Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. aprīlis, 2014
Drukāt

Dārza māja – tuvāk dabai. Kādu izvēlēties?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai kādas krīzes nāk, latvieši mājokļus ceļ un cels. Ja ne uzreiz pilis, tad vismaz dārza mājas.

Kādas dārza mājas piedāvā


Dārza mājas visvairāk izgatavo no ekoloģiskā, ergonomiskā un ekonomiskā kokmateriāla.

Ja pašam nav namdara aicinājuma, dārza māju komplektus iegādājas specializētajās firmās. Mājas standartā ietilpst frēzēta koka dēļu komplekts, jumta konstrukcijas, impregnētas pamatu lāgas, logi un durvis, dēļu grīda, dēļu jumts, kas parasti izgatavots no 19 mm spundētiem apdares dēļiem. Tāpat komplektā jāatrodas slēdzenēm, skrūvēm un naglām, kas pakāpeniski jāsavieno precīzi pēc klāt pieliktās instrukcijas. Pie pamata komplekta papildus izvēlas dažādas piebūves, terases, slēģus, dekorus un puķu kastes. Māju sienu konstrukciju veido galvenokārt frēzēti masīvkoka dēļi ar aptuveni 18% pieļaujamo koksnes mitrumu. Dēļiem jābūt kvalitatīviem. Nav pieļaujamas caurejošās plaisas, trupe un zilējums. Dārgākas un kvalitatīvākas ir līmētās koka brusas, ko izmanto lielākām mājām ar biezākām sienām.

Mājas papildu komplektācijā ietilpst pamatu izbūve, jumta seguma uzklāšana, grīdas siltināšana, iekšējo sienu un griestu siltināšana un apdares darbi, santehnikas un virtuves iekārtu uzstādīšana. Īsi sakot, no pamata līdz atslēgai – atver durvis un sāc dzīvot!

Jumts un siltināšana 


Jumta konstrukcijas ir no koka. Populāri klājuma materiāli ir bitumena šindelis, metāla un keramiskie dakstiņi, ko atbilstīgi tehnoloģijai klāj tieši uz dēļu seguma. Cilvēki, kas ēkas dizainam pieiet tradicionālāk, jumtu segs ar šindeļiem, lubiņām, skaidām vai niedrēm. Dārza mājiņa ar dekoratīvu (vēlams stāvu) jumtu patiesi var kļūt par īpašuma rotu.

Jumtu siltināšanai vislabāk izmantot 250 mm biezu minerālvates izolācijas slāni, kas nodrošina mājas neuzkaršanu vasarā un siltumizolāciju vēsā gadalaikā. Ja jumtu liek pats, precīzi jāievēro tehnoloģija, it īpaši attiecībā uz gaisa spraugām, un jāuzmanās no mitruma iespējamas iekļūšanas.

Ārsienām ieteicams izmantot vismaz 100–150 mm biezu minerālvates siltinājumu. Grīdas jāsiltina ar 100–120 mm biezu putu polistirolu vai minerālvati, virs kura veido grīdas segumu. Dārza mājā var ievilkt elektrību un to aprīkot ar visu moderno sadzīves tehniku, uzstādīt dušas kabīni, tualetes podu, izlietni.

Ieteicams ēkas siltinājumam izmantot papildu 50–100 mm slāni. Mājiņas izmaksas pieaug nedaudz, tomēr siltumizolācijas koeficients būtiski uzlabojas. Šis rādītājs svarīgs arī durvīm un logiem.

Pamati 


Atkarībā no konstrukcijas izšķir balstveida, lentveida un stabveida pamatus, kuru izvēli nosaka grunts sastāvs un gruntsūdens līmenis. Ja ir nestspējīga grunts, dārza māju bieži vien stutē uz vienkāršiem balstveida pamatiem, kuru bloku skaits atkarīgs no mājas izmēriem un svara. Tos var pagatavot no koka, akmens, ķieģeļiem vai betona. Kad bloki nolīmeņoti, uz tiem uzliek pamatu lāgas un ceļ sienas. Balstveida pamatu priekšrocība ir montāžas ātrums un lētums. Plātņveida armētos betona pamatus izmanto vietās, kur grunts nestspēja ir maza.  Bieži vien risinājums ir tērauda skrūvpāļu balsti, kas piemēroti arī mālainām, kūdrainām un apūdeņotām gruntīm. Mazstāvu ēku celtniecībā vēl izmanto monolītos dzelzsbetona lentveida pamatus.

Saskaņošana 


Iegādājoties dārza māju, var noliktavā izvēlēties jau gatavus modeļus, pasūtīt konstrukcijas pēc tipveida projekta vai izveidot savu individuālo projektu.

Lielāko daļu dārza māju var demontēt un pārnest uz citu vietu, tātad tās pieder pie pagaidu, transportējamo būvju kategorijas. Būvprojekts un būvatļauja nav vajadzīgi pagaidu būvēm, lauksaimniecībā izmantojamām sezonas būvēm un mazēkām (līdz 25 m2). Prāvākām dārza mājām (virs 25 m2) nepieciešams saskaņojums vietējā pašvaldībā atbilstīgi būvniecības likumdošanai. Uzņēmumi, kas realizē koka mājas, parasti piedāvā arī pieredzējušu arhitektu, kurš palīdzēs saskaņošanas procesā.

Jaunas vēsmas


Dārza māja ir mītne, kurā cilvēks atrodas daudz tuvāk dabai. Tāpēc šādu atpūtas māju celšana ir kļuvusi par modīgu veidu, kā tuvināties dabai.

– Saulainajā Spānijā mūsu darbinieki pirms pāris gadiem uzslēja pirmo koka namiņu un tagad ir radījuši perspektīvu biznesa ideju viesu māju īpašniekiem – “Viesnīca kokā”. Latvijā jau ir pirmie peldošie nami uz upēm. Tā kā plānots noteikumos izdarīt grozījumus, ka teritorijas plānojumā un lokālplānojumā publiskajos ūdeņos var noteikt teritorijas, kurās atļauts izvietot peldbūves objektus dažādu pakalpojumu sniegšanai, varbūt pienācis laiks arī atpūtas jeb meditatīvām mājām kokos? – spriež uzņēmuma “Timbero” valdes loceklis Viesturs Virza.

PADOMS


Ceļot privātmāju, nepieciešams uzraudzīt būvniecību, laikus sagatavot apbūves gabala zemi. Lai izveidotu pagaidu būvi, ļoti stoiciski cilvēki ceļ teltis, bet praktiskāk noskaņoti indivīdi izvēlas dārza māju. Tās ir pietiekami lielas, lai tajās varētu pieticīgi dzīvot ģimene, un arī samērā lētas un daudzfunkcionālas. Pēc dzīvojamās ēkas nodošanas ekspluatācijā dārza māju var pārveidot par pirti, viesu māju, darbnīcu vai citu noderīgu objektu. Atpūtas māju var skaisti izkrāsot, rotāt ar kokgriezumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+