×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.0°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Sestdiena, 18. augusts, 2018
18. jūnijs, 2017
Drukāt

Latvieši lasa īru ogas; ukraiņi – latviešu. “Mājas Viesis” pēta, kāpēc trūkst sezonas darbinieku (40)

Foto - Sputnik/LETAFoto - Sputnik/LETA

Vasara ir laiks, kad ievērojami palielinās pieprasījums pēc sezonas darbu strādniekiem: ogu lasītājiem, ražas novācējiem, viesmīļiem, saldējuma pārdevējiem, būvniekiem u. c. Lai gan no lauciniekiem nereti dzirdēta sūrošanās, ka “laukos nav darba”, pēdējā laikā izgaismojas cita tendence: darba devēji žēlojas, ka trūkst cilvēku, kas būtu gatavi strādāt. Kamēr latvieši devušies strādāt uz Anglijas un Īrijas plantācijām, tikmēr mūsu ogas lasīs viesstrādnieki no Ukrainas un citām trūcīgākām valstīm.

Ar strādnieku atrašanu iet ļoti grūti, stāsta SIA “Inciema ogas” vadītāja Anita Fritsone, kas pirms zemeņu novākšanas sezonas meklē darbiniekus, kam varētu uzticēt šo atbildīgo darbu. “Parasti piesakās gana daudz cilvēku, bet brīdī, kad jāsāk strādāt, daudzi jau ir pārdomājuši. Bet zemenes negaidīs, kamēr es atradīšu darbiniekus; tās jānolasa, tiklīdz nogatavojušās,” secina Fritsone.

Strādniekiem viņa maksā 45 centus par salasīto ogu kilogramu. Normāls rādītājs ir ap 50 kg dienā, bet čaklākās darbinieces pamanās salasīt no 80 līdz pat 120 kg dienā. Nomocījusies ar strādnieku meklēšanu, Fritsone apsver iespēju sekot citu ogu audzētāju piemēram un nākamgad aicināt talkā viesstrādniekus no Ukrainas.

Cita zemeņu audzētāja Talsu puses zemniece Līga Kukle gan uzskata, ka situācija vēl nav tik kritiska, jo viņai ar strādnieku atrašanu līdz šim veicies gana labi. “Zemeņu lasīšana nav viegls darbs. Cilvēkiem zemenes saistās ar kaut ko saldu, skaistu un saulainu, bet patiesībā ogu lasīšana ir smags darbs. Un laukos paliek arvien mazāk cilvēku, kas zina, ko nozīmē smagi strādāt,” spriež Kukle.

Viņa stāsta, ka saldo ogu lasīšanā tiek iesaistīti ne tikai jaunieši un bezdarbnieki, bet arī tādi cilvēki, kam ir cits pastāvīgs darbs, bet kas vēlas piepelnīties. Piemēram, zemeņu sezonas laikā šādu iespēju labprāt izmanto zivju konservu cehu strādnieces, kam vasarā ir mazāk darba. Kukle viņas slavē kā ļoti čaklas darbinieces.

Piepelnās skolotāji un ukraiņi

Mūsdienu lauksaimniecībā ļoti daudzi procesi tiek mehanizēti un automatizēti, bet ogu lasīšana ir viens no tiem darbiem, kur nekādi nevar iztikt bez roku darba izmantošanas. Tas sagādā galvassāpes krūmmelleņu audzēšanas uzņēmuma “Arosa–R” vadītājai Mārai Rudzātei, jo darbaroku atrašana katru gadu ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Īstais ražas novākšanas laiks būs tikai augustā, bet Rudzāte jau tagad meklē cilvēkus, kas būtu gatavi iesaistīties ogu lasīšanā. Sludinājumos darbiniekiem tiek solīts atalgojums, sākot no 859 eiro mēnesī, bet kā galvenā prasība izvirzīta “vēlme strādāt”. Ar darbinieku atrašanu pagaidām diez ko raiti nav veicies.

“Mūsu nozare ir diezgan specifiska, jo lielāks darbinieku skaits faktiski vajadzīgs tikai vienu mēnesi, ražas novākšanas laikā. Visiem “normāliem” cilvēkiem jau ir kāds darbs, bet tie, kas ir brīvi un pa vasaru varētu strādāt, vienkārši nevēlas to darīt. Agrāk pat sūtījām autobusu, lai savāktu darbiniekus, bet nereti tas atbrauca atpakaļ tukšs,” stāsta Rudzāte.

Vasaras brīvlaikā daudzi vecāki meklē iespēju, kā nodarbināt savus bērnus, bet Rudzāte uz nepilngadīgo jauniešu iesaistīšanu ogu lasīšanā raugās skeptiski. Nepilngadīgo darba laiks ir ierobežots ar likumu, turklāt Rudzātes pieredze rāda, ka arī viņu darba kvalitāte diemžēl bieži vien nav pietiekami augstā līmenī.

“Mūsu glābiņš ir skolotāji un mazāk atalgoto biroja darbu veicēji, kas atvaļinājuma laikā izmanto iespēju piepelnīties,” stāsta melleņu audzētāja. Vēl viens glābiņš būs ukraiņu viesstrādnieki, ko Rudzāte nolēmusi iesaistīt ražas novākšanā. “Ukraiņi atbrauks uz vienu mēnesi, lai palīdzētu nolasīt ogas. Viņi ir priecīgi par šādu iespēju, jo Latvijā iespējams nopelnīt vairāk nekā viņu dzimtenē.” Melleņu audzētāja vēsta, ka čaklākie ogu lasītāji var nopelnīt līdz pat 35 – 40 eiro dienā. Ukraiņiem tā ir liela nauda, jo Ukrainā minimālā alga pašlaik ir 3200 grivnu (ap 110 eiro) mēnesī, bet vidējā alga ir ap 6700 grivnu (230 eiro) mēnesī.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Pilnīgas muļķības sarakstītas ,maksā labi, ja pusi no nosauktās summas+vēl izkalpina pēc pilnas programmas. Pie normāliem saimniekiem vienmēr būs darbinieki, bet pie izkalpinātājiem/grašu maksātājiem un rīkļu rāvējiem vienmēr trūks darbinieku. Gan jau izkalpina 12h dienā un grib maksāt minimālo, nekad neticēšu, ka lv maksā par normālu darbu 800 eiro un nav darbinieku, ir milzīga aizdomu ēna aiz šitajiem saimniekiem, ja sūdzas par darbinieku trūkumu. Kāpēc ārzemēs visi tikai slavē latviešus kā labus darbiniekus, bet šeit nopeļ kā nestrādātājus. Viss ir attieksmē un algā. Nav vairs vergu laikmets un neviens pa tiem grašiem neies muguru beigt lokoties karstajā saulē. Paši lai strādā izkalpinātāji, vagari un nekauņas.

  2. “… meklē traktoristus, kam tiek solīta alga 4,3 eiro stundā.”
    Bet, pat, ja tas ir NETTO, tas speciālistam uz 300 000 EUR vērta traktora tiešām nav daudz!
    Turklāt, darbs tikai sezonas, saprotu?!
    PS
    Pats šobrīd strādāju par 3 EUR/ha pie javas maisītāja un, domāju, zinu ko runāju.

    • Latvijā, domāju, arī 6 eiro/stundā uz dārgās traktortehnikas nav nekāda dižā alga. Normālā darbā 180st x 6= 1080, ap 700 uz roku, ja 220 st x 6= 1320, zem 900 uz roku, tas nu nemaz nav daudz uz dārgo tehniku!

  3. Nav ko pētīt, šādu algu vajadzēja maksāt 10 gadus atpakaļ, tad tagad nebūtu jāraud un aizbraucēju arī būtu nesalīdzināmi mazāk!

  4. Ir tacu robotu laikmets,saliek vagas robotus un pilnas buras un atkrit daudzas problemas.

  5. Nekur nav tik viegli būt bomzim kā Latvijā. Es pa savu logu redzu bomžu jauno maiņu — cilvēkus 20s un 30s gados — šļūcam no vienas mistkastes uz otru. Kāpēc valdība neko nedara lai šo smago sociālo problēmu risinātu? Tur aiziet mūsu darba spēks.

  6. KlAIŅOŠANAS SISTEMAS IEViešana ir sērga, kas apdraud tautas.

  7. Nelaime ir tajā ka praktiski nekad nesaņem to summu kas ir solīta, tās summas ir tikai mārketings. Ļoti bieži uzņēmumos piemēram tiek solīts 700-800 eiro alga uz rokas, bet reāli saņem 400-500.

  8. sasmīdināja teiktais – meklē strādnieku kaltē, bet pieteicās tikai viens, kurš kaltēs strādājis pirms 25 gadiem……Es par tādu iespēju – ar pieredzi, šo darbinieku uz rokām nēsatu un pieņemtu darbā…..pārāk izlepuši mūsu lauksaimnieki – grib maksāt kapeikas, bet nodarbināt vairāk kā Anglijā :))))))) tak lai iet pats tajā kaltē un strādā vai paņem guculi, kurš to kalti nosvilinās nedēļas laikā :0))))

  9. Cik zinu, tad Anglijā ir gan cilvēki, kuri uzrauga strādniekus, parāda darāmo darbu un seko līdzi kvalitātei – tā sauktie supervaizeri. Tādēļ tur pat mazizigītots darbinieks var veikt vienkāršus roku darbus un nopelnīt sev iztiku bez augstākās izglītības, ja nu reiz nav paveicies tādu iegūt. Nu, bet par pabalstu politiku jājautā – kurš mums te ir atbildīgais?

  10. Lai iet Straujua un visa seima stradat un vel paker Vajoni,,lai pavergo un tad zinas ka latviju apzagt,tik sez treknajos kreslos un pakalas audzina!

  11. tūdaliņu mentalitāte Atbildēt

    viš gatavs citur darit verga darbu ar tādu pat beigu atlikumu (jā saņem vairāk bet ari jātērē vairāk) dzivot sliktos apstākļos svešā zemē jo tur neviens viņu nepazīst un nezin ko dara -atiecigi mājās var stāstit pasakas par lielisko dzīvi tur…..
    kamer uz vietas smagi strādāt un pelnit viņam ir kauns, jo ko kaimiņi padomās.

    • nestasti to ko tu nezinu.tudalini . noreikti dzivo labak arzemes neka latvija.iedomajies.dzivot kada attistita un bagata valsti ir krietni labak neka Mulku
      Zeme

      • jā piekritu ir neliela daļa kas dzīvo labāk Atbildēt

        bet 99% aizbraukušo principā dzīvo pat sliktāk vismaz sadzives apstākļi noteikti sliktāki, un ari gala rezu;tāts naudas izteiksmē diemžēl nav neko lielāks , bet tu noteikti piederi tiem kas lielās palicejiem cik viņam tur labi.

    • Ja šeit nopelnītu to pašu, ko tālumā strādājot, tāds daudzums cilvēku neizbrauktu joprojām.

      • šeit noteikti var nopelnit tikpat Atbildēt

        un pat vairāk, cits stāsts ir par to kādā darbā, vai pašam jāpelna, vai jāstrādā algots darbs, ka mazliet ari pašam pakaļa jāpakustina ne tikai jāvaimanā ka uz paplātes neviens neko nepienesa…..
        tie nīdetāji jau ari tur neko nevar, tikai tur pavisam vairs nav izveles un tad nu vergo fabrikā 12 stundas dienā, vai fermās visas 16 lai izdzivotu un atdotu parādus kuros iekulušies lai aizbrauktu

  12. Parak slinki cilveki,baidas no darba,bet čikst,ka nav darba.

  13. Paši priekšnieki var lasīt savas sūdu ogas .

  14. Par 80.kg tikai 36eur,jūs vnk ņirgājaties par cilvēkiem,par tiem kuriem vnk beizeja un viņi vergo.KAUNA NEMAZ NAV!!!!!

  15. Gadiem maksāja 5 lati un pusdienas, tagad nav strādnieku, jo visi aizbraukuši vai aizgājuši pensijā.

  16. Jāsecina, ka vairs nav mazproduktīvu strādnieku. Jāsauc mazproduktīvie (=lētie) no citurienes.

  17. ejat dirst ar savam ogam un algu kas pielidzinama nabagdavanai,mani apmierina alga ko nopelnu anglija 500eur nedela un jus latviesu smaukli sabaziet savas netiras dirsas tos nabaga grasus.NOVELU IZPUTET UN PALIKT PIE SASISTAS SILES

  18. Cik maksa Irija par ogu lasisanu ,un cik maksa Latvija………..mulkim skaidrs ,ka tur cetras reizes vairak neka Latvija…….Ukrainim pietiek ar to ko sanem Latvija,bet mums ?????tie ir nabaga grasi……….ja maksatu seit ,tik pat cik Irija ,nevienu no Latvijas nedabutu projam………..vai vel nav saprotams ,kur ir vaina…….

  19. Nu, problēma ar darba rokām laukos ir pārprastās “lielražošanas” rezultāts – viens pakampj visu un grib kļūt bagāts jau pirmajā paaudzē…..Citur tās lielās fermas ir prasmīgas saimniekošanas, daudzu paaudžu radītu uzņēmīgo darba rezultāts. Šeit daudzi pareizi secina, ka sezonas strādnieki nav problēma tam, kurš prot dalīties…..

  20. jaa kamer vietejiem maksas mazak,nekaa iebraucejiem,tad taa arii buus,un atvainojiet,ja tas ir sezonas darbs uz pelnisanu,tad es tiesam gribetu sanemt to apsplito naudu katru dienu pAr padarito darbu,skaidraa naudaa,un lai fermeris no attieciga koificenta maksaa nodoklus,piem es sodien salasu ogas uz 50 eiro,,lai darba devejs nonem tos 15 proc.un parejo izmaksaa,mazaka papiru lartosana un pozitiva attieksme

  21. būtu tā kā jāveic pētījums,jādibina darba grupa vai komisija

    • Re kur plašs darba lauks pastāvīgi raudātājiem skolotājiem(mazas algas).Ejiet uz lauka ,lasiet zemenes,būs ar sūru darbu nopelnita naudiņa.Zināsiet kas ir darbs un par ko maksā algu.

  22. … “Nav ne segas, ne dakšiņas, ne krūzītes!” /S.Stricka/ – ārzemēs, uz sezonas darbu aizbraukušajiem, ar to apgādā darba devējs.
    Bet, ja viesstrādniekam sezonas mēnesī var maksāt tādu pamatalgu, maksājiet arī vietējiem un būs kas strādā!

  23. Ogu fermu īpašnieki aizmirstiet par ogu lasītājiem, ja maksāsiet mazāk par 6,- eiro stundā vai mazāk par 1000,- eiro mēnesī. Rietumeiropu valstu fermeri kuri letiņus nodarbina par stipri lielāku algu pamanās atvest šeit savu produkciju un nopelnīt. Bet mūsu fermeri maksājot bada maizi strādniekiem knapi velk dzīvību un nespēj konkurēt ar fermeriem kuri samaksājuši lielāku algu. Vai jūs redziet šeit kādu loģiku? Vienkārši mūsmāju fermeri neprot strādāt, neprot vadīt cilvēkus, neprot pelnīt. Šis apstāklis attiecas arī uz veikalu īpašniekiem kuri sūdzas par pārdevēju trūkumu un citām nozarēm. Nestāstiet man par dāsnajām subsīdijām kuras rietumeiropas zemnieks saņem. Tās traki lielās investīciju naudas kuras saņem no ES mūsu zemnieks viņiem pat sapņos nerādās.

  24. Es vēlētos lasīt zemenes ,bet kurā vietā ,jo dzīvoju Balvu nov.

  25. Vēlu veiksmi!

  26. KA SVEŠAJIEM MAKSĀ NE MAZĀK
    KĀ VIDĒJO ALGU DIENĀ, KAMĒR
    AIZBRAUKUŠAJIEM MAKSĀJA
    MINIMĀLO(ja to pašu nenošmauca!)
    AIZBRAUKUŠOS SALĪDZINĀT AR
    NODZĒRUŠAMIES PALIKUŠAJIEM
    VAR TIKAI NELIETIS !!!
    LIELA DAĻA NODZĒRĀS AIZ
    BEZCERĪBAS !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+