Roberta Kaniņa foto

Darbu Nacionālajā vēstures muzejā beidz Ilze Ziņģīte 1

Piektdien, 1. jūlijā, kolēģi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā sirsnīgi atvadījās no ilggadīgās Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Ilzes Ziņģītes, kura muzejā nostrādājusi 44 gadus, LA.lv uzzināja muzejā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Ilze Ziņģīte ir viena no ilggadīgākajām muzeja darbiniecēm. Muzejā viņa strādājusi kopš 1972. gada, darba gaitas sākot dažus gadus pēc Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas un pamazām izveidojoties par vienu no autoritatīvākajām speciālistēm savā jomā. Ar iegūtajām zināšanām un prasmēm etnogrāfe dāsni dalījusies arī ārpus muzeja tiešās vides, konsultējot tautas deju ansambļus, korus un atsevišķus interesentus par latviešu tautastērpiem un tautas lietišķās mākslas darinājumiem.

Tieši laikā, kad Ilze Ziņģīte bija iemanījusies muzeja darbā, 70. un 80. gadu mijā, sabiedrībā spēkā pieņēmās interese par etnogrāfiju. Tad pēc padoma uz muzeju nākuši gan interesenti no augošās folkloras kustības, gan Mākslas akadēmijas mācībspēki ar studentiem – tekstilmākslinieks Rūdolfs Hemrāts vedis studentus uz kompozīcijas lekcijām, tā dodot iespēju jauniešiem iepazīt ne tikai tērpu un tekstilu, bet visdažādākā veida tautas mākslu un etnogrāfisko mantojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visbiežāk iznācis sniegt konsultācijas par tautas tērpiem – par tiem Ilze arī uzkrājusi visvairāk zināšanu. Ar laiku viņa aicināta līdzdarboties Dziesmu svētku tautas tērpu žūrijā un ieguvusi kompetentas, atsaucīgas padomdevējas slavu: strādājusi arī par lektori, konsultanti, veidojusi izstādes, komplektējusi tērpus, ģērbusi manekenus, rakstījusi zinātniskas publikācijas par tradicionālo apģērbu jeb tautas tērpu. Arī daudzo tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieces bieži mērojušas ceļu uz muzeju, lai savām acīm redzētu etnogrāfiskās bagātības, kādas glabājās muzeja krājumā.

Visvairāk no muzeja dzīves Ilzei paticis darbs ar priekšmetiem. Katra lieta esot īpaša un ar savu nozīmi: “Es varētu augām dienām kārtot šīs lietas, vērot un domāt, par ko tās liecina.” Par savu mīļāko kolekciju muzeja krājumā Ilze nosauc Valtera Hirtes kokgriezumus.

Viens no svarīgākajiem viņas darba mūža veikumiem ir kopā ar kolēģiem sagatavotais muzeja izdevums “Latviešu tautas tērpi” trīs sējumos.

Darbabiedru sumināta, etnogrāfe Ilze Ziņģīte 1. jūlijā noslēdz savu 44 gadu ilgo darba posmu Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.