Foto – Kristaps Lapiks

Eteri Gabunija atgriežas Latvijā un šuj ādas somas “Tatis” 6

“Man Īrijā bija viss – labi apmaksāts darbs, burvīga māja prestižā rajonā. Tomēr nejutos laimīga un kā Sprīdītis atgriezos mājās,” stāsta Eteri Gabunija, kura, turpinot ģimenes amatnieku tradīcijas, Rīgā šuj ekskluzīvas ādas somas “Tatis”.

Reklāma
Reklāma

Kā leļļu teātrī


Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Eteri ir amatniece ceturtajā paaudzē, taču, lai arī dizains vienmēr licies saistošs, ceļš līdz savam īstajam aicinājumam iznācis līkumots. Viņa studēja komunikāciju zinātnes Latvijas Universitātē, strādāja mārketinga jomā. “Krīzes laikā 2009. gadā gribējās pārmaiņas. Aizbraucu uz Īriju un dabūju darbu pie britu dizaineres par veikala vadītājas asistenti. Man atvērās slūžas, bija sajūta, ka atgriežos pie saknēm. Izdarīju korekciju vienas somas dizainam, un šis modelis kļuva par vienu no visvairāk pārdotajiem. Jutu, ka man patīk un padodas, sāku mācīties pie dažādiem meistariem un ādas somu arodu apguvu līdz perfekcionismam.”

Sākumā arī cilvēciski Īrijā jutusies komfortabli. Cilvēki draudzīgi, runīgi, dzīve kūsā, nav dzirdama tik liela žēlošanās par valdību. “Tur ļoti izteikta ir krogu kultūra. Viss notiek bāros, kur ir skaļums, tarkšķēšana, smiekli – kā leļļu teātrī. Tas mani sāka ēst, trūka dvēselisku sarunu. Pie viņiem nav pieņemts žēloties, nevar kā pie mums – ar draudzenēm pie šampanieša glāzes visu nakti runājam, izraudamies un no rīta esam kā no jauna piedzimušas.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Tikmēr karjerā viss gāja spoži, ienākumi labi, dzīve skaistā mājā. “Atceros to sajūtu – atlaižos uz dīvāna, man apkārt ir brīnumskaistas lietas, tomēr es nejūtos laimīga. Neticami skumu pēc mājām, pēc Rīgas. Man iedeva atvaļinājumu, lai aizbraucu uz Latviju izvēdināt galvu. Iesēdos lidmašīnā un kā Sprīdītis teicu: gulbīti, gulbīti, ved mani uz laimīgo zemi. Kad piezemējos Rīgā, sapratu – šī ir mana vieta, man ir jābūt te.” Apkārtējie rādījuši ar pirkstu pie deniņiem – tu esi traka, ka pamet tik labu darbu un dodies atpakaļ uz nekurieni.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.