Praktiski
Dārzs

Dārza darbi maijā: apkopjam siltumnīcu, zemenes, zālienu un vīnogas 16

Foto – Zanda Birze

Stādus laista apdomīgi

Patlaban dārzs prasa lielu kopēja uzmanību. Sākusies ziedēšana, jutīgākie augi jāsargā no nakts salnām. Stādīšana siltumnīcā un sēšana uz lauka rit pilnā sparā.

Tagad var sākt izstādīt gurķus un tomātus neapkurināmās plēves siltumnīcās, teic ģimenes saimniecības Neslinko saimniece Elga Bražūne.

Tomāti spēj pieciest (ne ilgstoši) arī vēsāku laiku, bet gurķi vēlas siltumu, tāpēc ar tiem jāapietas īpaši uzmanīgi. Pēc iestādīšanas, kamēr augi vēl mazi, jāuzmanās no pārlaistīšanas. Sevišķi jutīgi ir gurķu maigie kātiņi. Dažkārt pircēji sūdzas, ka visi gurķi nopūst. Visbiežāk tas rodas pārlaistīšanas un vēsuma dēļ.

Gurķis gan ir mitrumu mīlošs augs, taču bagātīga dzeršana un lapu rasināšana tam patiks tad, kad jau būs liels, ieaudzies un ražos.

Kļūda – iestādīt gurķi un uzliet pusspaini ūdens.

Saknīte maza, augam tikai dažas lapas, tas nespēs tikt galā ar lielo ūdens daudzumu. Turklāt tad, ja iestājas auksts laiks, stādam tas var būt liktenīgi.

Pareizi būtu pirms stādīšanas izmērcēt stādiņu ūdenī (var ūdenim pievienot papildbarību) un tad ielikt slapjo sakņu kamolu stādīšanas bedrē. Pēc iestādīšanas augus nelaista nedēļu (protams, vēro augu un laika apstākļus). Ja laiks ir vēss, ierobežo mitrumu.

Vislabāk, ja gurķi iestāda līdz dīgļlapām un ap kātiņu apber sausu kūdras substrātu.

Kad laista, lej ūdeni nevis tieši pie kakliņa, bet aplītī ap stādu, iezīmē kā vainadziņu.

Vēl labāk, ja gurķa stādu aplaista tikai puslokā – cik mitruma vajadzēs, tik augs paņems. Vienu reizi laista vienā, otru – otrā auga pusē.

Zāli aerē, piesēj un pļauj

Galvenais darbs visu sezonu ir regulāra mauriņa pļaušana, pārliecināts uzņēmuma Galantus projektu vadītājs Vairis Jankovskis.

Zālei noteikti jāveic aerācija. Labi, ja to dara ar speciālu aeratoru. Tas sadursta velēnu, ļaujot saknēm elpot, saņemt ūdeni un barības vielas. Mauriņš tad sazaļo vēl kuplāks. Ja tādas ierīces nav, var izlīdzēties ar metāla lapu grābekli. Ar to sparīgi un spēcīgi izķemmē zālīti, cenšoties saskrāpēt arī velēnu. Izrauti zāles kumšķīši pat ir vēlami.

Kad tas padarīts, zāli papildus piesēj. Tas vajadzīgs gan tādam mauriņam, kur padarbojušies kurmji, gan tādam, kas vizuāli izskatās nevainojami. Šim nolūkam iegādājas zāles sēklas ar aprēķinu 25–30 g (sauja) uz kvadrātmetru (aptuveni solis garumā un platumā) mauriņa. Vietām, kur intensīvāka noslodze vai ir bērnu rotaļu laukums, derēs tā sauktais futbola vai sporta laukumu zāliens. Gar dzīvžogiem, ēkām un koku ziemeļu pusē derēs ēnai paredzētais sēklu maisījums. Ja pļaviņa sevišķi saulaina – iegādājas sausumu un sauli izturīgāko sēklu maisījumu.

Sēklas sadīgs aptuveni divās nedēļās. Šajā laikā mauriņam ir saudzēšanas periods, kad pa to mazāk staigā vai nestaigā nemaz.

Zālītei dod mēslojumu. Vislabākais ir brīdis tieši pirms lietus. Arī mēslojums vajadzīgs ap 30 g uz kvadrātmetru platības. Pavasarī vēlams daudz slāpekļa (apmēram NPK 30:15:5).

Tiklīdz zāle paaugusies, to sāk pļaut. Visu sezonu vēlams uzturēt ap 3 cm zemu zelmeni. Parādes mauriņu pļauj trīs reizes nedēļā. Pārējo dārza teritoriju izvērtē un sadala pļaušanas gabalos. To, kur vienkārši vēlas uzturēt kārtību, ne ideāli skaistu mauriņu, var pļaut retāk.

Kļūda ir pirmajā reizē zālīti nopļaut pārāk zemu, īpaši, ja gaidāms sausums.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vīnogas stāda un novērtē

Vīnogu audzētājs Gatis Kužums teic, ka var jau sākt stādīt vīnogas, taču stādi jāsargā no salnām.

Parasti gadatirgos vīnogu stādi, audzēti siltumnīcās, jau ir mazliet pasteidzināti, daži pat ar lielām lapām. Tādu augu būtu vēlams piesegt arī no saules stariem – kaut vai apspraudīt ar meijām.

Pērkot stādu, der pajautāt pārdevējam, vai augs jau norūdīts un stādāms ārā. Noteikti jāpajautā pārdevēja kontakti un vīnogas šķirnes nosaukums. Mājās iegūto informāciju ieraksta atsevišķā grāmatā, lai neaizmir­stas. Vīnogām tas sevišķi svarīgi, jo daudzām šķirnēm ir atšķirīgas audzēšanas un kopšanas prasības, vainaga veidošana, augsnes skābums. Zinot šķirnes nosaukumu, varēs risināt problēmas, ja tādas radīsies.

Lai labāk iegaumētu vīnogas nosaukumu, no skārdenes izgriež plāksnīti un tajā ar pildspalvu (iespiežot) ieraksta šķirnes nosaukumu. Parastās zīmītes, kas augam pieliktas audzētavā, ātri vien izbalēs.

Stādiņam jaunos dzinumus virza horizontāli uz sāniem, no kuriem uz augšu vertikāli dosies vairāki dzinumi. Ja pīckiņu stutē vertikāli, attīstīsies tikai viens galotnes dzinums.

Iestādīto augu aplaista tikai vienu reizi! Stādiem nevajag lieku mitrumu, jo tas rosina slimību attīstību.

Ja vecās vīnogas rudenī nav apgrieztas, tas jādara tagad. Nav jāuztraucas, ja vīnogas raud, skaidro audzētājs. Neviena tādēļ nav bojā aizgājusi. Tas nozīmē, ka saknes ir dzīvas, taču tas vēl neliecina, ka arī pumpuri ir izziemojuši.

Tas, cik daudz griezt, atkarīgs no šķirnes, taču jāapgriež noteikti. Arī vīnogām, ar kurām noaudzētas lapenes, nepieciešams paretināt vainagu, izgriežot dzinumus.

Parasti koptām, dažus gadus augušām vīnogām uz vadošā stumbra atstāj ne vairāk kā astoņus pumpurus. Apgriešana pavasarī aizkavē vīnogu plaukšanu par divām nedēļām, kas ir labi, jo, iespējams, izdosies izvairīties no salnām.

Ja tuvojas salnas, vīnogas vēlams apsegt ar agrotīklu vai uzlikt putuplasta vai kartona kasti.

Kad veras pumpuri, miglo pret īsto miltrasu. Tam izmanto līdzekli Topāzs (tā lietošanai un iegādei vajag apliecību, tādēļ var meklēt kāda dārznieka palīdzību). Ja pērn īstās miltrasas nebija (daudziem gan mitrā laika dēļ bija), var arī nemiglot. Ja miltrasa bija – jāmiglo obligāti. Otrreiz miglo, kad augam parādās lapiņas.

Var izlīdzēties arī ar 2% dzeramās sodas šķīdumu. To īstās miltrasas profilaksei var miglot arī vēlāk, pat uz ogām. Miglošanai pavasarī der arī raudzētas vircas šķaidījums ar ūdeni.

Nevajadzētu aizrauties ar vīnogu mēslošanu, jo augam parasti pietiek ar to, kas ielikts stādīšanas bedrē. Pārmēslojot ar slāpekli, augs veidos nevajadzīgu zaļo masu. Rudenī gan vīnogām jādod kālija hlorīda mēslojums, kas veicina labāku dzinumu nobriešanu.

Ap vīnogām noteikti jātur melna zeme vai jānoklāj melnais agrotīkls, zem kura augsne jūtami labāk iesils un naktī siltumu atdos augam. Ap atsevišķi augošu vīnogulāju veido vismaz 50 cm diametra apdobi.

Ja augs iepriekš ir audzis labi un pēkšņi sāk vīst un kalst, visbiežāk vainojami maijvaboļu kāpuri, kas apēd saknes (tos bieži ievazā ar kompostu un kūtsmēsliem). Tādā gadījumā augu izrok, izlasa kāpurus, bedrē ieber tīru augsni un vīnogu iestāda atpakaļ.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Foto-Shutterstock

Zemenes sargā no salnām

Patlaban uz lauka var stādīt zemenes, plānot mulčēšanu un piesegšanu, skaidro Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.

Stādīšanai der gan saldētie stādi, gan podiņos nopērkamie, gan tādi, kas ar velēnu izrakti uz lauka. Mazdārziņā, kur katru augu var aprūpēt atsevišķi, arī rīcības brīvība kopšanā un audzēšanā ir lielāka.

Zemenes noteikti jāmulčē, lai saglabātu augsnē mitrumu, ogas būtu tīras un stādījumā mazāk ieviestos nezāles. Laba mulča ir salmi (izņemot miežu, jo tiem ir akoti). Mazdārziņā der pat dažādi sintētiska materiāla paklājamie.

Stādīšanai labs ir speciālais melnais agrotekstils (kā melns pinums, kalpos vairākus gadus, bet padārgs). Ja mazdārziņā nebūs laistīšanas sistēmas, stādāmos caurumus griež lielākus un ūdeni ceriem uzlej no lejkannas.

Nav ieteicams izmantot melno biezo segumu, kas līdzīgs pretsalnu pārklājam. Uz tā vējš sapūtīs smiltis, ogas būs netīras, un nezāles augs tik un tā. Turklāt šim materiālam ir īss kalpošanas laiks.

Jau augošām zemenēm steigšus jānogriež vecās lapas, ja tas vēl nav izdarīts, un jādod papildmēslojums. Derēs kompleksais pavasara mēslojums, ko sevišķi izdevīgi pirkt lielākā iepakojumā, jo der gandrīz visiem dārza augiem. Protams, labs ir speciāli zemenēm paredzētais mēslojums, bet tas ir dārgāks.

Tagad zemenes aprušina, bet mulču liek maija beigās, kad sākas ziedēšana.

Lai pasteidzinātu ogas vai pasargātu ziedus no salnām, der agrotīkls. To vienkārši uzklāj uz zemeņu ceriem (nepiespiežot). Nelielās dobītēs var iedurt zemē kociņus, kas nedaudz augstāki par lapām. Lociņi nav vēlami, jo pētījumi liecina, ka zem tiem zemenes netiek pietiekami labi pasargātas no salnām. Agrotīklu viegli nostiprināt ar akmeņiem. Viena kārta agrotīkla aiztur apmēram -2 °C stipru salnu. Ja sola bargāku salu, var klāt otru slāni.

Neieplēstu agrotīklu var lietot atkārtoti arī nākamajos gados (ja vien nav pretenziju, ka tas dubļos kļuvis neglīti netīrs).

Ja gribas kādu agrāku zemenīti, dobē var izrakt kuplu ceru ar iespējami lielāku sakņu kamolu un pārcelt lielā podā. Novietotas siltumnīcā, zemenes ienāksies agrāk nekā uz lauka. Jārēķinās, ka pats stāds gan cietīs no tik krasām temperatūras maiņām un siltumnīcas karstuma.

LA.lv