Darba likumā ietvers punktu par ģenerālvienošanos 0
Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, tajā ietverot punktu par ģenerālvienošanos.
Valdība aicinās minēto likumprojektu Saeimā izskatīt steidzamības kārtā.
EM skaidroja, ka ģenerālvienošanās, kā efektīva instrumenta ēnu ekonomikas ierobežošanai un cīņai ar “aplokšņu algu” fenomenu, noslēgšanas veicināšana ir paredzēta vairākos dokumentos. Lai veicinātu ģenerālvienošanās noslēgšanu, ļaujot abām pusēm vienoties par līdzsvarotu, efektīvu un jēgpilnu regulējumu, ir nepieciešami grozījumi Darba likumā attiecībā uz piemaksas noteikšanu par virsstundu darbu.
Likumprojekts paredz tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku samaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes paaugstināšanu nozarē.
Ģenerālvienošanās paredzētais virsstundas piemaksas apmērs nevar būt mazāks kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktas stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga – ne mazāk ka 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
EM norādīja, ka nozares ģenerālvienošanās ir brīva abu pušu izteikta griba, to no vienas puses noslēdz darba devēju interešu pārstāvji un no otras puses darbinieku interešu pārstāvji. Tas palīdz līdzsvarot abu pušu intereses, garantējot darbinieku sociālo aizsardzību, neapdraudot nozares attīstības perspektīvas. Arī to, kas būtu uzskatāms par būtisku minimālā atalgojuma palielinājumu, noteiks abas puses, vienojoties un vērtējot situāciju konkrētajā nozarē.
“Ņemot vērā, ka ģenerālvienošanās ir efektīvākais instruments līdzsvarotai un jēgpilnai darbinieku un darba devēju interešu aizsardzībai, likumprojekta regulējums nesatur risku, ka ar nozares ģenerālvienošanos varētu mazināt darbinieku aizsardzību vai sociālās garantijas,” piebilda ministrijā.
Iepriekš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane žurnālistiem atzina, ka ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ir paredzēts noslēgt uz trīs gadiem. Tāpat ir paredzēts izveidot komisiju, kas izlemtu, vai ģenerālvienošanos pagarināt, ja neviens pret to neiebilst.
“Vienlaikus ir jāizveido arī mehānisms, kas gadījumā, ja nozarē sākas kāda krīze un uzņēmumiem jāpārskata finanšu rādītāji, kas neļauj maksāt ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu, paredz iespēju pārrunāt iespējamos ģenerālvienošanās grozījumus,” sacīja Fromane.
Viņa informēja, ka patlaban ģenerālvienošanās parakstīšanos jau atbalsta tie uzņēmumi, kas darbojas četrās nozares asociācijās – Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, biedrībā “Latvijas Ceļu būvētājs”, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijā un Latvijas Būvnieku asociācijā.
