Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

Darbinieku sarakstā – arī mācītājs 


Foto - Santa VeideFoto - Santa Veide

Madlienas pansionāta darbinieku grupa direktora Alvara Šteinberga vadībā, mērojot vairāk nekā tūkstoš kilometru tālo ceļu, ciemojās pie saviem kolēģiem Polijā Dabrovas Gornicas pilsētā. Tur viņi iepazinās ar poļu veco ļaužu aprūpes iestādi, kā arī bija klāt trešajā starptautiskajā sociālās aprūpes namu iemītnieku māksliniecisko prasmju festivālā “PUMA”, kurā piedalījās ap 1600 dalībnieku no Polijas, Lietuvas, Latvijas un Dānijas. 


 

Sākot no 700 eiro

Dabrova Gornica ir pilsēta ar 100 tūkstoš iedzīvotāju. Vietējā pansionātā ar romantisku nosaukumu “Pod dubem” (“Zem ozola”) mitinās ap 110 veco cilvēku, no kuriem liela daļa ir guloši. Pirms apmēram 30 gadiem, atklājot pansionātu, tika iestādīts mazs ozoliņš. Tagad tas krietni sakuplojis un tā pakājē notiek pansionāta iemītnieku pasākumi.

Pansionāta direktors Andžejs Pacja, kurš madlieniešus iepazīstināja ar sociālās aprūpes sistēmu Polijā, pastāstīja, ka maksa, no kuras jāšķiras poļu pensionāram, dzīvojot pansionātā, sākas no 700 eiro. Par lielāku servisu pieaug arī maksājamā summa. Rēķinus lielākoties maksā paši klienti. Kuriem ar saviem spēkiem tas neizdodas, pašvaldība sedz starpību. Likumā noteikts, ka iemītniekam no pensijas uz rokas paliek 30%, nevis tikai 10% kā pie mums.

Poļu pansionātā vecie ļaudis dzīvo vienvietīgos vai divvietīgos numuros, un tie atgādina mazus dzīvoklīšus. Piemēram, vienvietīgajā dzīvoklī ir maza virtuvīte, dzīvojamā istaba, balkons, arī ģērbtuve un sanitārais mezgls. Istabiņas ir mājīgas, patīkamas, par to gādā pansionāta vadība un darbinieki.

 

“Mūs iepazīstināja ar pensionāru, kura istabā bija jaunākā modeļa televizors, dators un cita elektrotehnika. Taču kopumā iekārtojums īpaši neatšķiras no tā, kas ir mūsu pansionātā,” secina medicīnas darbiniece Santa Veide.

 

Madlienas pansionātā arī piedāvā paaugstināta servisa pakalpojumu – tās ir istabas ar balkonu, kā arī iespēju katrai dienai pasūtīt savu ēdienkarti. Visas piecas istabas šobrīd ir aizņemtas. Maksa par dzīvošanu ir 15 lati diennaktī, tātad apmēram tikpat, cik poļu pensionārs maksā par vislētāko numuru savā pansionātā.

 

Āra kamīns un grils

Sociālā aprūpētāja Inita Balode, stāstot par gūtajiem iespaidiem, uzreiz novērtējusi labiekārtoto pansionāta pagalmu un iekopto dārzu. Pagalmā izbūvēts āra kamīns un grils, ko izmanto dažādos klientiem rīkotajos pasākumos. Kā jau valstī ar stipru katoļticību, pansionātā, protams, iekārtota kapela. Taču neparasti bijis dzirdēt, ka iestādes darbinieku štatu sarakstā iekļauts arī mācītājs, kurš pansionātā ierodas katru dienu un par savu darbu saņem arī algu.

“Arī pie mums Madlienas pansionātā ir kapela, taču mācītājs atbrauc vienu reizi mēnesī. Šos dievkalpojumus ļoti kupli apmeklē,” stāsta I. Balode.

 

Poļu pansionāts iekārtots piecstāvu ēkā, katrā stāvā ir sava medmāsa un sociālie aprūpētāji, kuri turklāt tur strādā pastāvīgi. “Tas nemaz nav slikti. Klienti pierod un zina savus aprūpētājus, savukārt darbinieki labāk iepazīst savus aprūpējamos,” vērtē I. Balode. Madlienā aprūpētāji katrreiz mainās pa stāviem.

 

Direktors A. Šteinbergs atklāj, ka, pārņemot kolēģu pieredzi, arī Madlienas pansionātā katra stāva gaiteņi tiks nokrāsoti citā krāsā. Izrādās, iemītniekiem vieglāk atcerēties, ka viņa istaba atrodas zaļajā vai violetajā stāvā.

 

“Nekas tāds 
nebija pieredzēts”

Festivālā “PUMA” savas prasmes trīs dienu garumā demonstrēja speciālo sociālās aprūpes centru iemītnieki no visas Polijas. Cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem priekšnesumi bijuši tik iespaidīgi, spilgti un krāsaini, ka bijis pat grūti aptvert, ka to visu var apgūt arī speciālo pansionātu iemītnieki.

“Tas ir milzīgs darbs, ko veikuši poļu kolēģi, lai viņiem iemācītu dejot, dziedāt, spēlēt teātri,” saka I. Balode.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+