Darbaspēka mobilitāte. Eiropas iespēja pārvarēt krīzi 0
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par 12 jauniem pasākumiem ES pilsoņu tiesību nostiprināšanai, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem pilsoņiem vēl aizvien jāsaskaras ikdienas dzīvē. Šodien piedāvājam iepazīties ar EK atbildīgo komisāru viedokļiem šajā jautājumā.
Neraugoties uz to, ka Eiropa ir daudz paveikusi, cīnoties pret ekonomikas krīzi un par stabilāku un labklājīgāku nākotni, ir jāpieliek vairāk pūļu, lai palīdzētu pilsoņiem un uzņēmumiem.
ES un tās dalībvalstis spērušas iepriekš nepieredzētus, drosmīgus soļus, lai panāktu eiro stabilitāti un sakārtotu publiskās finanses, un lai radītu apstākļus ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai. Mēs izveidojām finansiālo atbalstu – Eiropas stabilitātes mehānismu –, tam piešķirot 500 miljardus eiro, un izstrādājām daudz spēcīgākus Eiropas ekonomikas pārvaldības instrumentus. Eiropas Centrālās bankas drosmīgā rīcība bija izšķiroša tirgus saspīlējumu mazināšanā, lai gan kredītnosacījumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem daudzviet Eiropā aizvien ir sarežģīti. Turklāt drīzumā mums būs vienota uzraudzības iestāde bankām eirozonā un citās ES valstīs, kas vēlas pievienoties.
Taču paralēli spēcīgākai un dziļākai ekonomikas un finansiālajai integrācijai, mums ir jāturpina veidot Savienības sociālā dimensija.
Šodien viena no lielākajām problēmām, kura mums jārisina, ir bezdarbs, kas sasniedzis 10,9% (ES kopā ir vairāk nekā 26 miljoni bezdarbnieku). Jo īpaši satrauc jauniešu bezdarbs (23,5%), darbu nespēj atrast vairāk nekā 5,5 miljoni jauniešu. Tādās valstīs kā Grieķija un Spānija jauniešu bezdarbs sasniedz pat 55%. Latvijā bezdarba līmenis ir 14%, jauniešu bezdarbs – 28%.
ES, reaģējot uz krīzi, par prioritāti noteikusi cīņu pret bezdarbu. Eiropas jauniešu nodarbinātības garantijas iniciatīva, ko ierosinājusi EK un par ko vienojušās dalībvalstis, liks valdībām nodrošināt to, lai neviens jaunietis nepaliktu bez darba, stažēšanās vai apmācības ilgāk par četriem mēnešiem.
Daudzi ES pilsoņi vēl aizvien nesteidzas meklēt darbu citā ES valstī, jo baidās, ka darbu neatradīs pietiekami ātri. Patlaban tie, kas meklē darbu citā dalībvalstī, saglabā tiesības uz finansiālo atbalstu savā valstī vismaz trīs mēnešus, dažos gadījumos ne ilgāk kā sešus mēnešus. Visā Eiropā pašreiz ir nepieciešami vidēji 16 mēneši, lai reāli atrastu darbu. Neapšaubāmi, daudzi cilvēki neuzņemas risku meklēt darbu citā ES valstī, īpaši tāpēc, ka aizvien vairāk tiek piedāvāti īstermiņa darba līgumi.
ES ekonomikā tas apdraud izaugsmi un inovācijas: neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, ir palielinājies vakanču skaits, un uzņēmumiem ir grūtības pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus. Tajā pašā laikā cilvēkiem citās valstīs un reģionos nav darba iespēju, neļaujot nopelnīt iztikas līdzekļus, kavējot ekonomikas izaugsmi un radot liekas izmaksas jau grūtībās nonākušajām sociālā nodrošinājuma sistēmām.
Skaitļi runā skaļāk par vārdiem: tiek lēsts, ka ilgtermiņā ES-15 valstu IKP ir palielinājies par gandrīz 1%, pateicoties mobilitātei pēc ES paplašināšanās.
Runājot par ES kopumā, IKP ietekme neseno ES iekšējās mobilitātes plūsmu rezultātā ir līdzvērtīga ES pilsoņu kolektīvajiem ienākumiem aptuveni 24 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to šodienas pasaulē darba mobilitāte nenozīmē izmaksas, bet gan ekonomisku nepieciešamību.
Tieši tādēļ Komisijas 2013. gada ziņojumā par ES pilsonību, ar ko Komisija nāca klajā 8. maijā, galvenokārt uzsvērts tas, ka būtu jāsniedz iespēja Eiropas iedzīvotājiem strādāt citās ES valstīs un tādējādi sekmēt ekonomiku. Mēs atjaunināsim ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus, lai arī turpmāk pilsoņi varētu saņemt finansiālo atbalstu, uz ko tiem ir tiesības savā valstī, ilgāk par pašreizējo trīs mēnešu periodu. Dalībvalstīm arī vajadzētu pilnībā izmantot spēkā esošos noteikumus, lai darba meklētājiem ļautu saņemt bezdarbnieku pabalstu līdz pat sešiem mēnešiem, kamēr viņi meklē darbu citā dalībvalstī, kā arī pastiprināt sadarbību starp valsts nodarbinātības dienestiem, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību darba meklētājiem neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi atrodas. Dalībvalstīm būs pārbaudījums – parādīt, cik ļoti tās ir apņēmušās mazināt krīzes sekas, kas skar pilsoņus.
