Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. septembris, 2013
Drukāt

Dāņu uzņēmums iecienītas atpūtas vietas tuvumā izbūvējis mēslu krātuvi

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Aptuveni 500 metru attālumā no daudzu Latvijas cilvēku iecienītās Pokaiņu atpūtas vietas – Pokaiņu meža un pusotra kilometra attālumā no Pokaiņu dabas takas – klajā meliorētā laukā klusi un nemanāmi Dānijas cūku audzēšanas uzņēmums SIA “Baltic breeders” uzbūvējis mēslu krātuvi ar 5000 kubikmetru lielu ietilpību.

 

Krātuves būvniecībā nav ievērotas vides prasības, tāpēc to vēl nevar nodot ekspluatācijā.

Mēslu krātuve paredzēta cūku mēslu uzkrāšanai ziemas periodā, mēslus vedīs no aptuveni septiņus kilometrus tālā “Baltic breeders” cūku kompleksa Īlē, kas atrodas dažus simtus metrus no pagasta centra un kur nobaro aptuveni 15 000 cūku. Tomēr jau tagad – pirms mēslu krātuves nodošanas ekspluatācijā –, kad iegriežas vējš no Īles puses, Pokaiņos smird. Meža takas sezonas laikā apmeklē ap deviņiem tūkstošiem cilvēku, tāpēc māc bažas par apmeklētāju intereses saglabāšanos.

 

Likumi ievēroti

Auces novada domes izpilddirektors Aldis Lerhs uzsver – patlaban izdarīts ir vien tas, ko ļauj likums. “Ja klausīsim, ko vien cilvēks protestē, tad Latvijā neko neuzbūvēsim. Jā, sabiedriskajā apspriešanā visi atnākušie pieci cilvēki iebilda pret būvniecību, tomēr likums ir ievērots. Atļauju būvniecībai deva Valsts vides dienests, būvvalde, objekts ir uzbūvēts atbilstoši teritorijas plānojumam,” tā A. Lerhs. Cilvēku skaitu viņš gan nosauc tikai par pēdējo tikšanos pirms pusotra gada, kaut protokolā minēti septiņi privātmāju saimnieki.

SIA “Baltic breeders” fermā Īlē baro aptuveni 15 000 cūku, kaut uzņēmuma jauda ir četrkārt lielāka. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš teic, ka būvniecība bijusi nepieciešama klimata izmaiņu dēļ – pavasari atnāk aizvien vēlāk un rudeņi kļūst aizvien slapjāki.

“Šajā pavasarī pietuvojāmies kritiskajai robežai, kad pēc dažām dienām mēslus nebūtu kur likt. Būvatļauju izņēmām jau sen, ja nebūvētu krātuvi, tad zaudētu Eiropas Savienības 50 procentus lielo līdzfinansējumu,” tā I. Strazdiņš.

Viņa vadītais Dānijas uzņēmējam piederošais uzņēmums apzinoties, ko nozīmē mēslu krātuves būve tuvu iecienītai atpūtas vietai. “Mēs saimniekosim gudri. Esam iecerējuši mēslus uz krātuvi vest ziemā, bet uz mūsu laukiem 250 hektāru platībā kliedēt pavasarī. Tad tūrisma sezonā cilvēki krātuves esamību nejutīs,” ieceres atklāj Strazdiņš.

 

Ar sūdzēšanos nokavēts Pokaini_12

Vai varam ticēt viņa teiktajam? Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālajā pārvaldē teic, ka par uzņēmumu ir saņemtas rakstiskas un trīs mutiskas sūdzības. Gan par smakām, gan par šķidrmēslu izvešanu uz laukiem, gan par Sesavas upītes piesārņošanu ar putnu mēslu koncentrātu.

Kopš 2007. gada VVD uzņēmumā “Baltic breeders” veicis 17 pārbaudes. Trīs gadījumos nav ievērotas dažādas prasības, vienā gadījumā ierosināta administratīvā lieta. Šā gada jūlijā uzņēmumam izteikts aizrādījums “par atkārtotu gruntsūdens analīžu neveikšanu un gruntsūdens kvalitātes pasliktināšanās iemeslu neidentificēšanu”. Savukārt šā gada 18. septembra pārbaudē konstatēts, ka mēslu krātuves būvniecībā nav ievērotas tehniskajos noteikumos visas noteiktās vides aizsardzības prasības, tāpēc VVD Jelgavas reģionālā pārvalde iebilst pret objekta “Vircas (šķidrmēslu) krātuves ar tilpumu 5000 m3 būvniecība” Auces novada Īles pagasta “Vētrās” nodošanu ekspluatācijā.

Visticamāk, “Baltic breeders” veiks uzlabojumus, ES atbalstu saņems un krātuvi varēs izmantot. VVD Jelgavas pārvaldes kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere vērš uzmanību – pareizi ekspluatējot mēslu krātuvi, ietekme uz Pokaiņiem paredzama kā nenozīmīga. Tomēr sūdzību gadījumā pārvalde uzņēmumam prasīšot veikt smaku koncentrācijas mērījumus un pārsniegumu gadījumā smaku samazināšanas pasākumu plānu.

 

Vai solītais kritīs makā

Pokaiņu apsaimniekotājs – a/s “Latvijas valsts meži” – par būvniecību ir pārsteigts. “Pirms diviem gadiem mutiski vienojāmies par krātuves nebūvēšanu. Neviens mūs tagad nebrīdināja, ja vaicātu piekrišanu, tad mēs nepiekristu,” saka Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis.

Pokaiņu meža ziemeļu pusē “Latvijas valsts meži” būvē tūrisma informācijas centru, ieguldot 160 000 latu. Visvaldis Banziņš, Pokaiņu meža platību uzraugs, teica, ka uz negaidīto būvniecību vēl nav reaģēts.

“Saimnieks saka – sliktāk nebūs. Redzēsim. Lauksaimniecība Zemgalē ir vissvarīgākā nozare un gādās, ka tai jāsadzīvo ar šādiem objektiem. Jau līdz šim mūsu gidi vairākas reizes, kad attiecīgi iegriezies vējš no Īles puses, ir sūdzējušies par smakām,” tā V. Banziņš. “Tad vairs nevarēsim tūristiem iestāstīt, ka tā ir mežacūku smaka,” atzīst Pokaiņos sastaptā gide.

Auces novada “Kannenieku” saimnieks Andris Jirgensons teic, ka daudzi Īles un Jaunbērzes iedzīvotāji, kas ikdienā spiesti sadzīvot ar cūku kompleksā radītajām smakām, ir iebiedēti. “Cūku ferma Īlē ir gandrīz vienīgais darba devējs. Ja kaut iebildīs pret uzņēmumu, tad būs jāmeklē cits darbs. Arī tie cilvēki, kas darbojas pagasta vai novada pārvaldē un agrāk iebilda pret dāņu visatļautību, pēc brīža apklust. Jo uzņēmums ziemā šķūrējot ceļus, dodot naudu grīdai kultūras namā. Patlaban aktīvi pret smakām, pret mēslu krātuves būvniecību un ceļu izdangāšanu, vedot mēslus, cīnāmies aptuveni astoņi cilvēki, kaut iesniegumu VVD parakstījuši 32. Esam iesnieguši tiesā prasību par “A” kategorijas piesārņojuma atļaujas anulēšanu uzņēmuma “Baltic breeders”,” tā saimnieks.

“Cūkas vajag audzēt, tomēr uz aizrādījumu par nepieņemamajām smakām nedrīkst būt tik vienaldzīga reakcija. Patlaban ir ļoti daudz ierobežojumu smēķētājiem, tomēr vai ikdienā nākošās smakas no fermas nav vēl kaitīgākas nekā cigarešu dūmi?” vaicā saimnieks.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas padomes locekle Dzintra Lejniece uzskata, ka vietējo iedzīvotāju prasības nereti ir pārspīlētas. “Patlaban Latvijas būvnormatīvi ļauj būvēt fermu līdz 15 000 cūku, turklāt tuvākā dzīvojamā māja nedrīkst atrasties tuvāk par 500 metriem,” viņa atgādina.

“Dāņu lielsaimnieki Latvijā jūtas kā Āfrikā. Ikviens var pārliecināties, ka tieši viņi ir tie, kas ņem no putnu fabrikām mēslus un kliedē tos uz laukiem, kā dēļ lielā mērā pret Latviju ir ierosināta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas neievērošanu,” šādu vērtējumu redakcijai pauda kāds Auces novada saimnieks, kas lūdza viņa vārdu neatklāt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+