Mobilā versija
+1.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
12. jūlijs, 2016
Drukāt

Darbaspēks brīvi pārvietojas (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Linards Hartmanis vēstulē “LA” rakstīja, ka cilvēku aizplūšana no Latvijas novājina valsti. Viņš sprieda – nav pareizi, ka valsts ierēdņi arī iesakot cilvēkiem braukt prom.

Taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pienākums ir informēt par darba iespējām arī citur Eiropas Savienībā. Jo, pievienojoties ES, Latvija kļuva arī par Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES dalībnieci. EURES misija ir atbalstīt Eiropas valstu darbaspēka brīvu pārvietošanos, un tās uzdevumi ir, pirmkārt, sniegt darba meklētājiem konsultācijas un informāciju par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropas valstīs. Otrkārt, palīdzēt darba devējiem atrast piemērotus darbiniekus un, treškārt, nodrošināt pārrobežu reģionu darba meklētājus un darba devējus ar informāciju un konsultācijām. Tādējādi ar EURES palīdzību katrs cilvēks var iegūt informāciju par brīvajām darba vietām, dzīves un darba ap­stākļiem Latvijā un citās Eiropas valstīs. Savukārt darba devēji var ievietot EURES datubāzē informāciju par vakancēm viņu uzņēmumos. Turklāt EURES datubāzē darba devēji var arī meklēt darbiniekus no visām Eiropas valstīm.

Gada trijos mēnešos EURES speciālisti Latvijā snieguši 302 konsultācijas. Visvairāk cilvēki interesējušies par darba iespējām Vācijā (27%), Lielbritānijā (24%) un Somijā (15%). Tikai 14% cilvēku interesējušies par darbu Latvijā. Lielāko interesi par darbu ārzemēs izrāda vienkāršajās profesijās strādājošie (apkopēji, lauksaimniecības un fermas strādnieki, iesaiņotāji u.c.) – 43%, būvniecības jomas profesijās strādājošie (mūrnieki, betonētāji, flīzētāji, namdari u.c.) – 17% un amatnieku profesijās strādājošie (metinātāji, galdnieki, virpotāji u.c.) – 10%.

Nozaru dalījumā visvairāk interesējušies par darbu apstrādes rūpniecībā (26%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (22%), būvniecībā (19%) un transporta un uzglabāšanas nozarēs (12%).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pareizi nav,bet saprotami gan! Valsts ierēdņiem jau nav vajadzīgi ne progresīvais ienākuma nodoklis savām algām,ne samazināts PVN maizei,ne patstāvīgas slimokases ar savām,daudz lētākām aptiekām un slimnīcām,kā pirmskara Latvijā,bet tikai nauda savu algu palielināšanai!To redzam jau pēc veselības nozares arodbiedrības vadītāja Valda Kera paustā obligātās veselības apdrošināšanas sakarā.

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (12)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+