Egils Līcītis: Nekrītiet sociāldemokrātiskās “Saskaņas” slazdā 5
Pēc Raiņa, Cielēna un Mendera, pēc prof. Bojāra šķita, ka sociāldemokrātija Latvijā spiedīgos apstākļos ir bojāgājusi, sarkanās neļķes siltumnīcā izsalušas un atlikušie darba tautas aizstāvji, cilvēki noplīsušos džemperos Grīziņkalnā lūdz maizes gabalu kā izmirstošas sugas pēdējie pārstāvji. Tagad Raiņa partijā ierietējušas jaunas dzīvības sulas, kreiso līderi Nilu Eiropā sauc par draugu un Latvijas nākotnes cerību, un sociāldemokrātiskā “Saskaņa” no pagrīdes radioraidītāja regulāri nodod kodolīgus Morzes signālus apspiestajiem proletāriešiem un grūtdieņiem. Saspicējuši ausis, klausītāji sēž kā uz federēm, lai dzirdētu, kā sarkanie piežmiegs kapitālistus, un arī valsts un tautas labuma izzadzēji sacelšanās stundā netiks papaijāti. Radiobalss kautrīgi stāsta par pašreizējiem lieliem nopelniem darbaļaužu labā, bet strādnieki, rūpnieki, autopārvadātāji, zemnieki jebkurā brīdī var sūtīt SOS, un visi tiks izglābti.
Ja darbaļaudīs būs spēks, tad pēc vēlēšanām Latvijā uzausīs Ziemeļu gaisma, dzīves pārkārtošana uz sociālā taisnīguma sliedēm notiks pēc zviedru sociāldemokrātijas parauga, un “Saskaņas” dainutēvi līdzjūtībā pret trūcīgajiem un maznodrošinātajiem var arī izraudāt partijas programmu “Par progresu un pilnām zupas virtuvēm”.
Bet drebiet, buržuji! Kreisie no būdiņām it kā signalizē ar sarkano gaismu – kāpēc privātīpašnieki savās villās neizvieto pionieru vasaras nometnes? Kāpēc jahtās neizvizina strādnieku meičas? Pēc veco siseņu parauga Nils norīkojis brunīšus dibināt Strādnieku sporta savienību, ar karogiem talkā ierodas arodnieki, mītiņot gatavi saulesbrāļi, kuros pa gabalu saodīsi kapitāla ienaidniekus. Vai strādniekiem nav tiesību izgāzt savas dusmas, vai darba tautas asinssūcējiem nav vienreiz jāiepazīstas, kāds smārds ir proletārieša vai SSS treniņtērpā ģērbta puisieša kulakam? Kā zinātnieki nolīgst darbā baktērijas, tā sociāldemokrātu vadoņi algo ierindniekus, lai maršē demonstrācijā, pūš svilpītē, bungo pēc taisnības un popularizē bērnišķīgi kreisās idejas. Visi apspiestie vienā brālībā – bomzīši, vatņiki, geji, pat roboti atbalsta sociāldemokrātiju!
Nila cilvēki noteikti spēs ko darīt vienkāršo ļaužu labā – izsalkušajiem izdalīs valsts labības krājumus, trūcīgajiem piešķirs no humānās palīdzības rezervēm. Neizsmeļami ir socdemu katli! Atbalsts būs pat no tālās Pekinas, nemaz nerunājot par Maskavas apskāvieniem. Taču pārticis sociālisms un cilvēku materiālā nodrošinājuma uzlabošanās iespējama tikai tad, kad Ušakovs kļūs Latvijas PSR vadītājs.
Ļaunvēļi melš, ka par zociķu nama piederīgajiem kļuvuši cilvēki, kuri ēd kā ēduši treknu greznākajos restorānos, ka strādnieku partijā ielavījušies renegāti redīsi – ārpusē sarkani, iekšpus balti. Tie ir buržuju meli, ka “Saskaņa” ir piesūcekņi sociāldemokrātijai un Leiškalns vai Peters drīzāk izskatās pēc dīvānzemniekiem vai Bifšteka kluba locekļiem! Krišjānim vectēvs bijis dzimis LSDSP biedrs un Liepājā grābis ar citiem partijniekiem lapas, kad diktators Ulmanis bišķi paspaidīja zociķus, bet tādi vīri kā Elksniņš ar Agešinu sociāldemokrātiju iesūkuši ar mātes pienu. Kuš! Ka Leiškalns un Peters tikko iztapīgi kalpoja oligarhu partijās, to masas nedrīkst zināt, citādi nojautīs par “Saskaņas” izlikto slazdu.
