Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Darbinieki maksātnespējīgos uzņēmumos zaudē vidēji 2940 eiro (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam katrs maksātnespējīgajos uzņēmumos strādājošais darbinieks zaudējis vidēji 2940 eiro, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte pētījuma ietvaros.

Turklāt gadījumos, kad darba devējs nav izmaksājis algu, kā arī vilcinājies ierosināt uzņēmuma maksātnespēju, uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu nācies iesniegt darbiniekam, šķiroties vēl no 1095 eiro.

“Uzņēmuma maksātnespējas procesā darbinieki ir vismazāk aizsargātā grupa. Bieži redzot, ka uzņēmums ir nonācis uz bankrota sliekšņa, to vadītāji cenšas “ietaupīt” uz darbinieku rēķina un pieņem lēmumu neizmaksāt algas vai izmaksāt tās tikai daļēji,” dramatisko tendenci raksturo Latvijas brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Viņš arī norāda, ka algas un likumdošanā noteiktās kompensācijas atgūšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas var ilgt pat vairākus mēnešus vai pat gadus. Turklāt, ņemot vērā 2012. gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, pašlaik darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja no darbinieku prasījumu garantiju fonda atgūt vien daļu no neizmaksātās naudas summas.

Zaudējot darbu uzņēmumā, kam ierosināts maksātnespējas process, darbinieki jaunas darba vietas meklējumos pavadījuši vidēji 6 mēnešus. Šajā laika posmā nesaņemtie ienākumi, kā arī nereti vairākus mēnešus neizmaksātās algas būtiski samazinājušas mājsaimniecību ienākumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Lai atgūtu daļu uzņēmuma maksātnespējas procesā radītos zaudējumus, sešu gadu laikā pret 1131 uzņēmumiem Maksātnespējas Administrācijā iesniegtas 19 291 darbinieku prasības.

Kā norāda eksperts, gadījumos, kad uzņēmums neizmaksā algu un vilcinās pasludināt maksātnespējas procesu, darbiniekam var nākties pieteikt uzņēmuma maksātnespēju darba devēja vietā. Šādā situācijā darbiniekam ne tikai jārēķinās ar tiesvedību pret darba devēju, lai piedzītu darba samaksu, bet sprieduma neizpildes gadījumā arī ar darba devēja maksātnespējas procesa ierosināšanas saistītajām izmaksām. Darbiniekam, lai iesniegtu darba devēja maksātnespējas pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva un depozīts 1095 eiro apmērā, no kura tiesa var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu nevar iemaksāt.

“Pašlaik liela daļa darbinieku izvēlas necīnīties par ieturēto atalgojumu, jo bieži vien saistītās izmaksas pārsniedz prasījumu apmēru. Ja no garantiju fonda atgūstamā summa ir 1850 eiro, bet par maksātnespējas procesa ierosināšanu var nākties maksāt vairāk nekā tūkstoti eiro, turklāt prasījuma atgūšanas process var ilgt pat pusotru gadu, ieguvumi ir visai nelieli. Novērtējot ieguldītās pūles, kā arī nepieciešamos papildu izdevumus, darbiniekiem nekas cits neatliek, kā samierināties ar faktu, ka viņi tikuši apkrāpti,” secina Kaspars Rācenājs.

Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Arī tad, kad uzņēmuma kontā nauda ir, darbiniekiem to neredzēt kā savas ausis….diemžēl tāda ir realitāte
    un Maksātnespējas Administrācija nav tā organizācija, kas aizstāv darbinieku intereses…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+