Mobilā versija
Brīdinājums -5.9°C
Tenis, Dravis
Trešdiena, 17. janvāris, 2018
29. novembris, 2017
Drukāt

Darba tirgus turpina karsēties. Uzņēmējiem prognozē galvassāpes (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jaunākos datus komentē Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste

Darba tirgus turpina arvien vairāk karsēties. Bezdarba līmenis sarūk, savukārt ekonomiski aktīvu iedzīvotāju (vai nu strādā vai meklē darbu) īpatsvars sabiedrībā ir vēsturiski augstā līmenī un ilgi vairs nevarēs augt. Pieejamā darbaspēka resurss pamazām izsīkst – tās ir gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan arī emigrācijas sekas. Neaizpildīto vakanču īpatsvars lēnām palielinās. Lai arī nelielas rezerves darba tirgū vēl ir, Latvijas uzņēmēji aizvien biežāk izjūt darbaspēka trūkumu, kas ierobežo biznesa aktivitāti. Lai noturētu un/vai atrastu darbinieku, darba devējam būs jātērē vairāk – gan algās, gan apmācībās, gan arī citās ar darbaspēku saistītajās izmaksu pozīcijās. Jo izteiktāks kļūs darbaspēka trūkums, jo straujāk augs darbaspēka izmaksas, tai skaitā algas.

Nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas un radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%. Ja darbaspēka izmaksu kāpums neies roku rokā ar produktivitātes kāpumu, tad cietīs uzņēmumu konkurētspēja. Neto algas nākamgad augs straujāk nekā bruto algas darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē, kas nozīmēs lielākus ienākumus iedzīvotājiem. Mēneša vidējā neto darba samaksa pārsniegs 10%. Ņemot vērā, ka inflācija nākamgad tiek gaidīta ap 3.5%, iedzīvotāju rocība augs divtik strauji kā šogad, proti par aptuveni 7%, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists

Algu kāpums šobrīd nav saistāms tikai ar ienākumu legalizāciju. Tā, piemēram, šī gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits palielinājies par vairāk nekā 10%, savukārt vietējo mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās auguši par vairāk nekā 8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē šogad audzis par aptuveni 7% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas viss liecina par reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Straujais darba algu kāpums gan rada bažas par notiekošo darba tirgū un to vai uzņēmēji spēs nopelnīt šādu algu pieaugumu. Jau vairākus gadus darba algas Latvijā augšas ātrāk nekā produktivitāte. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi vidējās algas kāpums šogad būs ļoti tuvs produktivitātes pieaugumam. Tomēr darba tirgus kļūst arvien ciešāks un trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 8,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs oktobrī bija vien 6,6%. Tas nozīmē ka brīvu darba roku kļūst arvien mazāk un spiediens uz algām turpināsies.

Bankas veiktais Citadele Index pētījums rāda, ka 40% no Latvijas uzņēmējiem pēdējā gada laikā ir saskārušies ar grūtībām atrast darbiniekus. Par to liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits, kas kopš šī gada sākuma ir gandrīz dubultojies un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2006. gada. Šie dati norāda uz augošo neatbilstību starp darba meklētāju prasmēm un darba devēja vajadzībām. No mūsu aptaujātajiem uzņēmējiem gandrīz puse darbinieku trūkumu risina, pieņemot darbā darbiniekus bez atbilstošām zināšanām un tos apmācot. Tādēļ mana prognoze ir, ka tuvākajos gados darba algas, visticamāk, turpinās augt par 6-7%, ko nākamgad veicinās arī būtisks minimālās algas pieaugums.

Dainis Gašpuitis, SEB banka ekonomists

Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums, bet nākamgad to papildus veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un noteikti arī audzēs inflāciju. Tāpat situācija budžetā, visticamāk, ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem.

Tēmas aktualitāte tikai palielināsies, tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs darbinieku ievešanas aizstāvju pulku. Tikmēr, lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār, kaut arī 3. ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7%-10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%), un nekustamo īpašumu nozari (-0,5 %). Tomēr, šādos apstākļos, iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā palielināsies darbinieku migrācija. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti.

Izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas reģionos, kaut pašreizējais temps visos ir atzīstams. 3. ceturksnī Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos algas pieauga attiecīgi par 9,6%, 9,1% un 8,4%, kamēr Rīgā par 7,1%.

Šā gada algu pieauguma prognoze ir 7,6%, nākamgad 8,2%, 2019. gadā 7,2%.

Pēteris Strautiņš, ekonomists

Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, 3. ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis – interesantāka aina atrodama reģionu datos.

Iepriecina tas, ka straujāks algu kāpums 3. ceturksnī bija divos reģionos ar zemāko algu līmeni – Vidzemē par 9.7%, Latgalē par 9.1% gada laikā. Par Latgali runājot, diemžēl nevarētu teikt, ka atalgojuma atšķirību samazināšanās austrumu pusē būtu ilglaicīga tendence. 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos algas šeit bija 69.5% no Latvijas vidējā, šī gada attiecīgajā periodā – 69.1%, tātad konverģence ir pat viegli negatīva. Vidzemē situācija nedaudz labāka, šeit algas auga no 76.5% no valsts vidējā rādītāja līdz 79.8% šogad. Taču visstraujāk ienākumi auguši Zemgalē. Šeit algas konverģējušas no 80.4% līdz 84.8% no valsts vidējā līmeņa. Šis progress panākts galvenokārt uz Rīgas rēķina, tā ir viegli slīdējusi uz leju reģionu algu reitingā – no 114.6% no Latvijas vidējā rādītāja 2010. gada janvārī-septembrī līdz 112.7% šogad.

Jāatzīmē, ka iepriecinošā ziņa par Zemgali saskan ar strauju mājokļu cenu kāpumu reģiona lielākajā pilsētā Jelgavā, kas sasniedzis 16%. Pilsēta lepni ziņo par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, dzimstība pārsniedz mirstību. Šī pilsēta ir viens no rūpniecības attīstības “karstajiem punktiem”.

Zīmīgi, ka starp trīs reģioniem ar augstāko apstrādes rūpniecības īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā (ap 20%), divi – Zemgale un Vidzeme lepojas ar straujāko algu kāpumu. Kurzemē drīzāk notikusi algu diverģence, no 85.9% līdz 83.8%. Rūpniecība valsts rietumos kopumā attīstījusies labi, taču te ienākumus acīmredzami ietekmēja bēdīgie un vispārzināmie notikumi metālu ražošanas nozarē. Tāpat var spekulēt par tranzīta ietekmi – tam kopš 2010. gada ir sekmējies mazāk labi nekā ekonomikai kopumā. Šajā reģionā atrodas divas no trim lielajām ostām, transporta pakalpojumu daļa reģiona ekonomikā ir ļoti augsta.

Algu kāpums vienlaikus palīdz augt arī patēriņam un uzkrājumiem. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017. gada 3. ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija par 4.9% lielāks – tas ir straujākais kāpums divu gadu laikā. Turklāt kopš 2015. gada Latvijā ir atgriezusies inflācija, kas nozīmē, ka apgrozījums naudas izteiksmē audzis par 7.2%. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums šogad svārstās ap 8%.

Ir zināms, ka daļu algu pieauguma varētu izskaidrot legalizācijas efekts. Tas nav vienīgā ietekme efekts, ko darba tirgū rada legalizācija. Uzņēmumi ir ievērojuši, ka pārejai baltajā ekonomikā var būt kāds gluži negaidīts rezultāts – šķietami pasliktinās darbinieku veselība, palielinoties darba kavējumu īpatsvaram. Ja darbinieki saņem aplokšņu algas, slimot viņiem var būt ļoti dārgi, jo par šo laiku visdrīzāk neviens nemaksā. Ar laiku situācija normalizējas, jo iespēja saņemt pabalstus daļai darbinieku ir kā jauna rotaļlieta, ar kuru viņiem sākumā patīk “paspēlēties”. Tieši ar algu legalizāciju tāpēc lielā mērā skaidrojami strauji augoši valsts budžeta izdevumi slimību pabalstiem. Nevēlama tendence, taču tās dziļākais iemesls ir kāds visnotaļ apsveicams process.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Esmu 4. mēnesi bezdarbniece, pabeidzu augstskolu,piedāvāt darbu sakot no 1 000 eiro uz rokas. Tad neviena darba devēja nav ! Kurš vainīigs !
    Pensiona un alga sistema !
    Atbildu: Latvijā viss atkarīgi no ienākumiem, lielākā daļai iedzīvotājiem tā ir alga. No slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem, 1. un 2. grupas invaliditātes pensijas valsts izmaksā atbilstoši cilvēku veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām bez ierobežojumiem.
    par algu zem 1000 eiro nevar nopelnīt vecumu pensiju, krāt 3. pensiju līmenī, ka arī nevar saņemt labu bezdarbnieku, slimības un citi pabalsti ?
    ES NEGRĪBU PENSIJU 100 -400 EIRO !

Draugiem Facebook Twitter Google+