Ekonomika
Bizness

Darbaspēka jautājums kļūst aizvien sāpīgāks. Mašīnbūves nozare stāsta par izaicinājumiem0


Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē vienīgā iespēja, kur ekonomēt un paaugstināt produktivitāti un kā risināt darbaspēka deficītu, ir ražošanas procesu automatizācija un uzskaites procesu digitalizācija. Tomēr tas prasa nozīmīgas investīcijas, tādēļ process nenoris tik raiti.
Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē vienīgā iespēja, kur ekonomēt un paaugstināt produktivitāti un kā risināt darbaspēka deficītu, ir ražošanas procesu automatizācija un uzskaites procesu digitalizācija. Tomēr tas prasa nozīmīgas investīcijas, tādēļ process nenoris tik raiti.
Foto: BT1

Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē tuvāko gadu izaicinājums ir digitalizācija un mākslīgā intelekta ieviešana, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Nozarē strādājošie uzņēmēji aktīvi sākuši strādāt pie procesu digitalizācijas, bet pagaidām šis process nenoris tik raiti, jo prasa pietiekami lielas investīcijas.

Nozarē aizvien vairāk izjūt darbaspēka trūkumu, tāpēc jādomā, kā to risināt.

Vienīgā iespēja, kur ekonomēt un paaugstināt produktivitāti un kā uzņēmumi var risināt darbaspēka deficītu, ir ražošanas procesu automatizācija un uzskaites procesu digitalizācija.

Droni, viedās sensoru ietaises ražošanas līnijās, viedās ierīces, kas ļauj efektivizēt ražošanas procesus, viedās transporta sistēmas, kā optimizēt loģistikas procesus, – šie ir tikai daži piemēri, ko ieviest rūpniecībā.

 

Vēlas uzlabojumus

“Nozarē aug gan ražošanas apjomi, gan eksports, pēdējie divi gadi ir labi. Nozare aktīvi strādā, produkciju ar pievienoto vērtību ražojam aizvien vairāk, produkti kļūst viedāki, taču problēma ir nodarbinātība. Tas vērojams ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Svienības valstīs,” situāciju raksturo Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Nozarē trūkst speciālistu, tostarp kvalificētu inženieru, un tas noved pie lielākām izmaksām. Lai arī Latvijas ražotāji cenšas panākt citas valstis, darbaspēka izmaksas ir augstas. Ražotājus neapmierina elektroenerģijas izmaksas, jo Latvijā energoresursi ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Produktivitāte uzņēmumos aug, bet vēl daudz darāmā, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni.

Toms Grīnfelds norāda, ka darbaspēka trūkumu var risināt ar vairākiem pasākumiem – tas ir gan darbs ar esošajiem darbiniekiem, gan jāuzlabo izglītības sistēma, piesaistot jauniešus, un pie tā MASOC aktīvi strādā.

Speciālistus var ievest no citām valstīm, bet LV tas nav tik populārs risinājums kā citās reģiona valstīs – tikai 17% kompāniju darbaspēku mēģinājušas piesaistīt no citām valstīm. Tieši digitalizācija ļautu uzlabot situāciju.

MASOC noskaidrojusi, ka vairāk nekā puse vēlas veikt uzlabojumus ražošanas procesos kopumā, ieviešot energoefektivitātes pasākumus, aizvien populārāk kļūst robotu izmantošana un dažādu procesu digitalizācija.

Pirms vairākiem mēnešiem asociācija kopā ar LIKTA veica aptauju to uzņēmumu vidū, kas darbojas mašīnbūves jomā, uzdodot jautājumu – cik digitalizēti ir uzņēmumi un kā plāno savu turpmāko attīstību.

Aptaujā noskaidrots, ka 11% kompāniju ir ļoti zemā digitalizācijas līmenī un praktiski visi uzņēmumi saredz, ka nākamajos gados ražotnes kļūs aizvien digitalizētākas. Populārākās tehnoloģijas ir automatizācija un robotizācija, kur ražotāji jau strādā un turpinās tās attīstīt.

Aizvien populārāki kļūst arī droni. Līdz šim seši miljoni investēti pētījumos jaunu produktu ieviešanā, un tas ļauj cerēt uz labu rezultātu jau tuvākajos gados.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē trūkst speciālistu, tostarp kvalificētu inženieru, un tas noved pie lielākām izmaksām.”
Foto: Zane Bitere/LETA

Jāuzlabo efektivitāte

Ne tikai Latvijā, bet arī citās kaimiņvalstīs situācija nozarē ir līdzīga.

Lietuvas metālapstrādes nozares pārstāvis Darius Lasionis nesen notikušās konferences “Rūpniecības digitalizācija Baltijas reģionā” laikā atzina – problēmas abās valstīs ir līdzīgas un jāmeklē iespējas uzlabot ražošanas efektivitāti un konkurētspēju.

EK ziņojums rāda, ka tikai 6% ES metālapstrādes produkcijas uzņēmumu ir digitalizēti augsto tehnoloģiju jomā, savukārt tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu ir digitalizēti, tāpēc krietni jāstrādā, lai uzlabotu šo situāciju.

Galvenais izaicinājums Lietuvā – darbaspēka produktivitāte, kas ir divas reizes mazāka nekā attīstītākajās ES valstīs, un tas ir iemesls, kāpēc algas ir zemākas. Tāpat izaicinājums būs paaugstināt efektivitāti un piedāvāt vairāk galaproduktu.

Lasionis uzskata, ka vairāk līdzekļu jānovirza pētniecībai un attīstībai.

Lietuvā galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi ir ar mazu tehnisko sagatavotību, trūkst kvalificētu inženieru un tehniķu, tāpat vēl daudz jāstrādā, lai paaugstinātu strādājošo izglītības līmeni.

Mērķis ir ražot vairāk produktu ar augstu pievienoto vērtību, tāpēc nepieciešamas jaunas kvalitātes sistēmas, jauna vadītāju un menedžeru paaudze, jo vecās metodes vairs nestrādā, nepieciešama pāreja uz digitālo posmu.

Lai paātrinātu digitalizāciju Lietuvā, pērn nodibināta digitālā platforma “Pramone 4.0”, kas piedāvā padomus. Šogad plānots sagatavot visaptverošu stratēģiju, lai sasniegtu nepieciešamos mērķus.

Pirms pāris gadiem Lietuvā izveidots “Digital Innovation HUB”, kas piedāvā digitālās inovācijas, servisu un apmācības ar mērķi paaugstināt digitalizācijas līmeni uzņēmumos. Jāpiebilst, ka pērn Lietuvas metālapstrādes nozares ražošanas apjomi pieauga par 18%, bet eksports – par 24%.

Igaunijā situācija ir labāka, jo IT līmenis ir augstāks un nozares pārzinātāji uzteic ērtības, ko tas dod. Tomēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtības veikt digitalizāciju, jo pietrūkst līdzekļu.

No 7000 uzņēmumiem 2200 darbojas metālapstrādē, un šī industrija ir lielākā valstī, kurā darbojas katrs piektais. Ziemeļu kaimiņvalstī ir problēmas atrast inženiertehniskos darbiniekus.

Lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, Tallinas universitātē izveidota ražošanas klase ar automatizētiem robotiem, kas strādā kā īstā ražošanā. Tas ir labs piemērs parādīt studentiem, kā strādāt, un tā ir iespēja kompānijām izprast, kas ir industrija 4.0.

Savukārt Somijas pārstāve Essi Huttu uzsvēra savstarpējo sadarbību starp uzņēmumiem, kas ļauj risināt problēmas kopīgi.

“Investīcijas pētniecībā ir augstas, tāpēc jāapvieno izmaksas, lai efektivizētu procesus un paaugstinātu efektivitāti. Digitalizācija Somijā rūpnieciskajos sektoros – tas nozīmē mākoņdatus, uz patērētājiem virzītus pakalpojumus, ekosistēmas, aprites ekonomiku, tīklā darbojošās rūpnīcas, savienotas piegādes ķēdes. Ilgtspējība ir ļoti būtisks jautājums – kā radīt produktu un vienlaikus būt ilgtspējīgākiem pret vidi,” uzsver Somijas pārstāve.

Viņa norāda, ka inovāciju ieviešana vērojama ne tikai metālapstrādes, bet arī citās nozarēs. Liela uzmanība tiek pievērsta biznesa procesu attīstībai un tam, kā izmantot dažādus risinājumus uzņēmējdarbībā un kā palīdzēt notikt dažādiem procesiem.

Sadarbība ir atslēga veiksmes gūšanai, piebilda Somijas pārstāve. Šobrīd vairākās jomās vairs nedarbojas tradicionālās piegādes ķēdes, bet to vietā ienāk digitālās, kas zināmā mērā noteiks nākotni.

Šobrīd skaidrs ir viens – lai nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi, ir jādomā divus soļus uz priekšu, jāizmanto citu valstu pieredze un jādomā par digitalizāciju. Te gan jāpiebilst, ka nozarē šis process jau sācies un veiksmīgi plešas plašumā.

Te jāmin “Apply” izstrādātais risinājums sadarbībā ar pārtikas rūpniecības iekārtu ražotāju SIA “Peruza”, kas ražošanā ļaus ieviest mākslīgā intelekta risinājumu un uzlabot ražošanas efektivitāti.

Arī plastmasas granulu ražotājs “Nordic Plast” ieviesis risinājumu, kas ļauj jau savlaicīgi veikt produkcijas kvalitātes kontroli, laicīgi konstatējot defektus un uzlabojot efektivitāti. Šādu piemēru kļūst aizvien vairāk.

Kā liecina MASOC aptauja, tuvāko piecu gadu laikā 44% nozares uzņēmumu plāno ieviest augstās tehnoloģijas, kas ļaus tiem kļūt konkurētspējīgākiem ne vien pašu mājās, bet arī starptautiskos tirgos.

Saistītie raksti

Aptauja veikta metālapstrādes nozarē, bet LIKTA viceprezidente Māra Jākobsone informē, ka līdzīgas aptaujas tiks veiktas arī citās nozarēs, lai noskaidrotu, cik liela ir digitalizācija.

Tā rezultātā saistībā ar rūpniecības digitalizāciju tiks veidota valsts stratēģija. Jau izveidota darba grupa, kas strādā pie stratēģijas izveides.

 

LA.lv