Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. maijs, 2012
Drukāt

Darbinieki strauji pamet valsts pārvaldi

dators_darbavieta

Darbinieki strauji pamet valsts pārvaldi – valsts pārvalde zaudē konkurētspēju gan atalgojuma, gan darba devēja tēla ziņā, otrdien raksta laikraksts “Dienas Bizness”  (DB).

Pērn no 2900 tiešajā valsts pārvaldē nodarbinātajiem no darba prom aizgājuši 364. “2015. gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, un mums būs vajadzīgi kompetenti un zinoši cilvēki. Taču, ja cilvēki dosies prom no valsts pārvaldes tikpat lielā apjomā, kā tas notika pagājušajā gadā, tad mūsu prezidentūra būs ļoti vāja,”  DB atzina Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte. Kadru mainība valsts pārvaldē ir ļoti augsta, un salīdzinoši zemais atalgojums nav vienīgais faktors, kas to ietekmē. Šogad veiktā valsts pārvaldē nodarbināto aptauja, kurā piedalījās 1200 respondentu, uzrādīja, ka darbiniekiem nav skaidra cilvēkresursu politika, ir zema atlīdzība, liels darba apjoms, neskaidri darba apstākļi. Kopumā katru mēnesi tiek izsludināti 150–200 amatu konkursi. Daudzi no tiem ir jābeidz bez rezultātiem, jo kandidāti neatbilst amata kritērijiem un kvalifikācijai.

Nekonkurētspējīgais atalgojums, protams, ir viens no pamanāmākajiem faktoriem. “Valsts pārvaldē, šķiet, novērojams sociālisma princips – labāk lai ir vairāk cilvēku, bet ar mazāku atalgojumu, lai visiem ir darbs un iztikas līdzekļi. Ilgtermiņā tas nav risinājums, jo pietrūkst resursu, no kuriem apmaksāt šos cilvēkus, un cieš tie, kuri strādā labāk nekā vidusmērs,” uzskata personālatlases kompānijas “Fontes vadības konsultācijas” valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte.  Viņa uzsvera, ka ir jānosaka stratēģiskie amati, kuri valstij nes lielu pievienoto vērtību un kuri ir labi jāapmaksā.

“Piemēram, jau ilgstoši nevar sameklēt Konkurences padomes  vadītāju – no cilvēka šajā amatā prasa ļoti daudz, un pēc tam viņam ir ierobežojumi, izvēloties nākamo darbavietu, bet piedāvātā alga ir privātā sektora grāmatveža līmenī. Šādās pozīcijās jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, neskatoties uz sabiedrības negatīvo reakciju. Ja grib paturēt cilvēkus, tad ir jāiegulda. Pārējiem jāmaksā atbilstoši katra ieguldījumam, visiem nevar maksāt vienādi,”  teica Kamrūte.

Kadru aizplūšanu no valsts pārvaldes sekmē arī pieaugošais darba apjoms. Valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars pēdējos gados ir samazinājies par 24%, atalgojuma kopējais apmērs ir samazinājies gandrīz par 30%.

“Valsts pārvalde tiešām ir gājusi mazumā, taču ir noteikts funkciju apjoms, ko valsts pārvalde līdz šim ir nodrošinājusi, un nereti cilvēki nav gatavi no tām atteikties. Līdz ar to rodas pārslodze, jo darba mazāk nekļūst. Piemēram,   Tieslietu ministrijas  departamentā, kas sniedz atzinumus par jauniem tiesību aktu projektiem, 2009. gadā strādājošo skaits tika samazināts par 20%, bet darba apjoms par 400% palielinājās. Tā nav normāla situācija,”  atzina Upīte.

Pašreiz iecerētais risinājums efektīvākai resursu izmantošanai valsts pārvaldē ir jaunas darbinieku novērtēšanas sistēmas ieviešana, kas būtu vērsta uz mērķu sasniegšanu. Privātajā sektorā šāda darbinieku novērtēšana ir normāls process, bet valsts pārvaldē pret tā ieviešanu ir liela pretestība, stāstīja Upīte. “Šos noteikumus virzām jau pusotru gadu, bet ir pat augsta līmeņa vadītāji valsts pārvaldē, kuri uzskata, ka darbiniekus nevajag vērtēt, ka tas ir lieks administratīvais slogs vadītājam. Daudzi vadītāji neizprot novērtēšanas būtību,”  teica Valsts kancelejas pārstāve.

Ieviešot jauno novērtēšanas sistēmu, būtu jāmaina arī motivēšanas sistēma, atalgojuma struktūra. “Pašlaik valsts pārvaldē ar novērtēšanu ir sasaistīta pamatalga, savukārt gan privātajā sektorā, gan citās valstīs ar novērtējumu ir sasaistīta atalgojuma mainīgā daļa,” skaidroja Upīte. Tiek plānots ieviest arī darba laika uzskaites sistēmu, lai vērtētu, ko tieši darbinieks savā darba laikā dara un cik efektīvi tas ir.

Viena no problēmām, kas apgrūtina personāla procesu sakārtošanu valsts pārvaldē, ir šķirtnes trūkums starp politisko un profesionālo līmeni, DB norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Vita Tērauda. “Nav nošķirts tas, cik tālu politiķi var jaukties iekšā personāla jautājumos. Cilvēku spēja būt profesionāliem, radošiem un iniciatīvas bagātiem ir apdraudēta, ja viņu karjera un atrašanās amatā ir atkarīga no politiskas kaprīzes. Sistēmā ir jābūt kādai līnijai, par kuru var pateikt – aiz tās strādā ierēdņi, kuri amatos atrodas savu profesionālo zināšanu dēļ un kuru kompetence nodrošina pēctecību valsts politikā un kompensē faktu, ka politiķi nonāk amatos bieži vien bez atbilstošām nozares zināšanām,”  teica Tērauda.

Pārmaiņām noteikti nepieciešams politiskais atbalsts, papildināja Kamarūte. “Jebkurās pārmaiņās arī uzņēmumos ir jāsaprot, kāda ir pirmās personas attieksme. Ļoti svarīga ir komunikācija no augstākās vadības puses,”  teica viņa. Jebkurai reformai pamatā ir politiskā griba, piekrīta Upīte. “Valsts kanceleja līdz šim ir izstrādājusi astoņas cilvēkresursu koncepcijas, un neviena no tām nav guvusi politisko atbalstu. Mēs turpinām runāt par konkrētām problēmām un piedāvāt risinājumus, bet viss būs politiķu rokās,”  teica Upīte.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+