Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Dari ko darīdams, apdomā galu

Foto - LETAFoto - LETA

Kā zināms, pēc mūsu Saeimas trīsdesmit deputātu iesnieguma Satversmes tiesa nospriedīs, kā rīkoties ar provokatoru izraisīto referendumu. Nešaubos, ka to var atzīt par, mazākais, nelikumīgu, “Latvijas Avīze” pirmā un vienīgā pret to nostājas kopš lindermaniešu rosīšanās pirmās dienas.

 

Tāpat patlaban uzstājam, ka galvenais būs, vai vara pēc referenduma vai pat bez tā tomēr spēs un vēlēsies novērtēt valsts pamatu kustināšanu. Par šīs kustināšanas bīstamību it kā runā. Bet, manuprāt, ne īsti laikā vai pat dīvaini.

Īsti laikā par kādiem pasākumiem valsts mērogā varēs izlemt tad, kad uzzināsim referenduma iznākumu, ja tas notiks. Un galvenais būs, cik tajā piedalīsies krievu valsts valodas gribētāju – vairāk vai mazāk, vai tikpat, cik parakstījās par divvalodības pieprasījumu. Ja cilvēki būs sapratuši savu maldīšanos, tad viens secinājums. Bet var būt arī citāds, kaut nepatīkamāks. Būs jāizšķiras, vai spēles ap varu un par varu turpināsies un kurš “spēks” būs atbildīgs par tām.

Vienīgais “pasākums”, par ko dzird runājam, ir tāds, ka ikkatram latvietim uzdos integrēt vismaz pa vienam krievvalodīgajam, bet “Vienotības” un Zatlera k-ga partijas biedriem būtu vēl papildu saistības. Pēc 20 gadu integrācijas ministrēšanas pusduča ministru valdībā šīs klaušas šķiet it kā jocīgas.

 

Informācijas avoti ziņo, ka “Vienotības” atbildīgā persona A. Loskutovs aicinājis pēc referenduma nesvērt uzvarētājus un zaudētājus. Interesanti, kurus uzskatīs par zaudētājiem?! Šāda “tolerances” pārbaude kļūst vēl interesantāka, kad jau zināms par sekojoša referenduma (?) organizēšanu vispārējai Latvijas pilsonības izdāļāšanai.

 

Paklausīsimies, ko par 18. februārī gaidāmo referendumu skaidro krievvalodīgajai avīzei “Vesti” (sk. 17. janvārī) “Vienotības” deputāts, tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins. “Referendumam nevajadzēja notikt, jo izvirzītais jautājums ir virzīts uz Latvijas valsts demontāžu, tās satura nomainīšanu.” Un, ja tā, tad referenduma neatcelšanas gadījumā kāda Latvijas iedzīvotāju daļa tiek aicināta demontēt Latvijas valsti. Iespējams, ka šis nodoms neizdosies, iespējams, cilvēki sapratīs, cik tāds nodoms ir nepareizs. Un sapratīs, ka citā reizē nepareizos pasākumos nevajag iesaistīties kaut vai tāpēc, ka saraksti saglabājas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+