Ekonomika
Darbs

Darbs no mājām kļūst arvien reālāks 16


Kaut arī jelgavniece Sandra Krēgere nav programmētāja, darbs “Accenture” nozīmē žonglēšanu starp trim datoriem.
Kaut arī jelgavniece Sandra Krēgere nav programmētāja, darbs “Accenture” nozīmē žonglēšanu starp trim datoriem.
Foto – Raivis Šveicars

“Paralēli birojiem Rīgā un Ventspilī mums jau labu laiku bija iecere paplašināt darbinieku skaitu ārpus Rīgas, un šogad nolēmām spert nākamo soli mērķa sasniegšanai, uzsākot projektu darbinieku piesaistei Latvijas reģionos. Darbinieki strādās no mājām vai kopāstrādāšanas vietām. Vēlamies sākt ar dažiem speciālistiem katrā reģionā, vēlāk piesaistīt studentus, pakāpeniski veidojot šūniņas katrā reģionā, pārklājot visu Latviju,” stāsta informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” personāla nodaļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava.

Vai “Accenture” un līdzīgi projekti varētu kalpot kā reģionu glābšanas riņķis, kas ļautu augsti kvalificētiem darbiniekiem nepārcelties uz Rīgu vai Pierīgu?

No medmāsas līdz sapņu darbam

Teju neticams stāsts ir Sandrai Krēgerei, “Accenture” SAP cilvēkresursu moduļa konsultantei. Viņa ir viena no darbiniecēm, kura “Accenture” birojā Rīgā parādās reti, ikdienā strādājot mājās Jelgavā vai ārvalstīs. Devos uz sarunu ar domu, ka satikšu IT speciālisti, jo nospriedu – šajā nozarē taču strādā tikai jaunie. Bet izrādās, ka Sandra pēc profesijas ir medmāsa! Turklāt viņai ir 54 gadi.

“Vairāk nekā 20 gadus esmu nostrādājusi medicīnā. Biju sasniegusi gana augstu līmeni – biju psihiatrijas galvenā māsa valstī, kādu laiku māsām vadīju arī Primārās veselības aprūpes dienestu Rīgā, Dānijā trīs mēnešus mācījos māsu skolā. Tobrīd sapratu, ka gribu darīt ko citu. 40 gadu vecumā sagrozīju dzīvi ar kājām gaisā. Izturēju konkursu “MicroLink” kompānijā, kas ieviesa SAP sistēmu “Latvijas dzelzceļā” (“LDz”) – Vācijā ražotu sistēmu, kas ir lielai daļai no pasaules lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir meitasuzņēmumi vairākās valstīs. SAP piedāvā šiem uzņēmumiem izveidot vienotu sistēmu,” stāsta Sandra. Viņa atklāj, ka ģimene par šādu soli bijusi pārsteigta, draugi saukuši pat par traku.

“Visu mācījos no nulles un sapratu, ka tas man patiešām patīk. SAP sistēmā ir daudz moduļu – cilvēkresursu, finanšu, noliktavu uzskaites u. c. Mans modulis ir cilvēkresursi, un tieši ar to es tagad nodarbojos,” stāsta jelgavniece. Dzimusi un augusi Bauskā, mācījusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Jelgavā nonākusi, jo vecāki šeit cēluši māju. Nu jau te atrodas visa ģimene un draugi, taču sirds joprojām piederot Bauskai. Pār pārcelšanos uz Rīgu vai pat ārzemēm gan nekad nav domājusi, taču reiz bijis labs piedāvājums no “Accenture” Londonas filiāles, taču neesot gribējusi dzīvot viena un pamest cilvēkus Latvijā.

“Accenture” sākusi strādāt pēc kompānijas aicinājuma. “”LDz” SAP projekts beidzās, mūsu kompāniju “MicroLink” pārpirka “Lattelecom”, taču, tā kā mūsu tirgus bija tikai Baltijā, bija grūti atrast klientus. Tad nāca “Accenture” piedāvājums. Nu jau te strādāju 10 gadus,” stāsta Sandra, uzsverot, ka atalgojums ar medmāsas algu nav salīdzināms. Precīzu algu Sandrai neprasīju, bet skaidrs, ka tā nav maza. Medmāsas laikos, lai savilktu galus kopā, strādāts četrās darbavietās, naktīs, brīvdienās un vēl lasītas lekcijas. Tagad darbs ir piec
reiz nedēļā, var atpūsties brīvdienās un atvaļinājumā arī kaut kur aizbraukt. “Tagad varu dzīvot kā baltais cilvēks,” piebilst Sandra.

Z. Arnava sacīja, ka Latvijā IT nozares uzņēmumos vidējā alga “uz rokas” ir 1000 – 1500 eiro, bet darbiniekam ar vadītāja atbildību 1800 – 2700 eiro.

Mājās vieglāk koncentrēties darbam

“Accenture” strādā ar projektiem tikai ārvalstīs, līdz ar to Sandrai sanāk krietni paceļot. Mēnesī darbs no mājām var būt nedēļu, varbūt divas nedēļas – pārējā laikā jābūt Londonā, Skandināvijā, Vācijā u. c. valstīs. Jauniešiem šāds darba modelis noteikti varētu iet pie sirds. “Galvenais ir nebaidīties, gadiem nav nozīmes – galvenais saprast, ko gribat darīt. Arī studijas attiecīgās programmās nenāktu par sliktu,” stāsta speciāliste.

Attālinātā strādāšana liek sevi disciplinēt, ir milzīga atbildības izjūta, jo neviens speciāli Sandru neuzmana. Taču nav arī nepieciešams. “Pats galvenais ir klientam kvalitatīvi un laikus piegādāt klienta prasīto sistēmu. Nav nozīmes, kur tas tiek paveikts. Ir projekta vadītājs, plāns, citas lietas, kurām sekoju līdzi. Tas neļauj slinkot,” norāda SAP speciāliste, kura atzīst, ka mājās viņai ir vieglāk koncentrēties darbam. Tā kā “Accenture” ir atvērtā tipa birojs, tur ir gana daudz uzmanības novērsēju – kaut vai pļāpāšana ar kolēģiem. Ar saziņu problēmu neesot, jo mūsdienās ir daudz attālinātu saziņas rīku, kas ļauj būt nemitīgā kontaktā. Tomēr arī viņa norādīja, ka katrs cilvēks ir citāds un ir arī tādi, kuriem labāk uzturēties birojā, nevis mājās – lai darbi veiktos raitāk. Spriežam, ka “Accenture” projekts varētu kalpot kā vismaz mēģinājums daļu cilvēku saglabāt esošajās dzīvesvietās reģionos, piemēram, Latgalē, kur cilvēku aizbraukšana ir milzīga problēma. “Pasaule attīstījusies tiktāl, ka ne vienmēr jābūt birojā. Zinu cilvēkus Jelgavā, kuriem darba devējs atrodas ASV un viss notiek tikai ar interneta starpniecību,” stāsta Sandra.

Savukārt Z. Arnava norāda, ka uzņēmumā šobrīd strādā vairāki darbinieki, kuri ikdienā neatrodas birojos Rīgā vai Ventspilī, bet strādā no Jelgavas, Saldus, Lielvārdes, Jūrmalas un citām Latvijas vietām. Attālināti piesaistīto skaitu gan Z. Arnava neatklāja. “Kampaņas atsaucība ir ļoti laba, cilvēki piesakās no dažādiem Latvijas reģioniem ar dažādām prasmēm. Uzņēmums no savas puses nav izvirzījis konkrētu mērķi, cik darbinieku ārpus Rīgas ir paredzēts atrast. Ja “Accenture”, piemēram, sekos citi uzņēmumi no citām nozarēm, mēs tikai par to priecāsimies. Tehnoloģijas attīstās, un tagad viss kļūst iespējams. Sevišķi jauniešiem. Tādējādi cilvēkiem ir unikāla iespēja strādāt starptautiskā IT kompānijā, nemainot savu ierasto vidi. Katrs cilvēks ir unikāls – vienam sapņu darbs ir Rīgā, bet citam – lauku apvidū, dzimtajā pusē,” man atbildēja kompānijas pārstāve. Kopumā Latvijā “Accenture” strādā vairāk nekā 1000 darbinieku.

Reģioni: Kā noturēt speciālistus 

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris: “Es un jebkurš cits būtu tikai par, ja šādā veidā izdotos pēc iespējas vairāk cilvēku saglabāt laukos. Jautājums – cik daudz tur ir cilvēku ar gana augstu kvalifikāciju? Pirms 10 gadiem bija uzņēmums, kas sniedza grāmatvedības ārpakalpojumus. Jau tolaik meklēja kvalificētus darbiniekus, kas varētu strādāt no mājām. Bija ļoti grūti atrast kaut dažus. Nedomāju, ka situācija ir krietni uzlabojusies, un diez vai “Accenture” projektam veiksies labi. Rīgā, Pierīgā vai lielākajās pilsētās joprojām dzīves apstākļi ir labāki nekā citur, un ir tikai normāli, ka cilvēki tiecas dzīvot labāk un tas ir – pilsētā. Turklāt jaunu, kvalificētu cilvēku kļūst arvien mazāk. Nepieciešama arī disciplīna, lai mājās izdarītu tikpat daudz, cik birojā. Ja izdosies atrast vairākus darbiniekus – lieliski, bet es nesaistītu pārāk lielas cerības.”

Vjačeslavs Dombrovskis, organizācijas “CERTUS” valdes priekšsēdētājs: “Manā skatījumā reģionos ir trīs darba vietu avoti. Pirmkārt, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Otrkārt, apstrādes rūpniecība. Treškārt, vietējais tūrisms. IT mēs pagaidām šiem trim vaļiem vēl nepieskaitām. “Accenture” iniciatīvai vēl jāpierāda sava dzīvotspēja. Domāju, ka būtu ļoti pozitīvi, ja attālinātais darbs tiešām strādātu tik efektīvi, ka neprasītu lielu cilvēku koncentrāciju pilsētās. Jautājums, cik lielā mērā tas izdosies, jo pasaulē topā ir urbanizācija, nevis pārcelšanās uz laukiem. Pagaidām grūti izdarīt kādus secinājumus, lai teiktu, ka tas kļūs par globālu fenomenu. Katrā ziņā vērošu šo projektu ar lielu interesi.”

LA.lv