Mobilā versija
+2.2°C
Austris
Svētdiena, 22. janvāris, 2017
31. jūlijs, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Nerodas iespaids, ka Baltijas valstis izceltos ar īpašu saliedētību (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Baltijas valstu karogi.

Pērn pirms Vācijas kanc­leres Angelas Merkeles vizītes Rīgā galvenā politiskā tēma bija Ziemeļatlantijas līguma 5. pants un alianses sabiedroto klātbūtnes nepieciešamība Baltijas valstīs. Kā jau varēja gaidīt, Merkele neko pārāk iepriecinošu baltiešiem nepavēstīja – solīja atbalstu, taču diplomātiski, bet diezgan kategoriski iebilda pret bāzu izvietošanu Austrum­eiropā. Sekoja NATO samits, kurā tomēr pieņēma lēmumu pastiprināt agrāk visnotaļ formālo alianses klātbūtni reģionā.

Pēc Krievijas analītiķa Andreja Piontkovska domām, tas bija pavērsiena brīdis, kad izčākstēja Kremļa izredzes “pareizticīgās “krievu pasaules” hibrīdkarā pret dekadentiskajiem Rietumiem”. Nesen publikācijā “Glābt apakšpulkvedi Putinu” (radio “Svoboda” lapā) Maskavas politikas kritizētājs Piontkovskis sev raksturīgajā smalkas ironijas pilnajā stilā sniedzis tādu kā pagaidu kopsavilkumu šim karam. Kas, viņaprāt, tika pasludināts 2014. gada marta tā sauktajā “Krimas runā, kurā Vladimirs Putins deklarēja savas tiesības un svēto pienākumu aizstāvēt ikvienā planētas punktā ne tikai KF pilsoņus, bet arī visus etniskos krievus, krievvalodīgos, PSRS un Krievijas impērijas pilsoņu pēctečus. Pat vispieticīgākā šīs garu pacilājošās darbakārtības īstenošana prasīja vismaz divu valstu – NATO locekļu – piespiedu brīvprātīgas robežu izmaiņas”. Tas, protams, attiecas uz Igauniju un Latviju. Bet vienīgais veids, kā to panākt, bija piedraudēšana Rietumiem ar kodolieročiem. Neba aiz nejaušības Krievijas TV parādījās attiecīgi sižeti, teiksim, par Amerikas pārvēršanu radioaktīvajos putekļos. “Šantāžisti balstījās uz apsvērumiem, ka, ievedot Baltijas valstīs pieklājīgos zaļos cilvēciņus un vicinot kodolbozi, viņi iebiedēs un paralizēs Eiropu un ASV ar klasisko 30. gadu jautājumu: “Vai jūs esat gatavi mirt par Narvu (Dancigu)?”” Atgādinājums par Eiropā valdījušo attieksmi tolaik, kad saskaņā ar pazīstamo teicienu neviens negribēja “mirt par Dancigu” (Gdaņ­sku), respektīvi, krist par Poliju, taču galu galā mirt nācās ārkārtīgi daudziem. Iespējams, Rietumos to atcerējās, lai gan lēmumu pieņēmējus vairāk nodarbināja kas cits – atļauja Putinam izrīkoties ar “Narvu” būtībā nozīmētu NATO politisko galu. Tādu dāvanu Krimas aneksijas iedvesmotais Kremlis nesaņēma. Gluži pretēji – Rietumu atbildes gājieni ir radījuši eksistenciālas problēmas pašam Putina režīmam. Tiktāl, ka Kremlis reizēm raida piekāpīgus signālus un ir sniedzis palīdzīgu roku Irānas krīzes risināšanā, tāpēc Rietumos izskan balsis par apakšpulkveža Putina glābšanu. Ko izkārtotu uz Ukrainas vai kā cita rēķina…

Piontkovska aplūkotās norises varbūt tiešām bija Baltijas valstīm izšķirošas. Šajā sakarā (un kontekstā) mēs varētu atsaukt atmiņā dažādus interesantus atgadījumus iz Latvijas politiskās dzīves, sākot jau ar pērn izteiktajām Lemberga “aprīļa tēzēm”, ka Ziemeļatlantijas alianses spēku ievešana Latvijā ir tas pats, kas 1940. gada okupācija, un ka NATO apdraud Eiropu. Acīmredzami tika iedarbinātas visas Kremļa ietekmes sviras, ieskaitot “latviskās”, kas izvietotas visos sabiedrības stāvos – no augšas jeb Saeimas, kuras deputāts Jānis Ādamsons stāsta, ka Putins izpestījis Latviju no kara, līdz “apakšām”. Troļļu fermās sāka ik dienas milzu apjomos dēt “komentārus” par Rietumu imperiālistu nesto postu. Šī rosība turpinās un diez vai kādreiz rimsies, jo Kremļa “garu pacilājošā darbakārtība” Baltijas valstīs paliek nemainīga.

Galvenais – vai tāda ir Latvijai. Mēs patiesībā neko daudz nezinām, izņemot nodomu atgriezties pie saistību pildīšanas, atvēlot valsts aizsardzībai 2% no IKP. Būtu loģiski, ja Baltijas reģiona centrs Rīga uzņemtos vairāk iniciatīvas Baltijas telpas drošības lietās, lai, piemēram, novestu līdz praktiskam īstenojumam ideju par kopīgiem militārajiem iepirkumiem vai vienotas pretgaisa aizsardzības izveidošanu. Joprojām īsti nerodas iespaids, ka Baltijas valstis arī politikā un ekonomikā izceltos ar īpašu saliedētību un to sekmējošu darbakārtību. Bet tā būs noteicošā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … @ 09:03 !

    … Cukas paliek cukas, kas neatlaidisies pieganit citu pagalmus, ja to atlaus saimnieki … tas ir gudri jaizlieto savam vajadzibam …. !!

    … Un tiesi tamdel jaunai politiku paaudzei Baltijas valstis ir beidzot jasaprot, ka jastrada sevis labad kopigi, un zem Ziemeleiropas valstu un Polijas aizsardzibas vairoga – NATO konteksta …

    … Ar pacietibu gaidam VP Vejona un AiM Bergmana patriotisma pieradijumus saja virziena, kam janotiek ari ZZS rindas pec REALITATES APJEGSANAS, UN, ATRI pieaugoso NA ELEKTORATA iespaidu uz valsts vadibu un AREJO POLITIKU … !!!

    … Jau

  2. Rotšildcūkas uz karātavām ? Atbildēt

    Volstrītas teroristeļus izmetot no Eiropas, uzelposim vieglāk, tas tiesa.

  3. Domaju, ka saliedēšanās gadījumā zviedreļu augļotājiem atliktu 24 stundas, un piedzīt no Zviedrijas tos ekspertu aprēķinātos 86 miljardus eiro kompensāciju , ka zaudejumu atlidzību par gļēvos skandoplusķu veikto genocīdu pret Baltijas tautām, arī būtu dienu jautājums…

    • Saliedēšanās gadījumā krieveļu pūšļotājiem būtu daudz grūtāk Baltijas valstis pakļaut sev. Papēti Staļina taktiku 1940. gadā.

  4. biedrs Ivans Ādamsons Atbildēt

    Žēl, ka Baltijas valstis nespēj saliedēties. Tas Kremļa imperiālo ambīciju īstenošanu padarītu daudz grūtāku.

  5. PALDIES PAR DOMU PRECIZITĀTI Faktam!!!

  6. Lembergam jau nospļauties uz to visu. Viņaam galvenais ir vēlme, tā patās, kā visiem zināmam Kārlim, “palikt savā vietā” pie jebkurā režīmā. Jo tā vieta viņu ļoti apmierin. Neskaitot visus labumus vēl var bezatbildīgi muldēt visu, kas ienāk prātā. Tāpēc viņš arī pasteidzās dot Pū ziņu ka, ja kas, viņam te būs draugi. Acim redzot, Lembergs nospriedis, ka Kremļa reakcija būs momentāna, bet – kļūdījies. Kremlim nav ar ko reaģēt, viss jau sen ir izzagts un sadalīts starp partaigenoße. Pat ja Putins pulkveža vietā piešķirs sev generalisimusu – ar zaļiem cilvēciņiem vien te nepaakstīsies! Pietiek naftas cenai vairākus gadus paturēties pie 10$ līmeņa un Pū klika kopā ar “oligarhiem”, kā saka autors, izčakstēs ar visiem saviem pieminekļiem. Šodien krievu tautu konsolidē milzīgie dabas resursi, ko viņi nolaupījuši citām tautām un uz to rentas var izkulties gāžot jebkādus podus. To viņi visi saprot pat instinkta līmenī. Tiko renta kļūs nepietiekoša reakcija būs acimredzama, sāksies “lielās nācijas” histerīja un tad būs jābūt ļoti uzmanīgiem un gudriem.

  7. depu†āts Jānis Ādamsons stāsta, ka Kapu†lers izpestījis Latviju no kara? galīgi nojūdzies?

  8. Latvija savu viduspozīciju nenotur !
    Tai Rietumu medusmaizei ir arī palieli darvas plankumi …
    Kāpēc pūķinam to neizmantot ? 🙂

    • Putins to jau dara pietiekoši sekmīgi, jo Latvija ir vājākais un visvieglāk ietekmējamais posms Baltijas vienotībai. Tādēļ kaimiņvalstis meklē labākus sabiedrotos Polijā un ziemeļvalstīs, kā aizsardzībā, tā strateģiski svarīgās enerģētikas nozarēs.

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (12)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vien maz cūk fermiņ!

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu cūku novietnē “Rukas” Krimuldas pagastā, kurā bija 5023 dzīvnieku. Cūkas tiek likvidētas. Valdība šonedēļ izsludināja ārkārtas situāciju Krimuldas novadā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai Ventspils mūzikas skolai nepieciešamas 1,6 miljonus vērtas ērģeles?
Draugiem Facebook Twitter Google+