Latvijā
Politika

“Darba metodes”: premjers izskaidro Krieviņa aiziešanu no amata 16

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) darba attiecību pārtraukšanu ar Valsts kancelejas vadītāju Mārtiņu Krieviņu skaidro ar atšķirīgu pieeju darbam. Šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” premjers norādīja, ka neesot sakritušas viņa un Krieviņa “darba metodes”.

“Es nenorādu uz grēkiem, bet runa ir par to, ka Valsts kanceleja ir aparāts, ar ko kopā plānojam un īstenojam valsts uzdevumus. Nevar būt, ka šefs aizbrauc un pārējie cilvēki bez viņa atļaujas nevar kustēties. Esmu par kolektīvu darbu. Ja komanda neveidojas, domāju, kā to risināt,” atzina Kučinskis.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, Krieviņa aiziešana nav saistīta ar domstarpībām vai Ministru prezidenta vēlmju neizpildīšanu, kā arī tā nav saistīta ar izskanējušajiem pieņēmumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja konkursu.

Kučinskis arī norādīja, ka viņam un Krieviņam neesot pretenzijas vienam pret otru. “Man negribas skatīties uz iemesliem vai teikt kaut ko sliktu par kādu cilvēku,” uzsvēra Kučinskis.
Kā ziņots, no 21.marts Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus. Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pildīs Valsts kancelejas direktora vietniece, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte.

Savukārt virkne nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļi vēstulē Ministru prezidentam lūdza skaidrot Krieviņa negaidīto aiziešanu no amata.

NVO pārstāvju ieskatā ziņa par negaidīto Krieviņa aiziešanu no ieņemamā amata rada bažas par laika gaitā izveidoto veiksmīgo sadarbību, kas veicināja sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanu.

Saistītie raksti

“Jauna Valsts kancelejas direktora atlase bremzēs Memoranda padomes iecerēto darbu, sašaurinās sadarbību starp nevalstisko sektoru un valsts pārvaldi, radot risku, ka valsts pārvaldes darbs nekalpos sabiedrības interesēm,” pausts vēstulē.

NVO pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā Krieviņa amata rangu un līdzšinējo darbību, amata atstāšanas process ir neskaidrs, savukārt Kučinska līdzšinējie skaidrojumi, kas balstīti valsts pārvaldes reformas lēnajā virzībā, prasa precīzāku un dziļāku publisku argumentāciju, kas balstīta konkrētos kritērijos.

“Mīklaini pamatojumi, kas rada vietu interpretācijai, nemotivēs kvalificēta vadītāja piesaisti darbam Valsts kancelejas direktora amatā,” pārliecināti vēstules autori.

LA.lv