Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Praktikantiem uzņēmumos dažkārt jādzird “Pasēdi malā un netraucē!” (3)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Pēdējos gados profesionālās izglītības iestādes aizvien ciešāk sadarbojas ar darba devējiem, līdz ar to ir pamats cerēt, ka drīzumā arodskolu absolventi būs labāk sagatavoti darbam Latvijas uzņēmumos nekā līdz šim.

Sadarbību starp darba devējiem un skolām veicina Latvijas Darba devēju konfederācijas ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotais projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kas turpināsies līdz nākamā gada beigām. Tā gaitā izveidotas nozaru ekspertu padomes divpadsmit tautsaimniecības jomās. Šajās padomēs sadarbojas darba devēji, arodbiedrības kā darba ņēmēju pārstāvji un valsts – pārsvarā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) – amatpersonas. “Šis trīsstūris ir ārkārtīgi svarīgs, jo tagad ieceres par pārmaiņām izglītībā virzās uz priekšu daudz straujāk un ātrāk nonāk pie rezultāta,” stāsta projekta koordinatore Inga Šīna.

Eksāmeni – 
bez skolotājiem


Padomes arī izvērtē profesionālo skolu piedāvātās izglītības programmas un mācību saturu, iesakot, kā to uzlabot. Tāpat tās izvirza ekspertus dalībai izglītības programmu akreditācijas un jauno speciālistu eksaminācijas komisijās. Līdz šim darba devēji bijuši diezgan neapmierināti ar to, kā eksāmenos notiek absolventu praktisko zināšanu vērtēšana. Tāpēc darba devēji piedāvā dažādas idejas par to, kā eksāmenam atvēlētajā gana īsajā laikā tomēr gūt vispusīgāku priekšstatu par jaunā speciālista prasmēm. Piemēram, ja eksāmenā nav iespēju pārbaudīt, kā šuvējs prot šūt dažādas vīles, tad to, kā viņš veic šo darbu, var jau iepriekš nofilmēt un eksaminētāji varētu noskatīties video.

Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktore Dagnija Vanaga sacīja, ka kvalifikācijas eksāmeni jāorganizē tā, lai tajos nebūtu klāt neviena skolotāja un tos pieņemtu tikai nozares eksperti.

I. Šīna atzina, ka tomēr ir darba devēji, kuri joprojām neapzinās, cik svarīgs ir arī uzņēmēju devums jauno profesionāļu audzināšanā. “Mēs visi zinām, ka liela problēma profesionālās izglītības iestādēs ir tā, ka darba devēji īsti negrib ņemt audzēkņus praksē,” viņa sacīja. Tāpēc projekta gaitā arī centās noskaidrot, ar kādām problēmām saskaras skolas, meklējot prakses jauniešiem, kādas grūtības sagaida audzēkņus prakses vietās un kāpēc tieši darba devēji nevēlas pieņemt praktikantus. Pēc sarunām ar darba devējiem ekspertu padomēm tomēr izdevās rast gana daudz jaunu prakses vietu topošajiem profesionāļiem.

IZM pārstāve Ina Vārna solīja, ka IZM arī centīšoties izpētīt prakšu vietas un uzlabot to kvalitāti. Nozaru padomes patlaban izstrādā arī jaunus profesiju standartus. I. Šīna gan arī sacīja: “Mans redzējums par darba devēju iesaisti profesionālajā izglītībā ir ārkārtīgi kritisks.” Tas liecina, ka augļi no uzsāktās sadarbības vēl nav ienākušies. Darba tirgus ļoti strauji mainās, bet profesionālās skolas nespēj šīm izmaiņām sekot, tāpēc skolās iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Darbojoties profesionālās izglītības nozarē, I. Šīna nonākusi pie vēl kāda skarba secinājuma: “Cilvēkiem ir zudusi prasme iet uz darbu un godprātīgi strādāt. Darba devējiem bieži vien ir grūti atrast cilvēkus, kuri motivēti strādāt labi.”

Uzņēmējiem jābūt līdzatbildīgiem


D. Vanaga teica, ka duālā izglītība, kuru nu sāk ieviest Latvijas profesionālajā izglītībā un kuras gaitā tehnikuma vai arodvidusskolas audzēknis daļu mācību laika pavada uzņēmumā, vēl vairāk palielinās darba devēju līdzatbildību par to, cik labi jaunie profesionāļi izaudzināti. Turklāt valstij šāda profesionālā izglītība izmaksās lētāk un būs arī noderīgāka tautsaimniecībai. RVT ir vieni no pirmajiem, kas ievieš duālo izglītību, un tas nav viegli, jo jāsastopas ar jaunām problēmām, kādas iepriekš nav risinātas. Patlaban jauno speciālistu apmācīšanā iesaistījušies vien lielie uzņēmēji. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav pietiekami resursu, lai to uzņemtos, jo pagaidām pietrūkst valsts atbalsta jauniešu mācībām uzņēmumos.

Daļa konferences dalībnieku gan iebilda, ka duālā profesionālā izglītība nebūt nav revolūcija. Arī līdz šim arodizglītībā bijuši prakses elementi un kvalifikācijas prakse pirms mācību iestādes absolvēšanas. Rīgas Tehniskā koledža nav iesaistījusies duālās izglītības projektā, taču, kā sacīja tās direktors Jānis Rozenblats, koledžai tāpat ir līgumi ar uzņēmumiem un skolojamos sūta praksē. D. Vanaga uzsvēra, ka jaunā sistēma tomēr palielina darba devēju iesaisti. Līdz šim diemžēl attieksme pret praktikantiem bieži vien bijusi: “Pasēdi malā un netraucē!”

D. Vanaga piebilda, ka arī duālajā izglītībā uz uzņēmumiem nelaiž jauniešus, kuri nemaz nav apguvuši praktiskās iemaņas. Skolām ir savi mācību centri ar iekārtām, kur apgūt pirmās prasmes. Pēc D. Vanagas domām, duālās izglītības prestižs augs tāpēc, ka patlaban tā nav pieejama visiem – šajā projektā iesaista tikai motivētus jauniešus, kuru vidējā atzīme nav zem piecām ballēm. Turklāt RVT uzsācis sadarbību ar Maskavas Pedagoģijas universitātes profesoru Borisu Rižovu, kas kopā ar kolēģiem izstrādājis personības un spēju testus, kuri noder, gan lai palīdzētu jauniešiem pareizāk izvēlēties profesiju, gan lai noskaidrotu, kādas apmācības formas viņiem ir vairāk piemērotas.

Jaunas vēsmas profesionālajā izglītībā varētu ienest arī jaunas gana daudz apspriestās moduļu tipa izglītības programmas. LDDK īstenotā projekta ietvaros nesen izsludināts iepirkums par modulārās profesionālās izglītības programmas izstrādi. I. Šīna skaidroja, ka tā nepieciešama tāpēc, lai tie, kuri jau reiz apguvuši kādu profesiju, samērā īsā laikā varētu apgūt vēl kādas prasmes, nemācoties vēlreiz to, ko reiz jau mācījušies. Pirmās modulārās izglītības programmas varētu būt gatavas jau nākamajā gadā.

Uzziņa


Kaut arī procentuāli, salīdzinot ar vispārējām vidusskolām, profesionālās izglītības iestādēs iestājušos 9. klases absolventu skaits pēdējos gados pamazām pieaudzis līdz aptuveni 40 procentiem, absolūtajos skaitļos audzēkņu skaits tomēr krītas: 2011./2012. mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs bija 34 618 audzēkņi, bet 2012./2013. mācību gadā – vairs tikai 32 086 audzēkņi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. bet jūs paskatiet Atbildēt

    tos lumpeņus, kaut vai kā viņi saļumst uz krēsla, kā gaļas massa, tikai p..i. paliek kā iekopts trennēts kalns pa virsu….vemt gribas, nevis mācīt kaut kam, ne arī var iemācīt

  2. RVT teiktais par duālās izglītības ieviešanu tehnikumā ir parodija par duālo izglītību. Ja tehnikuma audzēkņus vispirms apmācīs skolas darbnīcā, tad man ir jautājums, kur tad te ir inovācijas, ar ko šīmetode atšķiras no jau desmitiem gadu piemērotās. Vai tiešām pirms sākt runāt par jaunumu nevajadzētu papētīt kas īsti ir duālās izglītības pamatprincipi. Kārtējā bezjēdzīgā rosība un mākoņu stumdīšana.

  3. šitam puikam ar praksi problēmu nav, bilde nevietā 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+