“Latvijas Avīze” jau pirms pusotra gada vērsa amatpersonu uzmanību uz problēmām ar zagļiem pierobežā.
“Latvijas Avīze” jau pirms pusotra gada vērsa amatpersonu uzmanību uz problēmām ar zagļiem pierobežā.
“Latvijas Avīze” jau pirms pusotra gada vērsa amatpersonu uzmanību uz problēmām ar zagļiem pierobežā.

Darba grupa pret traktoru zagļiem: Politiķi beidzot pamana gadiem ignorētu problēmu 11

Uzzinot, ka koalīcijas partijas šonedēļ vienojušās veidot darba grupu cīņai ar traktortehnikas zādzībām Latvijas un Lietuvas pierobežā, ne viens vien rīdzinieks sociālajos tīklos nicīgi smīkņāja – sak, nu gan politiķi atraduši ar ko nodarboties. Taču Latvijas dienvidu daļas zemnieki un “LA” lasītāji labi zina – leišu zagļu sirojumi pierobežā diemžēl ir gadiem ielaista sērga. Tādēļ drīzāk būtu jāuzdod jautājums – kādēļ politiķi šo problēmu tik ilgi izlikušies nemanām un rosīties sākuši tikai īsi pirms Saeimas vēlēšanām?

Reklāma
Reklāma

Ministrs ignorē palīgāsaucienus

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Kopumā pagājušogad pierobežas zemniekiem nozagti 26 traktori. Šā gada pirmajās nedēļās jau trīs – viens Priekulē un divi Grobiņā. Vidēji viena jauna traktora vērtība svārstās ap 40 000 – 70 000 eiro, bet zagļi nesmādē arī citas lauku saimniecībās atrodamas vērtīgas lietas – ruļļu preses, minerālmēslu kliedētājus, hidrauliskos pacēlājus, lopbarības ietinamo materiālu un pat ķimikālijas, kuru vērtība arī mērāma tūkstošos eiro. Zemnieki spriež, ka lielākoties strādājuši profesionāļi, kuri pirms tam veikuši izlūkošanu un labi zinājuši, kuras lietas ir vērtīgākas. Viņi ir arī tehniski labi aprīkoti un spēj gan uzlauzt pret­aizdzīšanas imobilaizerus, gan noslāpēt GPS signālu. Traktori un lauksaimniecības tehnika ir viegls mērķis, jo tā netiek uzraudzīta un reģistrēta tik stingri kā automašīnas. Pēdas parasti vedot uz Lietuvu, kur laupījums tiek izjaukts pa detaļām vai arī veselā veidā nogādāts kaut kur bijušās PSRS plašajās stepēs.

Kolēģis, “LA” žurnālists Artis Drēziņš pēdējos gados apbraukājis vai visu Latvijas un Lietuvas robežu, zemnieku cīņu ar zagļiem aprakstīdams – Vecpils, Grobiņa, Auce, Gaiķi, Eleja, Sesava, Gārsene, Aknīste, Bebrene, Kalvene… Šķiet, vieglāk būtu uzskaitīt pagastus, kur šādas zādzības nav notikušas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) 2016. gada jūlijā “LA” žurnālistam atzina, ka lauksaimniecības tehnikas zādzības esot nopietna problēma, kuras risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja, sadarbība ar kaimiņvalstīm un prevencijas darbs. Taču jūtami darbi nesekoja. Kad gadu vēlāk – 2107. gada vasarā – biedrība “Zemnieku saeima” vērsās pie ministra Kozlovska un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) ar konkrētiem priekšlikumiem zādzību mazināšanai, neviens no abiem ministriem neuzskatīja par vajadzīgu pagodināt zemniekus vismaz ar atbildi. “Jā, tiešām neesam nosūtījuši. IeM atvainojas biedrībai “Zemnieku saeima” par savlaicīgi nenosūtītu atbildes vēstuli un sola to izdarīt tuvāko dienu laikā,” vakar atzina Kozlovska padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma. Vienlaikus ministrija informē, ka “Valsts policijā un Iekšlietu ministrijā ir izvērtēta situācija un tai atbilstošās aktivitātes šo noziedzīgo nodarījumu apkarošanā”.

Zemnieki gatavi sargāties paši

CITI ŠOBRĪD LASA

“Cerams, ka tā nav tikai priekšvēlēšanu izrāde un lietas beidzot sakustēsies,” spriež Viesītes novada Saukas pagasta zemniece Diāna Broka, kurai pirms diviem gadiem nozagto tehniku izdevās atrast Lietuvā, pateicoties uzstādītajai GPS iekārtai. Pagājušā gada vasarā viņas saimniecībā “Lejas Palsēni” ļaudis dzīvojuši bezmaz karadarbības režīmā – pa nakti uz maiņām dežurējuši, lai uzraudzītu vērtīgo tehniku. “Pateicoties tam, izdevās novērst vairākus mēģinājumus. Piemēram, reiz naktī pamanījām vairākus cilvēkus nākam uz māju pāri laukam, nevis pa ceļu. Izgājām viņiem pretī, un šie metās bēgt. Mašīnas ar lietuviešu numuriem te regulāri patrulē un uzrauga, vai esam pa māju, vai uz lauka,” stāsta Brokas kundze. Turpat kaimiņos Neretas novadā zemnieki apvienojušies grupās un naktīs patrulējuši savā novadā, līdzīgas patruļas pēc šogad piedzīvotajām zādzībām plāno rīkot arī Gaviezes zemnieki. “Mēs varam paši sevi nosargāt, bet, ja cauru nakti patrulēsim, tad pa dienu vairs nebūsim strādātāji. Galu galā – mēs taču maksājam nodokļus, lai policija mūs apsargātu,” teica D. Broka.

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš atzina, ka lēmums par darba grupas izveidi viņu priecējot. “Arī mēs nāksim ar saviem priekšlikumiem un situācijas aprakstu,” viņš teica. Zemnieku saeimas priekšlikumi (tie paši, kurus iekšlietu ministrs atstāja bez atbildes) paredz stiprināt Latvijas un Lietuvas iekšlietu dienestu sadarbību, ieviest papildu reidus gar Latvijas–Lietuvas robežu, aicināt Lietuvas drošībsargus pastiprināti kontrolēt traktortehnikas izvešanu uz citām valstīm un citi. “Tāpat noteikti būtu jāstrādā pie preventīviem pasākumiem. Mēs jau tagad vēršam zemnieku uzmanību uz drošības pasākumiem, tehnikas aprīkošanu ar pretaizdzīšanas iekārtām un GPS raidītājiem,” teica Zemnieku saeimas vadītājs.

MK noteikumi bremzē policiju

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš gan norāda uz pozitīvām tendencēm: “Ar katru gadu samazinās nozagto un palielinās atgūto traktoru skaits. 2015. gadā nozaga 30 vienības un atguvām deviņas, 2016. gadā nozagti 26 traktori, no kuriem 11 ir atgūti. No tiem pieci tika atrasti Lietuvā. Aizdomās turamā statuss piemērots astoņiem cilvēkiem, no kuriem pieci ir Lietuvas pilsoņi, bet pārējie trīs – vietējie.” Viņš arī atzina, ka vismaz daļā zādzību var saskatīt organizētās noziedzības pazīmes. Latvijas policijai jau šobrīd esot cieša sadarbība ar lietuviešu kolēģiem gan izmeklēšanas darbā, gan kopīgos prevencijas pasākumos.

Zemnieki sūdzas, ka policija uz zvaniem par zādzībām reaģējot kūtri, notikuma vietā ierodas tikai pēc vairākām stundām. “Es saprotu, ka cietušie vēlas, lai ierodamies acumirklī. Taču reaģēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Iespējams, traktora zādzība, kas jau ir noticis fakts, nav augstu prioritāšu kārtībā. Tādēļ reaģēšanas laiks var būt pāris stundas. Ja kādam liekas, ka policija ieradusies novēloti, tad var vērsties pie VP vadības, un mēs izvērtēsim notikušo,” paskaidroja Kārtības policijas priekšnieks.

Reklāma
Reklāma

Koalīcijas padome pirmdien pēc Saeimas deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikuma vienojās izveidot darba grupu, lai cīnītos ar zādzībām no pierobežas zemnieku saimniecībām. Tajā darbosies Iekšlietu, Satiksmes un Zemkopības ministriju, kā arī Saeimas un zemnieku organizāciju pārstāvji. Vakar internetā izplatījās runas, ka darba grupa izveidojusies tāpēc, ka deputāta Putras paša zemnieku saimniecība Durbes pusē esot cietusi no zagļiem, bet viņš to noliedza. Vienlaikus gan deputāts nevarēja paskaidrot, kādēļ šāda grupa izveidota tikai tagad, ja reiz zagļu sirojumi ilgst jau vairākus gadus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.