Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Dārza meklējumos

Foto - LETAFoto - LETA

Vēlos nopirkt dārzu (zemes gabaliņu) vai mājiņu ar dārzu netālu no Olaines, piemēram, Plakanciemā. Esam apskatījušies vairākus variantus. Dažiem ir zemesgrāmata, citiem – nav, bet viņi stāsta, ka šo zemi vēl var privatizēt – izpirkt no dārzkopības kooperatīva. Vai šāda iespēja joprojām pastāv?

Piedāvā arī dārza mājiņas, taču zeme pieder Olaines pašvaldībai, ir vienīgi zemes nomas līgums uz 10 gadiem. Kurš variants ir drošāks? Zemi ar māju vai vasarnīcu nevaru atļauties, bet ņemt bankā kredītu negribu.
 Dace Olainē

 

 

To zemi, ko padomju laikā piešķīra ārpus pilsētām kā augļu dārzu ar apbūves tiesībām, lietotāji varēja privatizēt par sertifikātiem. Zemi vajadzēja uzmērīt un līdz 2011. gada beigām Hipotēku un zemes bankā noslēgt pirkuma līgumu.

Tagad zemes privatizācija ir beigusies. Tie, kas to nepaspēja izdarīt, var zemi vienīgi nomāt no pašvaldības, slēdzot nomas līgumu.

No 2001. gada 1. janvāra drīkst pārdot tikai tādu nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Tātad meklējiet tādu dārzu, kur zeme un ēkas ir ierakstītas zemesgrāmatā!

Runas par to, ka zemi var izpirkt no dārzkopības kooperatīva, neatbilst patiesībai. Zeme dārzkopības kooperatīviem nepieder un nekad nav piederējusi. Neprivatizētā zeme var piederēt tikai valstij vai pašvaldībai, vai arī pirmskara laika īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kuri ir atjaunojuši īpašuma tiesības.

Nomāt zemi pilsētā no pašvaldības nav labākais variants. Arī tad, ja nomas līgums noslēgts uz 10 gadiem, pēc šī termiņa beigām pašvaldība zemi var atņemt, nojaukt jūsu ēkas un nošķūrēt stādījumus, neizmaksājot nekādu kompensāciju. Nav arī drošības, ka pašvaldība nomas līgumu nepārtrauks agrāk, ja pēkšņi šo platību ievajadzēsies kādam biznesa projektam. Piemēram, rīdziniekiem šajā ziņā ir ļoti nelāga pieredze. Zemes lietošanas līgumi bija noslēgti uz vienu gadu, taču katru pavasari tos pagarināja. Un vienreiz, atnākot apskatīties, kā dārzi pārcietuši ziemu, cilvēki savu mājiņu vietā ieraudzīja krāsmatas. Pašvaldība, nebrīdinot šos cilvēkus, bija atdevusi šīs platības kā kompensācijas zemi bijušo īpašnieku mantiniekiem, kuriem kādreiz piederēja zeme pavisam citā vietā…

 

 

Konsultēja VZD Nekustamā īpašuma formēšanas departamenta Zemes reformas procesu daļas metodikas eksperte Ludmila Kalāne.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+