Mobilā versija
+4.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
9. janvāris, 2017
Drukāt

Dānija varētu atvainoties par vergu izmantošanu pagātnē

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Apaļā gadskārta, kopš Dānija pārdeva ASV savas Karību jūras kolonijas – Dānijas Antiļu salas, mūsdienās sauktas par Virdžīnu salām – raisījusi dāņu politiķu, preses un sabiedrības aprindās debates, vai Dānijai nevajadzētu atvainoties par vergu darba izmantošanu koloniālajā pagātnē.

“Vergu asinis iekrāso tumšu lappusi Dānijas vēsturē” aizvadītajā nedēļā vienā no no saviem ievadrakstiem atzīmējis ietekmīgais izdevums “Politiken”.

Santakrusas, Sentdžona un Senttomasa salas Dānijai piederēja kopš 1754. gada, un no 18. gadsimta vidus, līdz verdzības atcelšanai 1848. gadā cukurniedru plantācijās tur izmantoja vergu darbu. Dānijas Antiļu salas jeb Dāņu Vestindija 1917. gadā tika pārdotas ASV par 25 miljoniem dolāru, jo Kopenhāgenai aizjūras koloniju uzturēšana vairs neatmaksājās.

“Ļoti rets [dāņu] skolnieks ir dzirdējis par dāņu kuģiem, kuri ar 120 tūkstošiem vergu kuģoja no dāņu fortiem Āfrikā. Par to, ka 50 tūkstoši šo vergu palika Dāņu Vestindijā. Ka katrs desmitais vergs nomira jau ceļa laikā un tika pārmests pār bortu. Vai arī to, ka pārējie smagi strādāja plantācijās vai tika pārdoti,” laikraksta ievadrakstu citē portāls “The Local”.

Šogad Dānijā ar vairākiem pasākumiem atzīmēs agrāko koloniju pārdošanu, taču ir arī viedoklis, ka tā vietā Dānijai vajadzētu atvainoties par dalību vergu tirdzniecībā, lai arī karaliste bijusi pirmā, kas atteicās no pārokeāna vergu biznesa. Arī Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens Jaunā gada uzrunā tautai simtgades sakarā atgādinājis: “Daudzas no Kopenhāgenas brīnišķīgajām ēkām un pilīm tika celtas par naudu, kas nāca no vergu nostrādināšanas un izmantošanas otrā pasaules malā. Tā nav Dānijas vēstures lepnākā lappuse. Tas ir kauns.”

Rasmusens tomēr turpinājis līdzšinējo valsts valdības pozīciju un nav oficiāli atvainojies par Dānijas dalību verdzības uzturēšanā. Tādas atvainošanās nepieciešamību uzsver Dānijas Koloniālās vēstures centra viens no dibinātājiem, vēsturnieks Anders Bjerns: “Visām citām nācijām – vergu turētājām ir vai nu muzeji vai pieminekļi, kas liecina par verdzības laikmetu. Dānijas publiskajā telpā tāda veida memoriāla nav. Tā trūkst.”

Savukārt kultūras ministre Mete Boka bilst, ka formāla atvainošanās ir bezjēdzīga, jo jāatvainojas tam, kurš izdarījis noziegumu. Tāpēc mūsdienās svarīgāk būtu “uzsākt dialogu ar vergu pēctečiem”, īstenot projektus, kas stāsta par koloniālo pagātni, pievērst tās tumšajām lappusēm lielāku vērību skolu programmās.

Pievienot komentāru

Uzlec Makrona zvaigzne (4)Franču balsojums aizslauka tradicionālās partijas
Baltijas valstu gaisa telpā notiek NATO mācības (1)Baltijas valstu gaisa telpā otrdien un trešdien notiek NATO gaisa spēku mācības "Ramstein Alloy 4", informēja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Draugiem Facebook Twitter Google+