Dānija sola taupīgu prezidentūru 0
Zaļi un praktiski domājošā ziemeļzeme Dānija savu atkārtoto prezidentūru Eiropas Savienībā (ES) uzņemas laikā, kad Briseles prātu nomāc kā eirozonas krīzes risinājumi un jaunais ES septiņu gadu budžets, tā Šengenas zonas paplašināšanās un virkne citu ne mazāk svarīgu uzdevumu.
Dānija, kas sākotnēji bija nolēmusi balstīties uz vides, zaļās ekonomikas un enerģijas jautājumiem, tagad paziņojusi, ka visus spēkus koncentrēs ES vēsturē “smagākās krīzes” risināšanai. Pati nebūdama eirozonas valsts, Dānija sola lēmuma procesos, kas skar vienotās valūtas grupu, pēc iespējas vairāk iesaistīt visas 27 ES dalībvalstis. “Mēs darīsim visu, kas vien iespējams, lai noturētu 27 valstu lielo Eiropas ģimeni kopā,” tā norādījis Dānijas vēstnieks ES Džepe Tranholms-Mikelsens.
Diplomātiskās spējas līgumam
Līdz martam ES ir nolēmusi izstrādāt jaunu tā saukto fiskālo līgumu eirokrīzes apturēšanai, par kuru dalībvalstis vienojās pēdējā tikšanās reizē decembrī Briselē. Taču šo uzdevumu sarežģītāku padarīs fakts, ka no kopējā kuģa nolēma nokāpt Lielbritānija, sakot, ka līgumā paredzētie nosacījumi par budžeta uzraudzību un iespējamiem stingrākiem nosacījumiem bankām nebūs izdevīgi tās finanšu sektoram. Apvienotās Karalistes neiesaistīšanās situāciju padara sarežģītu ne tikai prezidentūrai, bet visai ES kopumā, raidot arī signālu ārpasaulei, ka organizācija nav vienota. Ja Lielbritānija savas domas līdz martam nemaina, tad turpmākos lēmumus eirozonas glābšanai pieņems tikai 26 valstis, Lielbritānijai piedaloties novērotājas statusā. “Manuprāt, Lielbritānija pārdomās, lai gan viedokļi dalās. Vieni teic, ka Lielbritānija grib izstāties no Eiropas Savienības un jau nākamgad rīkos referendumu. Es savukārt domāju, ka būs pretēji – premjerministra Deivida Kamerona poza Briselē bija parādīt mājās palicējiem, ka viņš var stāties pretī Eiropai un strīdēties ar to, taču galu galā piekāpsies, kaut vai simboliski, lai pateiktu saviem deputātiem – es esmu izdarījis visu, nu tagad varam turpināt sarunas,” tā nākotni prognozē Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Briselē Karels Lanū.
Pārbaudes akmens – budžets
Īpašas diplomātiskās spējas Dānijai nāksies demon-strēt ne tikai fiskālā līguma veidošanas laikā, bet arī sarunās par jaunā ES septiņu gadu budžeta kaldināšanu. Valstu intereses sit augstu vilni diskusijās par to, kā tiks sadalīta nauda būtiskākajās nozarēs – reģionu attīstībai, nozīmīgākajiem transporta, enerģētikas projektiem, lauksaimniecībai, ārlietām un tamlīdzīgi.
Dānijas prezidentūras laikā arī Baltijas valstīm būtu jātiek skaidrībā un jāvienojas par kopīgu nostāju, kur būvēt sašķidrinātās gāzes termināli un kā attīstīt dzelzceļa projektu “Rail Baltica” jeb “Baltijas dzelzceļš”, kura uzdevums būtu savienot līdz šim izolēto Austrumeiropu ar Rietumiem.
Arī sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku un negodīgajiem maksājumiem Baltijas zemniekiem Dānijas prezidentūras laikā būs izšķirošas. Tiesa gan, Dānija, lai arī sola uzklausīt visas valstis, Latvijas prasībām uzreiz piekrist nevarēs. Tā sarunā ar aģentūru “LETA” vēl pirms jaunā gada norādīja Dānijas vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens.
“Dānija strādās kopā ar Eiropas Komisiju un atbildīgajiem darbiniekiem, tomēr diemžēl nevar teikt, ka atbalstīsim visus Latvijas priekšlikumus, taču mēs tos saprotam,” sacīja P. Karlsens. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Dānijas nodoms ir samazināt ES budžetu par 100 miljardiem eiro jeb 70,3 miljardiem latu, lai tas veidotu vienu procentu no ES iekšzemes kopprodukta, un te Latvijas un Dānijas intereses atšķiras.
Blakus ekonomikas un lauksaimniecības jautājumiem Dānijai būs jāpievēršas arī iestrēgušajam Šengenas zonas paplašināšanās procesam. Kā zināms, Somijas un Nīderlandes iebildumu dēļ aizvadītajā gadā pievienošanās Šengenas zonai tika liegta Rumānijai un Bulgārijai, kuras tika vainotas korupcijā un nepietiekamā cīņā pret organizēto noziedzību.
Poļu mantojums
Dānija prezidentūru ES pārņem no Polijas, kas cita starpā kļuva zināma kā viena no valstīm ar vislielāko prezidentūras budžetu ES vēsturē, taču Dānija krīzes laikos solījusies būt pieticīgāka un tērēt pēc iespējas mazāk, kas visai tieši sasauksies ar nākamajā pusgadā veicamajiem uzdevumiem.
Dānija arī samazinājusi ministru neformālo sanāksmju skaitu, kuras parasti notiek ārpus galvaspilsētas un kurās ir iespēja izrādīt valsti. Polija bija paredzējusi 20 šādu sapulču, bet Dānija neformālo tikšanās reižu skaitu ir samazinājusi līdz astoņām.
Taču tāpat kā citas prezidentūras valstis Dānija nav atturējusies no darbinieku skaita dubultošanas pārstāvniecībā Briselē, kur 80 cilvēku vietā prezidentūras laikā strādās 160. Tikmēr ziemeļvalstīm raksturīgajā manierē Dānija sola, ka prezidentūra būs cik vien iespējams caurspīdīga un apspriežu saturs un lēmumi tiks darīti zināmi sabiedrībai visplašākajā veidā.
Nākamā pēc Dānijas ES vadības krēslā sēdīsies 870 000 iedzīvotāju lielā Kipra, kuras vēsturē tā būs pirmā prezidentūra. Savukārt Dānijas eksperti solījuši pēc prezidentūras beigām uzrakstīt mācību grāmatu pārējām ES dalībvalstīm. Jāatgādina, ka Latvijas prezidentūra ES būs 2015. gadā.
