“Karavelas’ ražotnē.
“Karavelas’ ražotnē.
Foto: LETA

Darbaspēka pieejamība ir kritiska, secināts biznesa forumā 0

Piektdien, 12.oktobrī, notika biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar Tukuma novada domi rīkotajā biznesa forums “Ceļā uz veiksmīgu uzņēmējdarbību”.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pasākuma secināts, ka darbaspēka pieejamība ir kritiska un tuvākajā laikā situācija, visdrīzāk, pasliktināsies, jo trūkst ātru un kvalitatīvu risinājumu.

Biznesa forumā ar prezentāciju par makroekonomisko situāciju valstī un pasaulē uzstājās Banka Citadele Mārtiņš Āboliņš, ar Tukuma novada pašvaldības paveikto iepazīstināja domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, ar projektu “Tukku Maggi” uzstājās Jānis Jākobsons un Dace Penke.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt par darbaspēka trūkumu Latvijā un iespējamiem risinājumiem runāja Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) pārstāve Irina Kostina.

Savukārt paneļdiskusijā par aktuālajām problēmām Latvijā uzstājās arī LTRK prezidents Aigars Rostovskis, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un LTRK Padomes loceklis, kā arī LTRK Kurzemes padomes vadītājs Andis Araks.

Klātesošie paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka ātrākais un vienkāršākais risinājums darbaspēka nepietiekamībai un kvalitātei ir ārvalstnieku piesaistīšana.

Lai arī D.Zīle sacīja, ka pašreiz Latvija ir pret zemo algu saņēmēju ievešanas no trešajām jeb ne Eiropas Savienības valstīm, uzņēmēji norādīja, ka realitātē cilvēki jau iebrauc, uzturēšanās atļauju saņemot, piemēram, Polijā un tad ar aģentūru starpniecību nonākot pie mums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš arī moderēja biznesa forumu, aicināja politiķus un ministriju pārstāvjus domāt par izveidojušos situāciju, izskatot iespēju veidot kvotu sistēmu, lai ieceļotāji tiktu pārbaudīti no Latvijas institūciju puses, tādējādi novēršot dažādus riskus, kas var rasties valsts drošībai.

Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar kustību “Latvija strādā”, kas ir iniciatīva remigrējošajiem latviešiem, aicinot viņus atrast darbu un tad atgriezties Latvijā.

FICIL pārstāve I.Kostina sacīja, ka arī ārvalstu investori šo saredz kā vienu no risinājumiem darbaspēka trūkuma mazināšanai, taču process ir ļoti lēns, tādējādi maz var ietekmēt pašreizējo situāciju.

Reklāma
Reklāma

Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks A.Volfs vairākkārt norādīja, ka pašvaldībā ļoti aktīvi attīstās uzņēmējdarbība un ka viena no lielākajām problēmām ir arī jaunu mājokļu nepietiekamība, kas tieši ietekmē darbaspēka trūkumu.

Kā vēl vienu problēmu viņš minēja lielo normatīvismu jeb birokrātiskos šķēršļus, lai atbalstītu dažādu kompāniju infrastruktūru izveidi, tāpat arī potenciālo iedzīvotāju piesaistīšanu novadam.

Tāpat A.Volfs skaidroja, ka iedzīvotāji bieži vien neizprot investīciju nepieciešamību novada attīstībai, neredzot tiešus un ātrus ieguvumus, taču pašvaldībām uzņēmēji ir nepieciešami, jo viņi nodrošina darba vietas.

Eksperti paneļdiskusijā arī vienojās, ka pašvaldībām būtu nepieciešami īpaši instrumenti, kas stimulētu jaunu kompāniju piesaistīšanu, gūstot labumus infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai.

Eksperti arī vairākkārt uzsvēra, ka būtiski sakārtot izglītības sistēmu, jo pašreizējais modelis ir pārāk dārgs tik mazai valstij, nenodrošinot pietiekamu kvalitāti, strādājot visos līmeņos – sākot ar bērnudārziem un skolu, līdz pat augstskolām un mūžizglītības ieguves iestādēm.

Svarīgi arī mērīt sasniegtos rezultātus, lai nebūtu tā, ka bezdarbnieki apmeklē dažādus piedāvātos kursus, lai apgūtu hobijus par valsts naudu, bet neradītu pienesumu ekonomikai, pēc tam strādājot konkrētajā profesijā.

Ārvalstu investori un arī uzņēmēji pauda viedokli, ka pašreiz arī valsts izveidotā pabalstu sistēma nestimulē darbiniekus strādāt, jo, piemēram, slimības lapu sistēma ir visnekonkurētspējīgākā Baltijas valstīs, tādējādi nodarot zaudējumus gan uzņēmumiem, gan valstij, traucējot veiksmīgu attīstību.

Pēcpusdienā ar prezentācijām kopā ar finanšu instrumentu ALTUM par energoefektivitātes aktualitātēm uzstājās vairāki eksperti, tostarp Biznesa Efektivitātes asociācijas eksperte un “Rimi Baltic Group” loģistikas kvalitātes un servisa vadītāja Inga Ozola, Resursu kontroles grupas valdes loceklis un LTRK Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis, kā arī ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs.

Paneļdiskusijā tika diskutēts par galvenajiem virzieniem un pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, kur diskusijai pievienojās arī “GoWood” pārstāvis Oskars Akmens, “Wellman Logistics” pārstāvis Dans Bērtulis, Šlokenbekas pārstāve Liene Rieksta un Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa.

Noslēgumā ar prezentāciju un iedvesmas stāstu par Fintech banku pakalpojumiem, to tagadi un nākotni, uzstājās Bankas Citadele Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.

Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2350 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības.

LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 13,6 miljardus eiro.