Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Skolotāji nenožēlo, ka strādā skolā, kaut sūrojas par aroda zemo prestižu (2)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Starp vairāk nekā 30 valstīm, kurās tika pētīta skolotāju apmierinātība ar darbu, viņu vecuma un dzimumu struktūra, nodarbinātība un tālākizglītības iespējas, Latvija vispirms izceļas ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru.

OECD starptautiskais mācību vides pētījums “TALIS 2013”, kas veikts daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Austrālijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, parāda, ka vidēji TALIS dalībvalstīs tikai 68 procenti skolotāju ir sievietes. Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais – 89 procenti. Tikai Bulgārijā, Igaunijā un Slovākijā šis skaitlis pārsniedza 80 procentus. Tāpat skolu direktora krēslā Latvijā pārsvarā tiek sievietes: tikai 23 procenti skolu direktoru ir vīrieši, kamēr vidēji TALIS dalībvalstīs 51 procents direktoru ir vīrieši. Latvijas skolu direktoriem ir arī krietni lielāks darba stāžs: direktora amatā pavadīti vidēji 13 gadi, bet skolotāja darbā vidēji 25 gadi. Tikmēr pētījuma dalībvalstīs vidēji skolu direktori savā amatā pētījuma brīdī bijuši vien deviņus gadus, bet skolotāja darbā pavadījuši vidēji 21 gadu. Latvijā vien 29 procenti skolu vadītāju nemaz nemāca stundās, visu laiku veltot direktora amatam. TALIS dalībvalstīs vidēji 62 procenti direktoru skolotāja pienākumus vairs nepilda.

Statistika netieši parāda arī to, cik mazas ir Latvijas skolas salīdzinājumā ar citām valstīm. Tipisks skolas direktors Latvijā strādā skolā, kurā ir vidēji 295 skolēni un 33 skolotāji. Tikmēr vidēji TALIS dalībvalstīs direktors vada skolu ar 546 skolēniem un 45 skolotājiem. Kaut arī skolēnu skaits klasē Latvijā ir mazāks nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji: attiecīgi 18 un 24, Latvijas vidējais skolēnu skaits neatšķiras no Somijas un ir pat nedaudz lielāks nekā Igaunijā.

Pētījuma veicējs Latvijā – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts – mūsu valsts rezultātus īpaši salīdzinājis ar rezultātiem Igaunijā, Somijā un Polijā, jo šo valstu skolēnu sasniegumi ir visaugstākie Eiropā un viens no pētnieku mērķiem bija raudzīties uz datiem par skolotājiem kontekstā ar attiecīgo valstu skolēnu sasniegumiem.

Izpētīts arī, ka Latvijā tikai desmit procenti skolotāju strādā skolās, kam nav jākonkurē par skolēnu piesaisti ar citām skolām. Vidēji pētījuma dalībvalstīs 23 procenti skolotāju var nebaidīties no šāda veida konkurences.

Pētnieki arī secinājuši, ka Latvijā skolotājs ir vecāks nekā citās TALIS dalībvalstīs: skolotājs Latvijā vidēji sasniedzis 47 gadu vecumu un skolotāja darbā pavadījis 22 gadus, kamēr citās valstīs vidēji skolotājs ir 43 gadus vecs un skolā nostrādājis 16 gadus. 82 procenti Latvijas skolotāju strādā pilnu slodzi, un tas ir tieši tikpat, cik vidēji TALIS dalībvalstīs.

Pētījums parāda, ka skolotāja darba prestižs Latvijā ir krietni zemāks nekā Somijā, taču augstāks nekā Igaunijā un Polijā. Neraugoties uz zemo prestižu, visās pētījuma dalībvalstīs ap 90 procentiem skolotāju ir apmierināti ar savu darbu. Vai nerodas pretruna, ja zinām, cik Latvijas skolotāji ir neapmierināti ar savu atalgojumu? Pētījuma prezentācijā klātesošā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atbildēja, ka nē: tas, ka skolotājs ir neapmierināts ar algu, nenozīmē, ka viņam nepatīk darbs, ko veic.

Jāpiebilst, ka par skolas sistēmas finansēm pētījumā tika jautāts tikai skolu direktoriem. Visās valstīs 80 procenti skolu direktori atzinuši, ka skolu finansējums ir pārāk mazs.

Secināts, ka Latvijā skolotāji vidēji strādā 36 stundas. Tas ir vairāk nekā Somijā, bet apmēram tikpat, cik Igaunijā un Polijā, kā arī mazāk nekā vidēji visās pētījuma dalībvalstīs (38,3) stundas. Tajā pašā laikā vairāk nekā 40 stundas nedēļā gan Latvijā, gan arī Igaunijā un Polijā strādā 40 procenti skolotāju, bet Somijā – tikai 15 procenti skolotāju.

Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske vaicāja, kas gan notiks ar skolotājiem, kuri strādā vairāk par 40 stundām – vai tas tiks pieļauts arī nākotnē. I. Druviete atbildēja, ka turpmāk stundu skaits, ko nostrādājis skolotājs, varētu tikt rēķināts pēc citas metodikas, tad arī statistika būs cita. Iepriekšējo ministru laikā Izglītības un zinātnes ministrijā gruzdēja ideja, ka jāizlīdzina pedagogu darba slodze, līdz ar to arī darba samaksa. I. Druviete sacīja, ka šobrīd vairs netiek domāts, kā atņemt darbu un arī samazināt algu tiem, kas strādā daudz. Patlaban tiekot meklēti risinājumi, kā paaugstināt algas tiem, kas pelna maz un kam nav iespējas strādāt pilnu slodzi.

Arī šis pētījums parāda, ka laukos un mazajās skolās skolotājiem biežāk nav iespēju strādāt pilnu slodzi. Lielākā darba slodze ir ģimnāziju skolotājiem – 42 stundas nedēļā.

Pētījuma ietvaros Latvijā tika aptaujāts 2291 skolotājs, kurš strādā no 5. līdz 9. klasei, un 110 direktori no 116 skolām.

skolotajs_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pilnīgi piekrītu iepriekšējā komentāra autoram. Varbūt pilsētu skolās, kur klasē daudz skolēnu, pedagogi strādā centīgāk, jo citādi netiks galā ar uzvedību un prasīgajiem vecākiem. Laukos ir pavisam cita aina – viss notiek kā mājās – dažreiz vada stundas, bet dažreiz skolotājs neierodas stundā, cits pedagogs labo burtnīcas, cits to nedara mēnešiem ilgi, cits saprotas ar skolēniem, cits kliedz un apsaukā, cits stundā izmanto kādus papildmateriālus, cits iztiek tikai ar grāmatu un burtnīcu. Pat pirms 35 gadiem bija interesantākas stundas, jo skolotāji piedāvāja izmantot tabulas, papildliteratūru… Vai kāds skatās, lai stundas būtu interesantas? Ļoti reti, un tās zināmas iepriekš – skolotājs spēj sagatavoties novadīt gadā pāris atklātās stundas. Vispār kauns par lielāko daļu lauku skolotāju. Ja neticat, aizejiet paši uz skolu.

  2. Vispirms skolotājam ir jāciena sevi, tad arī citi cienīs! Nekādu cieņu vis neizraisa aurojošais pūlis, kādu varam vērot streiku laikā.Nevis streikot, bet vispirms izvērtēt savu darbu un katra piemērotību tam. Ir daudz gadījuma cilvēku, kuriem labāk vajadzētu darīt ko citu.

Draugiem Facebook Twitter Google+