Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. jūnijs, 2015
Drukāt

Dānijas veiksmes stāsts (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Dānija šodien atzīmē Konstitūcijas dienu. Atzīmējot savas valsts nacionālos svētkus, Dānijas vēstnieks Latvijā PĒRS KARLSENS šodien savā Jūrmalas rezidencē rīko pieņemšanu. Nacionālo svētku priekšvakarā PĒRS KARLSENS intervijā “Latvijas Avīzei” vērtēja Dānijas un Latvijas ekonomisko sadarbību.

Pērs Karlsens: – Izaugsme ekonomiskajā sadarbībā mūsu valstīs aizvadītajā gadā nebija strauja, patlaban tā atkal uzņem apgriezienus. Tālākas izaugsmes iespējas mums ir gan tirdzniecībā, gan arī ieguldījumiem.

– Kurās nozarēs Dānijas uzņēmumi visvairāk darbojas Latvijā? Kur tie darbojas visveiksmīgāk?

– Vēsturē atskatoties, redzam, ka vairāki lieli Dānijas uzņēmumi darbību Latvijā sāka pēc neatkarības atjaunošanas. Alus darītava “Carlsberg” nopirka “Aldari”, “Royal Unibrew” – “Lāčplēsi”. Samērā lieli uzņēmumi pirka uzņēmumus arī metālapstrādes nozarē. Piemēram, “East Metal” nodarbina vairāk nekā 450 darbinieku Dobelē un Daugavpilī. Šis uzņēmums ražo komplektējošās detaļas dažādām iekārtām, tostarp vēja ģeneratoriem, autoceltņiem un citām iekārtām. Viens no lieliem veiksmes stāstiem ir sveču ražošanas uzņēmums “Baltic Candles” Dobelē. Īpašnieki, Dānijas uzņēmumi, vispirms devās darboties uz Ķīnu, tomēr tad lēma par darbošanos Dobelē. Patlaban 300 cilvēku mazajā Dobelē ražo sveces visai pasaulei. Dobeles mērs ir ļoti priecīgs.

Ādažos darbojas Dānijas mēbeļu ražošanas uzņēmums “Hornbaek Baltic”. Pirms vairākiem gadiem es atklāju “Kvist industries” Mālpilī, kur nodarbina aptuveni 100 darbinieku. Mūsu uzņēmēji darbojas arī transporta un loģistikas nozarē, tostarp “DSV Transport”, “DFDS” pārcēlās uz Klaipēdu, tomēr mūsu kuģi ierodas Ventspilī. Darbojas “Danske Banka”.

Dānijas uzņēmēji darbojas arī pārtikas ražošanas nozarē. Zivju pārstrādes uzņēmums “KH Select” nesen paplašinājās. Protams, arī mūsu lauksaimnieki strādā Latvijā.

– Cik pavisam Dānijas uzņēmumu darbojas Latvijā?

– Daudzi Dānijas uzņēmēji sadarbojas ar vēstniecību, ir arī Dānijas Tirdzniecības kamera, pavisam, ieskaitot Latvijas un Dānijas kop­uzņēmumus, ir aptuveni 200 uzņēmēju. Daļa uzņēmēju darbojas Rīgā, daļa Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Mūsu Liepājas pārstāvji ierodas Rīgā vien tad, kad jāmeklē atbalsts samezglojumu risināšanai.

– Cik liels ir Dānijas uzņēmēju ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā?

– Mēs esam astotie lielākie investori Latvijas tautsaimniecībā. Vairāku iemeslu dēļ Dānijas investīcijas Lietuvā ir lielākas nekā Latvijā. Es nevaru pamatot, kāpēc, tomēr tā ir.

– Kā Dānijas uzņēmēji vērtē uzņēmējdarbības vidi Latvijā?

– Kopā ņemot, viņi ir apmierināti. Viņiem sokas labi. Daudzi no viņiem Latvijā darbojas daudzus gadus. Ik pa laikam ir jārisina nelielas vai dažas problēmas (smejas).

Daži lielo fermu īpašnieki darbojas veiksmīgi, ir apmierināti, pelna naudu, tomēr viņiem ir nesaskaņas ar kaimiņiem par kūtsmēslu radīto smaku, kas visiem nepatīk. Dažkārt jūtams, ka vietējiem mazajiem saimniekiem nepatīk lielās fermas. Esmu runājis par šo tēmu ar Latvijas lauksaimniecības ministriem. Bijusī lauksaimniecības ministre, patlaban Ministru prezidente un šā brīža lauksaimniecības ministrs ļoti labi saprot problēmas. Dažkārt viņš ieklausās vietējo varas pārstāvju argumentos un manis teiktajā, un mēs meklējam abām pusēm tālākai virzībai pieņemamus risinājumus un tos atrodam. Arī mums pašiem Dānijā ir jārisina līdzīgas problēmas. Latvijā notiekošie procesi nav nekas atšķirīgs.

– Dānija ir viena no tām pasaules valstīm, kas visvairāk izmanto atjaunojamo enerģiju.

– Mūsu valsts šo produktu cenšas attīstīt daudzus gadus. Pirms 40 gadiem notika konflikts naftas jautājumā, kad nevarējām saņemt naftu no Vidējo Austrumu valstīm. Tad Dānija, lai nebūtu tik daudz atkarīga no citu valstu naftas piegādēm, lēma pati vairāk ražot enerģiju. Mēs vispirms vērtējam, vai iespējams enerģiju taupīt, izmantot to efektīvāk. Alternatīvās enerģijas nozares attīstīšanai Latvijā ir daudz koksnes, biomasas. Mēs ražojam biogāzi, to iegūstam no kūtsmēsliem cūku fermās. Mums ir attīstīta elektroenerģijas ražošanas vēja elektrostacijās, mēs redzam pie Liepājas vēja parkus, kur uzstādītas Dānijā “Siemens” rūpnīcā ražotās vēja elektroturbīnas. Mēs vēlamies vairāk pārdot šo vēja elektrostaciju Latvijai, kas ļaus samazināt enerģētisko atkarību no lielas kaimiņvalsts. Mēs vēlamies atbalstīt Latviju arī enerģētisko saišu stiprināšanā ar Lietuvu, kur uzbūvēts sašķidrinātās gāzes terminālis, ar Igauniju. Ceru, ka arī ar Norvēģiju, kas ražo daudz gāzes, lai nebūtu atkarīgi no viena sadarbības partnera.

– Mēs galvenokārt runājam par Dānijas uzņēmēju darbošanos Latvijā. Vai ir jūtama arī Latvijas uzņēmēju iesaistīšanās Dānijas uzņēmējdarbībā?

– Jā, Latvijas uzņēmumi arī iegulda naudu Dānijā. Mans darbs ir veicināt Dānijas uzņēmējdarbību Latvijā. Daži Latvijas uzņēmēji ir vērsušies pie manis ar aicinājumu atbalstīt viņu darbošanos, esmu priecīgs viņiem palīdzēt. Piemēram, Jūrmalai cenšos piesaistīt tūristus. Tomēr man jārosina Latvijas cilvēkus doties tūrisma braucienos uz Dāniju.

– Vai un kā notikumi Ukrainā ir ietekmējuši Dānijas uzņēmējus Latvijā?

– Uzreiz pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Dānija ļoti aktīvi atbalstīja jūsu valsts neatkarības centienus. Es strādāju Dānijas Aizsardzības ministrijā. Mēs atbalstījāmBaltijas Miera spēku brigādes izveidi. Tad pēc kāda laika jūs iestājāties Eiropas Savienībā un NATO. Varētu teikt, ka tolaik mēs zaudējām modrību. Patlaban ar Ukrainas krīzi mēs vēlamies jūs atkal atbalstīt, es šeit domāju valsts drošību. Mūsu “F – 16” lidmašīnas bāzējas Lietuvā, 110 Dānijas karavīru ieradīsies uz nākamajām mācībām. Citās mācībās septembrī jūrā pie Ventspils piedalīsies mūsu fregate, ja Ventspils mērs neiebildīs (smejas).

Es nevaru skaidri atbildēt, vai Ukrainas notikumi ir ietekmējuši uzņēmējdarbību Latvijā. Ir redzams, ka cilvēki, kas bija iecerējuši doties uz Krieviju, patlaban sankciju dēļ ieceres ir mainījuši. Iespējams, ka citi Krievijas sankciju dēļ neieguldīs naudu Latvijā. Piemēram, lielie zemnieki.

– Ko Latvijā dara Dānijas Eksporta padome?

– Mums Eksporta padome darbojas Dānijas Ārlietu ministrijā kā daļa no ministrijas. Padome atbalsta tos Dānijas uzņēmējus, kas vēlas darboties citās valstīs. Latvijā šo jomu pārrauga Ekonomikas ministrija. Vēstniecībās darbojas tirdzniecības atašeji jeb padomnieki, viņiem ir jāizpilda noteikti darba uzdevumi. Baltijas valstīs šie ata­šeji sadarbojas. Piemēram, Lietuvā atašejs ir eksperts metālapstrādes nozarē. Latvijā tirdzniecības atašejs ir vairāk specializējies modes industrijā un pārtikas produktu ražošanā.

– Kādus izaicinājumus redzat Latvijas un Dānijas ekonomiskajai sadarbībai?

– Mūsu ekonomiskajās attiecībās ir vien sīkas, risināmas problēmas. Nesen bija iepirkuma konkurss par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta līdzekļu iepirkumu. Mūsu uzņēmums tajā piedalījās, tomēr vēlāk konkursu pārtrauca, jo vietējā vara vēlējās šo biznesu paturēt vietējiem uzņēmējiem. Risinām šāda rakstura samezglojumus. Lielu pro­blēmu nav. Savulaik biju Dānijas vēstnieks Krievijā, kur patiešām bija jārisina lielas problēmas!

Mūsu valstis ir izveidojušas abpusēji izdevīgu sadarbību, ir iekļāvušās ziemeļvalstu – Baltijas modelī (“Nordic – Baltic”), mēs to dēvējam par “5 + 3” formātu. Darbojas Baltijas jūras valstu padome, Baltijas Attīstības forums, kas cenšas rosināt uzņēmējdarbību.

– Vai tuvākajā laikā Latvijā varam gaidīt būtiskas Dānijas investīcijas?

– Mēs darbojamies vairākos virzienos, tostarp enerģijas nozarē, jaunumi varētu būt rudenī. Daudzi Dānijas uzņēmumi šajā gadā atkal piedalīsies starptautiskajā pārtikas izstādē “Riga Food”.

Uzzina

Dānijas bizness Latvijā

Preču un pakalpojumu tirdzniecība ar 
Dāniju 2014. gadā (milj. EUR)

Eksports no Latvijas Dānijā 459,9

Imports no Dānijas Latvijā 309,4

10 svarīgākās importa preces 2014. gadā 
(milj. EUR)

Medikamenti, kas satur insulīnu 16,93

Plakani dzelzs, neleģētā tērauda 
velmējumi 11,13

Cukurs un ķīmiski tīra saharoze 10,61

Herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi 
un augšanas regulatori 8,46

Fungicīdi 6,74

Metālkonstrukcijas un to daļas 6,29

Svaigas zivis (Atlantijas un Donavas laši) 5,63

Mēslošanas līdzekļi 5,01

Medikamenti (safasēti devās) 4,34

Apavi 4,26

Ārvalstu tiešās investīcijas 2014. gadā 
(milj. EUR)

Dānijas investīcijas Latvijā 482,6

Latvijas investīcijasDānijā 2,6

Dati: Ekonomikas ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. komentārs bez komentāriem:
    Nacional debt of Danmark
    156, 000, 000, 000
    Interest per Year
    $3,621,552,000
    Interest per Second
    $115
    Debt per Citizen
    $27,864
    Debt as % of GDP
    46.37%
    GDP
    $336,696,000,000
    Population
    5,602,628

    Natinal debt of Latvia
    11,000, 000, 000
    Interest per Year
    538,197,536€
    Interest per Second
    17€
    Debt per Citizen
    5,701€
    Debt as % of GDP
    40.30%
    GDP
    28,633,446,043€
    Population
    2,023,825

    pārāds uz cilvēku dānija 5X lielāks kā Latvijā, un kāpēc dānijā nepagriez pensijas un nesamazina algas, kur viņi dabū naudu tam visam, kurš ļauj uzkrāt tādus parādus, un kurš viņiem vēl dod naudu biznesu pirkšanai citās zemēs?

  2. komentārs bez komentāriem:
    Nacional debt of Danmark
    156, 000, 000, 000
    Interest per Year
    $3,621,552,000
    Interest per Second
    $115
    Debt per Citizen
    $27,864
    Debt as % of GDP
    46.37%
    GDP
    $336,696,000,000
    Population
    5,602,628

    Natinal debt of Latvia
    11,000, 000, 000
    Interest per Year
    538,197,536€
    Interest per Second
    17€
    Debt per Citizen
    5,701€
    Debt as % of GDP
    40.30%
    GDP
    28,633,446,043€
    Population
    2,023,825

    pārāds uz cilvēku dānija 5X lielāks kā Latvijā, un kāpēc dānijā nepagriez pensijas un nesamazina algas, kur viņi dabū naudu tam visam, kurš ļauj uzkrāt tādus parādus, un kurš viņiem vēl dod naudu biznesu pirkšanai citās zemēs?

  3. gandrīz aiz visiem uzņēmumiem stāv dāņi norvēģi vāci,krievi.amerikāņi skumji ĻOTI SKUMJI, …..BĀRDAS POLITIKA VISU INVESTORIEM…nu nebija pašmāju ļaudīm naudas nebija pieredzes uzņēmejdarbībā..bet kautkkā vajadzēja vietējos virzīt,atbalstīt!
    ar metalurgu būs kirdik ,jo haholiem būs nospļauties ir viņiem citi kombināti,

  4. stājoties NATO, dāņi noteica, ka miera laikā viņu valstī nevar tikt izvietoti atomieroči un ārzemju karaspēks

  5. cūku āda, apcepta, dāņu Atbildēt

    Nez ārzemniekus pat LA nevar paintervēt bez lišķēšanas?

  6. Nez vai Dānijas veiksmes stāsts arī citur pasaulē nes līdzi kūtsmēslu smaku?

  7. Dāniija ir mūsu labākais draugs. Deviņdesmitajos gados, kad man bija laime tur padzīvot, cerēju, ka pie mums būs tāpat. Viss šķita kā pie mums, tikai gudrāk un labāk. Tagad gan vairs neceru.Skumji. Tillykke Danmark!

  8. vietējais "bauris" Atbildēt

    ” … Daži lielo fermu īpašnieki darbojas veiksmīgi, ir apmierināti, pelna naudu, tomēr viņiem ir nesaskaņas ar kaimiņiem par kūtsmēslu radīto smaku, kas visiem nepatīk. ”
    Ievērojiet: ” visiem nepatīk ” !
    Piegāna jau ne tikai gaisu ar smaku, bet ar mēsliem pazemes ūdeņus arī !
    Mēsli jau 1:1 elektrībā nepārvēršas.
    Fermās cūkas tiek burtiski SPĪDZINĀTAS ! Internetā atrodamas bildes no dāņu cūku fermām …

    • >>vietējais,,bauris" Atbildēt

      Vai Jūs kādreiz esat bijis kādā viņu cūku fermā? Nevajag runāt par pazemes ūdeņu piegānīšanu,smaka -jā,tā tiešām ir no vircas glabātuvēm,patīkama tā arī nav. Bet no leišu cūku fermas tā smaka nemaz nav mazāka,kad vējš nāk no tās puses UN vairākus gadus savus fermas mēslus tie laida robežupē ar Latviju.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+