Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Vai jūs strādājat paralēli studijām?


Foto - LETAFoto - LETA

Sabīne Dzene, RSU, žurnālistika:
 “Jā, strādāju jogas preču veikaliņā par pārdevēju konsultantu. Sākumā domāju, ka tas būs tikai vasaras darbs, bet mani aicināja palikt ilgāk, piedāvāja ļoti labu grafiku, kuru varu apvienot ar studijām. Nolēmu – kāpēc ne? Apvienot klātienes studijas ar pilna laika darbu gan ir ļoti sarežģīti, turklāt šobrīd esmu pēdējā kursā, tādēļ mums ļoti intensīvi notiek pēdējās nodarbības, semināri, projekti. Dažreiz tādēļ sanāk kavēt darbu. Darbs pagaidām ir vairāk neatkarībai no vecākiem, lai būtu pašai savi ikmēneša ienākumi, ar kuriem varu rēķināties. Tā kā šobrīd nedzīvoju atsevišķi, pilnīgi pietiek ar to, ko nopelnu, jo man nav jāmaksā komunālie un īres maksājumi.”

Renāte Krauze, RSU, žurnālistika:
 “Es nestrādāju paralēli mācībām, jo vecāki pašlaik spēj mani finansiāli atbalstīt. Ir grūti atrast darbu, ko varētu apvienot ar mācībām. Protams, ir dažas iespējas, bet, zinot citu manu draugu pieredzi, viņiem iet ļoti grūti. Viņi netiek vai nu uz darbu, vai lekcijām. Ja ir iespēja, labāk kārtīgi mācīties. Es, visticamāk, neņemtu nekādu darbu, ja man to tagad piedāvātu, pat ja tas būtu nepilna laika. Vecāki mani vienmēr ir atbalstījuši. Man ir divi vecāki brāļi, kas gāja augstskolā, sāka studiju laikā strādāt un tā arī nav pabeiguši universitāti. Es pati arī nejūtos pārāk atkarīga no vecākiem, jo zinu, kad mācības beigsies, sākšu strādāt un vairs nebūšu no viņiem atkarīga.”

Alise Kalniņa, LU, socioloģija:
 “Teorētiski strādāju, bet tikai vienreiz nedēļā. Man piedāvāja strādāt vairākas dienas, bet sapratu, ka dažbrīd ir grūti nostrādāt pat to vienu dienu. Darbs nav saistīts ar manu profesiju, tādu šobrīd grūti atrast, un vietas, kur varētu mēģināt, meklē pilna laika darbiniekus. Zinu, ir studiju biedri, kuri strādā, piemēram, pusslodzes darbu, un ļoti mokās, jo vienmēr kaut ko iekavē studijās. Vienmēr negulētas naktis, pat ja tikai mācies, bet, ja vēl papildus strādā, nogurums divtik liels. Tas ļoti ietekmē spēju koncentrēties lekcijās. Tomēr vienu dienu nedēļā strādāju, lai iegūtu mazliet lielāku neatkarību, jo turpinu dzīvot kopā ar vecākiem un viņi arī mani lielākoties uztur.”

Roberts Urdziņš, RSU, žurnālistika: 
”Jā, strādāju noliktavā. Manā jomā nav tik daudz iespēju, turklāt studijām nepieciešams diezgan daudz laika, un visi darba devēji tomēr vēlas, lai viņu darbinieki strādātu pilnu slodzi. Tāpēc izvēlējos pašreizējo darbu, jo tur es varu strādāt uz pusslodzi un savienot ar studijām. Darba laiks gan nav ļoti pievilcīgs – strādāju četras reizes nedēļā līdz diviem naktī, un, ja nākamajā dienā jāceļas agri, nav viegli. Pagaidām darbs ir vairāk vēlme būt neatkarīgākam. Man ir jau 21 gads, gribas savu naudu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+