Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Dārzeņu mēslošana bioloģiskajās siltumnīcās

Mēdz uzskatīt, ka, audzējot augus saskaņā ar bioloģiskās metodes prasībām, speciāla mēslošana nav vajadzīga, pietiek ar kūtsmēslu vai komposta kravu. Lūk, kādus padomus šajā jomā sniedz holandiešu speciālisti Lēns Janmāts un Barts Vilems.


Atšķirībā no Latvijas Holandē bioloģiskie dārzeņu audzētāji izmanto tādas pašas modernās siltumnīcas, ko viņu konvencionālie kolēģi. Kaut gan viņi audzē dārzeņus augsnē, nevis minerālvatē, tiek iegūtas (salīdzinājumā ar mūsu saimniecībām) ļoti labas ražas. Šīs siltumnīcas būvē uz augsnes, kāda tā ir no dabas, un ar speciālu agrotehnisko paņēmienu kompleksu uztur un vairo augsnes auglību.


Bioloģiskie nav nekādi sīkzemnieki


Piemēram, brāļi Verbēki Holandē audzē tomātus, gurķus un paprikas trijās saimniecības, kur kopējā siltumnīcu platība sasniedz 7,8 ha. Viņu siltumnīcās ir smilts augsne, tādēļ viņi paši gatavo kompostu, lietojot tā saukto CMC metodi (tā paredz noteiktu tehnoloģiju un obligātu derīgo mikroorganismu lietošanu). Sākumā tika lietotas nelielas komposta devas, lai atvieglotu augu iesakņošanos. Kopš saimniecības saskārās ar simtkāju problēmu (tie sāka bojāt augus), viņi atturas no lielām vienreizējām komposta devām. Sezonas sākumā noteikto devu iestrādā siltumnīcā pamatmēslojumā, un vēlāk kompostu vairākas reizes izkliedē papildus visā platībā. Saimniecībā strādā paši saimnieki, 35 pastāvīgie strādnieki un sezonas palīgstrādnieki.


Vēl kāda saimniecība – De Koning – audzē dārzeņus smagākā augsnē, smilšmālā. Arī te kopējā siltumnīcu platība nav maza (7,6 ha), un tās atrodas trīs vietās. Šeit tiek audzēti tā sauktie savvaļas tomāti (amatieršķirnēm līdzīgi hibrīdi), kokteiļa tomāti un paprikas. Augu izvēli nosaka augsnes struktūra. Tos stāda tik dziļi, lai varētu nodrošināt pietiekamu apgādi ar mitrumu (ar kapilāro ūdeni). Laistīšana tiek veikta nelielās devās, lai aizkavētu citādi pārmērīgu veģetatīvo augšanu. Kompostu iestrādā, lai veicinātu mikrobioloģisko aktivitāti, un tādēļ cenšas iztikt bez augsnes tvaicēšanas dezinfekcijas nolūkos. Pamatmēslojumā lieto kompostu un papildmēslošanā palīgvielas. Saimniecībā strādā saimnieks, 18 pastāvīgie strādnieki un sezonas strādnieki ražas vākšanas periodā.


Turpretī saimniecībā Van Pāsen 1 ha platībā kūdrainā augsnē audzē gurķus vasarā un lapu dārzeņus ziemā. Gruntsūdeņu līmenis atrodas tikai 60 cm zem augsnes virsmas. Salāti ir sāļu koncentrācijas jutīgi, tādēļ pēc gurķu izvākšanas augsne papildus jāskalo ar ūdeni. Sevišķi augsta sāļu koncentrācija mēdz būt kādreizējo taciņu vietās. Gurķus audzē rindās, bet salātus vienmērīgi stāda visā platībā. Kūdras augsnei piemīt labas buferspējas, tā satur daudz barības elementu. Pateicoties zirgu mēslu lietošanai, augsnē ir liels fosfora daudzums, bet nav zināms, vai tas ir pieejams augiem. Pamatmēslojumā lieto kompostu, bet zirgu mēslus un palīgvielas dod papildmēslojumā. Saimniecībā strādā saimnieks kopā ar sievu, divi pastāvīgie strādnieki un palīgi ar īpašām vajadzībām no tuvējā pansionāta.


Kaut gan šajā rakstā izklāstītas rekomendācijas ir paredzētas lielo zēnu saimniecībām, arī mūsu mazie bioloģiskie audzētāji, kā arī konvencionālie zemnieki varētu tās izmantot savas konkurētspējas palielināšanai.


Augsnes auglības pamats – struktūra 


Iegūt labu augļu dārzeņu (tomātu, gurķu, papriku u. tml.) ražu iespējams tikai tad, ja augu saknes optimālā daudzumā tiek apgādātas ar barības elementiem, skābekli un ūdeni. Labai augsnei tas viss jāno­drošina. Organiskā mēslojuma izvēle ir atkarīga no augsnes tipa. 


Smilts augsnēm vajag palielinātas organiskā mēslojuma devas, kas jāiestrādā relatīvi dziļi, lai saknes tiktu nodrošinātas ar ūdeni un barības elementiem iespējami dziļākā slāni. Smilts augsnes ar rupjākām daļiņām (grants) sliktāk satur mitrumu, ir skābekļa pārbagātas un bieži satur daudz kalcija. Šādās augsnēs organiskās vielas strauji mineralizējas un ūdens maz izplatās horizontālā virzienā. Te lieti noderēs kūtsmēsli un komposti ar lielu stabilas organiskās vielas daudzumu un laistīšana lielā platībā.


Smilts augsnes ar sīkākiem smilts graudiem parasti ir relatīvi skābas (zems pH), tām ir laba kapilāra struktūra, bet ātri iestājas skābekļa trūkums pat tad, ja tiek izmantotas vidējas laistīšanas devas. Stabilas humusa daļas šeit ir nepieciešamas mazākā devā. 


Mālsmiltī un mālā ir grūtāk panākt pietiekami dziļu sakņu sistēmu. Jo smagāka augsne (lielāks māla daļiņu īpatsvars), jo straujāk iestājas skābekļa trūkums sakņu zonā. Dziļās sakņu sistēmas attīstību traucē horizontālie māla horizonti, tad uz kādu laiku var līdzēt augsnes dziļirdināšana. Organiskais mēslojums ar lielākām koksnes daļiņām (rupjas zāģskaidas), kas iestrādāts zem aramkārtas, nodrošina vairāk gaisa un telpas saknēm, bet straujāk izžūst. Smagākā māla augsnē ūdens vairāk pārvietojas horizontālā virzienā un to var pievadīt ar pilienlaistīšanu. 


Kūdras augsnes dod iespēju nodrošināt saknēm labu gaisa un mitruma režīmu, pareizi laistot un noregulējot skābuma reakciju. 


Augsnes struktūra nosaka gaisa daudzumu tajā, tātad tieši ietekmē augsnē mītošus organismus, kā arī augsnes ūdens saturēšanas spējas. Augsnes struktūra lielā mērā ietekmē sakņu attīstību un dziļumu, līdz kuram attīstās sakņu sistēma. Ja saknes spēj izmantot barības elementus no lielāka augsnes apjoma, to daudzums augsnē (mg/l) var būt arī mazāks. Blīvā augsnē mineralizēšanās norisinās lēnāk, barības elementi atbrīvojas mazākā mērā un sakņu zonā mēdz veidoties skābekļa trūkums. Tāpēc siltumnīcas būvniecību vai rekonstrukciju labāk ir veikt vasarā. 


Regulāri iestrādājot pietiekamas organiskā mēslojuma devas, ir iespējams uzlabot augsnes struktūru un padarīt augsni piemērotāku sakņu augšanai. Siltumnīcās jārēķinās ar to, ka regulāra organisko materiālu iestrādāšana paceļ augsnes līmeni virs centrālā betona celiņa, kas apgrūtina ratiņu pārvietošanos.


Neaizmirstiet 


augsnes analīzes!


Bez makroelementiem (NPK) auga augšanai un attīstībai ir nepieciešami arī mikroelementi. Vizuālās pazīmes, kas liecina par slāpekļa trūkumu, patiesībā var būt magnija vai citu mikroelementu izraisītas. Augam ir ļoti svarīgas atsevišķo elementu daudzuma attiecības (proporcijas) augsnē. Tā, piemēram, nepareiza kālija un kalcija attiecība var izraisīt augļa galotnes sauso puvi paprikām un tomātiem. 


Pateicoties organiskajam mēslojumam, fosfora daudzums augsnē parasti ir pietiekams, tomēr ir vērts noskaidrot fosfora krājumus augsnē. Piemēram, ja apmaiņas fosfors P2O5 ir 100 mg/100 g augsnes un vairāk, fosfora pietiek, savukārt, ja apmaiņas fosfors P2O5 ir starp 40 un 100 mg/100 g (izvilkumā 1:2), ir ieteicamas fosfora papildu devas. Ja apmaiņas fosfora P2O5 ir mazāk par 40 mg/100 g, papildmēslojums ar fosforu ir nepieciešams (šinī gadījumā skaitļi nav jāuztver kā absolūtā patiesība, jo Latvijā atsevišķu elementu noteikšanas metodikas atšķiras no Nīderlandē pieņemtajām, tādēļ arī analīžu rezultāti jāvērtē citādi.) 


Regulāri sekojot nitrāta formas slāpekļa un kalcija daudzumam, ir iespējams laikus veikt korekcijas ar attiecīgiem mēslošanas līdzekļiem.


Augsnes 


skābuma reakcija


Augsnes skābuma reakcija ietekmē barības elementu pieejamību augiem, augsnes struktūru un augsnē mītošo organismu aktivitāti. Augstāks pH ir labvēlīgs baktērijām, zemāks pH veicina sēņu attīstību un organiskās vielas veidošanos. No šī viedokļa nav ieteicams uzturēt augsnē augstu pH līmeni. Skābuma reakcija pH 6,8–6,9 ir labvēlīga optimālajam sēņu un baktēriju līdzsvaram.


Paaugstināt pH līmeni var ar kaļķošanu, bet strauji to pazemināt nav iespējams (ja nu vienīgi iestrādājot skābu kūdru). 


Izvēloties atbilstošus mēslošanas līdzekļus, ir iespējams ietekmēt pH izmaiņas ilgtermiņā.


Organiskās vielas


Organiskās vielas devas veicina augsnē mītošo organismu aktivitāti. Augsnes organismi nodrošina svaigā materiāla pārtapšanu stabilā humusā. Organiskās vielas pārveidošanas procesā atbrīvojas, un augiem kļūst pieejami vairāki barības elementi. Pateicoties tam, ka augsnes temperatūra siltumnīcā ir relatīvi augsta, šis process norisinās strauji, tādēļ ir nepieciešama regulāra organiskās vielas papildināšana.


Lielos vilcienos organisko vielu augsnē var iedalīt divos veidos.


Stabila organiskā viela izmainās ļoti maz, labi satur ūdeni un barības elementus un uzlabo augsnes struktūru.


Noārdāma organiskā viela nodrošina dažādu augsnes organismu attīstību, apgādā augus ar tiem pieejamiem barības elementiem un arī uzlabo augsnes struktūru.


Lai nodrošinātu augsni ar abiem šīs organiskās vielas veidiem, ir nepieciešams iestrādāt pietiekamā daudzumā organisko mēslojumu. Smilšainā augsnē pietiek ar 5% organiskās vielas. (Holandē praksē organisko vielu augsnē mēdz būt vairāk, Latvijā bieži vien mazāk.) 


Vieglā augsnē ar augstu pH organiskā viela noārdās straujāk nekā smagākā augsnē. Noārdīšanos paātrina arī augstāka temperatūra. Palielināt organiskās vielas daudzumu var ar augu atliekām un organisko mēslojumu (kompostu vai kūtsmēsliem), kā arī iestādot dēstus presētās kūdras kubiņos.


Holandē daži zemnieki paši ražo kompostu pēc tā sauktās CNC metodes. Komposta izejvielas ir augu atliekas, zaļā masa un zāģskaidas. Tās tiek saliktas stirpās, kurās satrūd temperatūras, mitruma un CO2 ietekmē. Kompostēšanas veicināšanai lieto speciālus mikroorganismus saturošus preparātus, kas ir līdzīgi mums pazīstamajam Biokompostētājam. 


Turpinājumu lasiet 


Agro Topa aprīļa numurā


Labas augsnes struktūras uzturēšanas pamatnosacījumi


n Jānodrošina, lai līdz 60 cm dziļumam augsnes struktūra būtu piemērota sakņu augšanai.


n Jānodrošina drenāža un liekā ūdens novadīšana.


n Uzsākot bioloģisko audzēšanu siltumnīcā, augsnē jāiestrādā liels komposta daudzums līdz 40–50 cm dziļi.


n Jānovērš augsnes sablīvēšanās, būvdarbi un rekonstrukcija jāveic sausā laikā.


n Katru vai katru otro gadu jāiestrādā papildu komposta devas, jo karstumā organiskās vielas strauji mineralizējas.


Bioloģiskās siltumnīcas būvniecības pamatnosacījumi


n Būvējot jaunu siltumnīcu vai pārbūvējot veco, jāizdara viss iespējamais, lai nesabojātu augsnes struktūru.


n Iestrādājiet augsnē lielu daudzumu tieši šim augsnes tipam piemērota komposta.


n Veiciniet augsnes struktūru uzlabojošu augsnes organismu (sliekas ieskaitot) attīstību.


n Dziļāko augsnes slāņu sablīvējums jālabo ar dziļirdināšanu vai audzējot piemērotu zaļmēslojuma sugu (ar dziļām saknēm).


n Jānovērš augsnes sablīvēšanās ar tehnikas riteņiem celtniecības laikā un ratiņu riteņiem ekspluatācijas procesā.


n Jānovērš augsnes garozas veidošanās ar piemērotu augsnes apstrādes paņēmienu (piemēram, ar diskošanu frēzēšanas vietā) un organiskā materiāla iestrādāšanu gar augu rindām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+