Darījām to, kas bija jādara 1
Vakar Ministru kabineta (MK) ēkā par godu gaidāmajai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai notika skolēnu videokonkursa “Mūsu 4. maija deklarācija” dalībnieku apbalvošana un jauniešu tikšanās ar bijušajiem Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputātiem.
“Mēs bijām bezgala bezbailīgi un naivi,” tā laika notikumus novērtēja bijusī AP deputāte Valentīna Zeile.
Pasākumā, kurā piedalījās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, 4. maija deklarācijas pieņēmēju saimi pārstāvēja Alberts Bels, Valentīna Zeile un Jānis Dinevičs. Runātāji atzina, ka tikai pēc gadiem atskatoties var atskārst, cik pārdroša bijusi tā laika rīcība, kas vienlaikus balstījusies visas tautas noskaņojumā. Laiks neļāva svārstīties, tas rāva līdzi. “Tāds iekšējais dullums, pārņemtība, azarts un galvenokārt spītība, ka beidzot varam pateikt savu vārdu. Mēs bijām sazvērējušies un nolēmuši neatkāpties nekādu draudu priekša. Bet draudi bija, jo tas skāra ļoti svarīgo, drūmo PSRS Kriminālkodeksa 58. pantu, kas liedza jebkādu PSRS teritoriālās integritātes aizskaršanu, kur nu vēl sagraušanu. Pēc 1991. gada augusta mēs te varējām arī nesēdēt, būtu kādā lēģerī nomiruši vai nošauti jau tūlīt. Praktiski tā bija iešana uz nāvessodu, bet mēs visi uz to gājām. Varbūt daudzi to neapzinājās,” tā literāts Alberts Bels. Viņš salīdzināja atmiņas un aizejošo laiku ar aizbraucošu kuģi: “Kādās jūrās tas iepeldēs vēl pēc daudziem gadiem, tas atkarīgs tikai no jums. Atmiņas izbāl, un drīz jau mums būs jāprasa jums, kā tad tas notika un ko mēs darījām, un jūs gudri pastāstīsiet, bet mēs teiksim: vai tiešām tā bija?” Bela kungs tāpat rosināja padomāt par pieminekli tiem, kuri gāja bojā neatkarības atgūšanas procesā, 1991. gada janvāra notikumos.
Bijusī AP Budžeta komisijas vadītāja Valentīna Zeile: “Mēs gājām uz šo lietu, uz mūsu nacionālās valsts neatkarības atjaunošanu ar milzīgu drosmi. Faktiski pat ne drosmi, jo mēs tikai darījām to, kas, mūsuprāt, bija jādara.” Šodien šķiet pārsteidzoši, kā to varēja paveikt, ja Latvija pilnībā atradās vienotajā PSRS tautsaimniecības kompleksā; nebija ne savas nodokļu sistēmas, ne budžeta, ne valūtas krājumu, ne savas naudas. Visu vajadzēja radīt no jauna.
Arī Jānis Dinevičs atzina, ka, gadiem ejot un mainoties ģeopolitiskajai realitātei, mainās arī viņa vērtējums. “No šī viedokļa, tas gan nelāgi skan, es gribu uzteikt sevi un AP deputātus, ka toreiz iezīmētais ceļš bija pareizs. Mūsu virzība un dalība ES un NATO ir tas, kas jaunajā ģeopolitiskajā situācijā mums liek justies pietiekami drošiem par to, ka neatkarīgā Latvijas valsts nebeigsies”. “Mēs savu gājumu esam izdarījuši. Jums – vienā vai otrā formā, varbūt kādā citādā sakarā – šī lielā izvēle, lielais darbs noteikti vēl ir priekšā,” Dinevičs sacīja, vēršoties pie jauniešu auditorijas.
Valsts kancelejas rīkotajā videokonkursā “Mūsu 4. maija deklarācija” piedalījās 20 skolas no visām Latvijas malām, iesūtot īsfilmiņas ar savu redzējumu, ko viņiem nozīmē Latvija un tās neatkarības atgūšana. 5. – 9. klašu grupā uzvarēja Daugavpils 10. vidusskolas 9.a klases komanda un Jelgavas 4. vidusskola. Vienkāršās, bet ar izdomu veidotās filmiņas uzvarētājas 4. maijā tiks demonstrētas uz lielā ekrāna pie Brīvības pieminekļa plkst. 17.30 un 20.15.
