Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Dānijas vēstnieks: Ceram, ka lietas kļūs labākas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

ES prezidentūru šajā pusgadā uzņēmusies Dānija. Kāda tā būs, kāds šis gads būs Dānijai un Latvijai, sarunā “LA” redakcijā prognozē Dānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens.

 

– Dānijai šī ir septītā prezidentūra. Kādi būs galvenie mērķi, kas būs jāsasniedz?

– Katra prezidentūra bijusi ļoti atšķirīga. Pirmās bija laikā, kad ES bija mazāk dalībvalstu. Toreiz tās bija svarīgākas, jo ES institūcijas nebija tik stipras. Dānijas iepriekšējā prezidentūra bija 2002. gadā, kad strādājām pie viena kopīga mērķa – ES paplašināšanās. Atceros, ka toreiz vēlā vakarā vienojāmies par 10 jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Tagad ES iestādes ir spēcīgākas, mums ir arī ES prezidents Hermans van Rompejs un arī ir augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone, taču prezidentūrai vairs nav tik spēcīga loma kā iepriekš. Prezidentūras prioritātes izriet no pašreizējās situācijas Eiropā. Jāsaprot, ka mūsu prezidentūra jāskatās kontekstā ar iepriekšējo – Polijas – un nākamo – Kipras. Mūsdienās vairs nevaram izvēlēties vienu tēmu, kuru izcelt. Patīk tas mums vai ne, svarīgi būs ES ekonomiskie jautājumi. Mēs strādāsim pie ES daudzgadu budžeta, taču darbs pie tā, visticamāk, Dānijas prezidentūras laikā netiks pabeigts, un cerams, tas notiks Kipras prezidentūras laikā. Mēs ceram, ka spēsim saturēt kopā visas 27 dalībvalstis un noslēgt jaunu ES vienošanās līgumu.

– Kas tuvākā pusgada laikā notiks ar eirokrīzi – vai tā mazināsies?

– Tā ir lieta, kuru mēs nevaram paredzēt. Ceram, ka lietas kļūs labākas. Viens no jautājumiem ir vienots ES tirgus, un ceram, ka to izdosies sekmēt, jo tas ir svarīgs attīstībai. Kamēr mums nav gala līguma, vēl nevar teikt, ka visas dalībvalstis atbalstīs tā dēvēto Merkeles un Sarkozī plānu. Taču Dānija atbalsta centienus stabilizēt situāciju eirozonā.

– Viens no Dānijas prezidentūras mērķiem ir veicināt zaļu Eiropu. Kā tas izpaudīsies?

– Pirms diviem gadiem Kopenhāgenā notika liela konference par klimata pārmaiņu jautājumiem, taču būtiski soļi netika pieņemti.

 

Lai mazinātu klimata pārmaiņas, Dānija tagad strādā pie praktiskākām lietām – enerģijas taupīšanas un alternatīvās enerģijas veicināšanas. Esam izvēlējušies, ka 2020. gadā Dānijas enerģētikas apgādē 30 procentiem jābūt atjaunojamajiem resursiem. Mēs ceram, ka tad to pārņems arī ES, un vēlamies, lai visa pasaule seko mūsu iniciatīvai.

 

– Ko Dānijas prezidentūra nozīmēs Latvijai?

– Mēs labi zinām Latvijas intereses, tādēļ varam saprast tās pozīciju lauksaimniecībā. Pašlaik mēs neviena pozīciju neatbalstām, jo vēlamies būt taisnīgi pret visām ES valstīm. Lauksaimniecībā Dānijā ir dažas lielas un efektīvas fermas. Nākotnē atbalsta apjoms Dānijas zemniekiem samazināsies. Latvijā ir daudz mazu zemnieku saimniecību, un jūs vēlaties, lai jūsu zemnieki saņemtu lielākus platību maksājumus. Mums nepieciešama nauda, lai sasniegtu jauno ES vienošanos, un lauksaimniecībā nepieciešams godīgs risinājums. Reizēm Latvijas lauksaimniecības politika ir līdzīga Francijai, kura vēlas saglabāt mazās zemnieku saimniecības. Mums ir efektīva un industriāla lauksaimniecība, taču tagad it kā ejam atpakaļ – uz ekoloģisko lauksaimniecību.

– Ja runājam par Latviju, tad kā jūs lūkojaties uz iespējamo krievu valodas referendumu?

– Tā ir Latvijas iekšējā lieta. Dzīvoju šeit pusotru gadu, esmu sekojis līdzi politikai un abām Saeimas vēlēšanām. Pēc 11. Saeimas ievēlēšanas bija vēlmes un cerības, ka krieviski runājošā minoritāte varēs ciešāk piedalīties politiskajos procesos, taču tas nenotika, jo “Saskaņas centrs” netika paņemts koalīcijā. Cerams, ka referendums neradīs lielu šķelšanos. Tomēr pastāv risks, ka tas var novest pie spēcīgākas šķelšanās sabiedrībā.

– Vai šajā gadā Latvija pietuvosies tuvāk eiro ieviešanai?

– Lai arī Dānija nav eirozonā, mēs uz to ceram. Latvijas valdības mērķis ir pievienoties eirozonai 2014. gadā, un ceram, ka ekonomiskā situācija Latvijā ļaus to izdarīt. Pēdējo trīs gadu laikā Latvija risināja jautājumus, kā tikt ārā no ekonomiskās krīzes, taču tagad jūsu valsts sāk iziet ārpus tās. Krīze radījusi problēmas, piemēram, ir daudz gados jaunu cilvēku, kas aizbrauc. Jārūpējas par to, lai Latvijā inflācija būtu zem trim procentiem.

 

Kopumā Latvijas ekonomika kļūst pārdomātāka. Pašreizējā Latvijas valdība ir stabila. Viens no jautājumiem Latvijai būs jaunais ES līgums, kuram nepieciešams divu trešdaļu atbalsts parlamentā, taču koalīcijai pašlaik ir 56 vietas Saeimā.

 

– Kādi kultūras pasākumi Dānijas ES prezidentūras laikā notiks Latvijā?

– Sāksim ar koncertu 29. janvārī Lielajā ģildē, kurā piedalīsies Dānijas nacionālais vokālais ansamblis. Būs Dānijai veltīta izstāde, kuru atklāsim februāra sākumā. Marta beigās notiks Dānijas filmu nedēļa, kur būs dažādas mūsu filmas, tostarp slavenā režisora Larsa fon Trīra darbi, taču viņš nav vienīgais režisors, ar kuru lepojamies. Kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu vēstniecība rīkos riteņbraukšanas pasākumu.

– Kādus rezultātus jūs paredzat dāņiem divu būtisku sporta veidu – handbola un futbola – Eiropas čempionātos?

– Nesen sākās Eiropas čempionāts handbolā, kurā Dānijai ir lielas izredzes, – pirms diviem gadiem bijām otrie, bet pirms četriem – uzvarējām. Ceram uz čempionu titulu šogad. Olimpiskajām spēlēm Londonā mums ir vairāki kandidāti uz godalgām – handbolā, badmintonā, esam arī labi peldēšanā, burāšanā un airēšanā. Mūsu tenisiste Karolīna Vozņacki pasaules rangā ir pirmā. Futbola čempionātā mums tik viegli neklāsies – esam skarbā apakšgrupā ar Portugāli, Itāliju un Vāciju. Mums ir laba komanda, un tajā notiek paaudžu maiņa, tādēļ cīnīties būs grūti. Pirms divdesmit gadiem pasaules futbolā spīdēja brāļi Laudrupi un vārtsargs Pēters Šmeihels. Taču pēc diviem līdz četriem gadiem atkal Dānijas futbols nonāks augstumos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+