Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. septembris, 2014
Drukāt

Eteri Gabunija atgriežas Latvijā un šuj ādas somas “Tatis” (4)

Foto - Kristaps LapiksFoto - Kristaps Lapiks

“Man Īrijā bija viss – labi apmaksāts darbs, burvīga māja prestižā rajonā. Tomēr nejutos laimīga un kā Sprīdītis atgriezos mājās,” stāsta Eteri Gabunija, kura, turpinot ģimenes amatnieku tradīcijas, Rīgā šuj ekskluzīvas ādas somas “Tatis”.

Kā leļļu teātrī


Eteri ir amatniece ceturtajā paaudzē, taču, lai arī dizains vienmēr licies saistošs, ceļš līdz savam īstajam aicinājumam iznācis līkumots. Viņa studēja komunikāciju zinātnes Latvijas Universitātē, strādāja mārketinga jomā. “Krīzes laikā 2009. gadā gribējās pārmaiņas. Aizbraucu uz Īriju un dabūju darbu pie britu dizaineres par veikala vadītājas asistenti. Man atvērās slūžas, bija sajūta, ka atgriežos pie saknēm. Izdarīju korekciju vienas somas dizainam, un šis modelis kļuva par vienu no visvairāk pārdotajiem. Jutu, ka man patīk un padodas, sāku mācīties pie dažādiem meistariem un ādas somu arodu apguvu līdz perfekcionismam.”

Sākumā arī cilvēciski Īrijā jutusies komfortabli. Cilvēki draudzīgi, runīgi, dzīve kūsā, nav dzirdama tik liela žēlošanās par valdību. “Tur ļoti izteikta ir krogu kultūra. Viss notiek bāros, kur ir skaļums, tarkšķēšana, smiekli – kā leļļu teātrī. Tas mani sāka ēst, trūka dvēselisku sarunu. Pie viņiem nav pieņemts žēloties, nevar kā pie mums – ar draudzenēm pie šampanieša glāzes visu nakti runājam, izraudamies un no rīta esam kā no jauna piedzimušas.”

Tikmēr karjerā viss gāja spoži, ienākumi labi, dzīve skaistā mājā. “Atceros to sajūtu – atlaižos uz dīvāna, man apkārt ir brīnumskaistas lietas, tomēr es nejūtos laimīga. Neticami skumu pēc mājām, pēc Rīgas. Man iedeva atvaļinājumu, lai aizbraucu uz Latviju izvēdināt galvu. Iesēdos lidmašīnā un kā Sprīdītis teicu: gulbīti, gulbīti, ved mani uz laimīgo zemi. Kad piezemējos Rīgā, sapratu – šī ir mana vieta, man ir jābūt te.” Apkārtējie rādījuši ar pirkstu pie deniņiem – tu esi traka, ka pamet tik labu darbu un dodies atpakaļ uz nekurieni.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Aicinām Gabunijas kundzi būt korektai un nesagrozīt faktus. Jūsu pieteikums netika pieņemts galvenokārt tādēļ, ka tas tika iesniegts ~3,5 stundas pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām un ne nolikumā norādītajā vietā. Uzskatām, ka pašvaldības uzdevums ir strikti ievērot vienlīdzības principus un noteikt visiem vienādus noteikumus. Pretējā gadijumā tie 93 dalībnieki, kas visu izdarija pareizi, pārmetīs mums pašu uzstādīto noteikumu neievērošanu.
    Gaidīsim Jūsu pieteikumu nākošajā konkursā pareizajā laikā un pareizajā vietā.

  2. Katrs cilvēks jūt, kur ir viņa īstā vieta. Ja to atrod, tad mantas nav galvenais dzīvē. Svarīga ir daba, krāsu dažādība, interesanti cilvēki, jauki pavadītais laiks, kas rada pozitīvas emocijas, un vienmēr priecīgs noskaņojums jeb garastāvoklis. Lai ir labi cilvēki apkārt!

  3. Lai veicas!!!! un izdodas!!!!

  4. Lai jau veicas,bet,ja godīgi,man jau liekas,ka tas entuziasms pēc pāris gadiem pazudīs,ja ne ātrāk..kas tad te Latvijā tik dārgas somas pirks?!Kam ir naudas,skatās uz pasaules zīmolu mantiņām

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+