Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Dantēns sola vairāk

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mišels Dantēns uzskata, ka Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājums ir jārisina īpaši, ar vienreizēju finanšu pasākumu, kas izlīdzinātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiešmaksājumu līmeni ar nākamās grupas valstu maksājumu līmeni.

 

“Polijai šie maksājumi ir 80% līmenī, Lielbritānijai nedaudz vairāk par 80%. Arī Baltijas valstīs lauksaimniekiem vajadzētu saņemt maksājumus nedaudz virs 80% no vidējā,” par sestdienas tikšanās rezultātiem vakar pavēstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. “Turklāt viņš to apliecināja publiski – sestdien lauksaimnieku klātbūtnē Krimuldā,” viņa piebilda. Francija ir parēķinājusi, ka, lai paceltu maksājumus Baltijas valstīm, nepieciešamo summu ir iespējams iedalīt.

Tikai pēc tam varot izveidot vienotu un līdzsvarotu ES 27 tiešmaksājumu sistēmu un pieņemt galīgo lēmumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu sistēmu.

“Tiekoties ar zemniekiem, viņš uzsvēra, ka maksājumiem ir jābūt taisnīgiem visās valstīs. Salīdzinājis Latvijas un Francijas zemnieku izmaksas – konstatējis, ka tās īpaši neatšķiras. Tāpēc neesot skaidrs, kāpēc mēs saņemam tik zemus tiešmaksājumus. Viņš uzskata, ka Latvijas lauksaimniekam ir tiesības saņemt algu, kas pielīdzināma 90% no vidējās algas valstī, līdzīgi kā tas ir aprēķināts Francijā,” tikšanos atreferē ministre.

 

“Esmu gandarīta par franču kolēģa Dantēna vizīti. Viņš uztur ļoti ciešas attiecības ar savas valsts valdību un jauno lauksaimniecības ministru Le Follu par KLP reformas jautājumiem, tāpēc viņa teiktais par īpašo risinājumu Baltijas jautājumam ir ļoti svarīga vēsts, kas iezīmē iespējamo Francijas valdības nostāju Baltijas jautājumā,” vizītes novērtēja Sandra Kalniete.

 

Dantēns ir jau septītais EP Lauksaimniecības komitejas deputāts, kurš divu gadu laikā pēc Kalnietes ielūguma viesojas Latvijā.

Otrs no diskutētākajiem jautājumiem par KLP reformu ir aktīvā zemnieka definīcija, ar ko domāts ierobežot tiešmaksājumus “dīvāna zemniekiem”.

Pēc diskusijām ar visu pārējo 26 dalībvalstu lauksaimniecības ministriem zemkopības ministre Laimdota Straujuma secinājusi, ka lielākā daļa dalībvalstu vēlas, lai aktīvais lauksaimnieks būtu definēts katrā dalībvalstī atsevišķi. “Dānijas prezidentūra nākusi klajā ar priekšlikumu – ka tiešmaksājumi netiks piešķirti tiem, kuru lauksaimniecības platības tiek dabiski uzturētas un kurās neveic noteiktu lauksaimnieciskās darbības minimumu. Kā arī tad, ja lauksaimnieks nepilda konkrētās dalībvalsts noteiktos kritērijus. Piemēram, ja dalībvalsts nosaka, ka zāles appļaušana nav lauksaimnieciska aktivitāte, tad par to var nemaksāt,” skaidro Laimdota Straujuma. Turklāt dalībvalsts varēšot lemt nemaksāt tiem, kas iepriekšējā gadā saņēmuši tiešmaksājumus līdz EUR 5000.

Viņa uzsver, ka šo Dānijas pozīciju var atbalstīt, jo “mēs vienmēr esam gribējuši, lai aktīvais lauksaimnieks ir tāds, kurš uz zemes veic produktu ražošanu. Tas mums palīdzētu izvairīties no “dīvānu zemnieku” finansēšanas”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+