Kaut arī jelgavniece Sandra Krēgere nav programmētāja, darbs “Accenture” nozīmē žonglēšanu starp trim datoriem.
Kaut arī jelgavniece Sandra Krēgere nav programmētāja, darbs “Accenture” nozīmē žonglēšanu starp trim datoriem.
Foto – Raivis Šveicars

Darbs no mājām kļūst arvien reālāks 10

“Paralēli birojiem Rīgā un Ventspilī mums jau labu laiku bija iecere paplašināt darbinieku skaitu ārpus Rīgas, un šogad nolēmām spert nākamo soli mērķa sasniegšanai, uzsākot projektu darbinieku piesaistei Latvijas reģionos. Darbinieki strādās no mājām vai kopāstrādāšanas vietām. Vēlamies sākt ar dažiem speciālistiem katrā reģionā, vēlāk piesaistīt studentus, pakāpeniski veidojot šūniņas katrā reģionā, pārklājot visu Latviju,” stāsta informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” personāla nodaļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Vai “Accenture” un līdzīgi projekti varētu kalpot kā reģionu glābšanas riņķis, kas ļautu augsti kvalificētiem darbiniekiem nepārcelties uz Rīgu vai Pierīgu?

No medmāsas līdz sapņu darbam

Teju neticams stāsts ir Sandrai Krēgerei, “Accenture” SAP cilvēkresursu moduļa konsultantei. Viņa ir viena no darbiniecēm, kura “Accenture” birojā Rīgā parādās reti, ikdienā strādājot mājās Jelgavā vai ārvalstīs. Devos uz sarunu ar domu, ka satikšu IT speciālisti, jo nospriedu – šajā nozarē taču strādā tikai jaunie. Bet izrādās, ka Sandra pēc profesijas ir medmāsa! Turklāt viņai ir 54 gadi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vairāk nekā 20 gadus esmu nostrādājusi medicīnā. Biju sasniegusi gana augstu līmeni – biju psihiatrijas galvenā māsa valstī, kādu laiku māsām vadīju arī Primārās veselības aprūpes dienestu Rīgā, Dānijā trīs mēnešus mācījos māsu skolā. Tobrīd sapratu, ka gribu darīt ko citu. 40 gadu vecumā sagrozīju dzīvi ar kājām gaisā. Izturēju konkursu “MicroLink” kompānijā, kas ieviesa SAP sistēmu “Latvijas dzelzceļā” (“LDz”) – Vācijā ražotu sistēmu, kas ir lielai daļai no pasaules lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir meitasuzņēmumi vairākās valstīs. SAP piedāvā šiem uzņēmumiem izveidot vienotu sistēmu,” stāsta Sandra. Viņa atklāj, ka ģimene par šādu soli bijusi pārsteigta, draugi saukuši pat par traku.

“Visu mācījos no nulles un sapratu, ka tas man patiešām patīk. SAP sistēmā ir daudz moduļu – cilvēkresursu, finanšu, noliktavu uzskaites u. c. Mans modulis ir cilvēkresursi, un tieši ar to es tagad nodarbojos,” stāsta jelgavniece. Dzimusi un augusi Bauskā, mācījusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Jelgavā nonākusi, jo vecāki šeit cēluši māju. Nu jau te atrodas visa ģimene un draugi, taču sirds joprojām piederot Bauskai. Pār pārcelšanos uz Rīgu vai pat ārzemēm gan nekad nav domājusi, taču reiz bijis labs piedāvājums no “Accenture” Londonas filiāles, taču neesot gribējusi dzīvot viena un pamest cilvēkus Latvijā.

“Accenture” sākusi strādāt pēc kompānijas aicinājuma. “”LDz” SAP projekts beidzās, mūsu kompāniju “MicroLink” pārpirka “Lattelecom”, taču, tā kā mūsu tirgus bija tikai Baltijā, bija grūti atrast klientus. Tad nāca “Accenture” piedāvājums. Nu jau te strādāju 10 gadus,” stāsta Sandra, uzsverot, ka atalgojums ar medmāsas algu nav salīdzināms. Precīzu algu Sandrai neprasīju, bet skaidrs, ka tā nav maza. Medmāsas laikos, lai savilktu galus kopā, strādāts četrās darbavietās, naktīs, brīvdienās un vēl lasītas lekcijas. Tagad darbs ir piec
reiz nedēļā, var atpūsties brīvdienās un atvaļinājumā arī kaut kur aizbraukt. “Tagad varu dzīvot kā baltais cilvēks,” piebilst Sandra.

Z. Arnava sacīja, ka Latvijā IT nozares uzņēmumos vidējā alga “uz rokas” ir 1000 – 1500 eiro, bet darbiniekam ar vadītāja atbildību 1800 – 2700 eiro.