Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. maijs, 2015
Drukāt

Dārziņš: Šī bija milzīga spēle

foto: LETAfoto: LETA

 

Latvijas hokeja izlases spēlētāji pēc zaudējuma Vācijai (1:2) bija ārkārtīgi sarūgtināti un cauri MIX zonai devās nokārtām galvām. Lauris Dārziņš atrada spēkus pāris jautājumiem.

Kur slēpjas vāciešu lāsts – jau trešo gadu pēc lielām uzvarām viņi mūs noliek pie vietas?

Hokejam jau nav atmiņas, tāpat kā ne pirms vienas spēles neesi vinnējis, tāpat arī neesi zaudējis. Sāk vienmēr ar no 0:0. Nedomāju, ka Vācija mums ir neērts pretinieks, vienkārši šodien guva par vieniem vārtiem vairāk un uzvarēja.

Kas izšķīra spēli?

Turējām viņus tieši tur, kur gribējām, atradāmies vadībā, viņi gāja uz priekšu un mēs varējām skriet pretuzbrukumos. Nenostrādāja nevienādie sastāvi – vairākumā varējām kaut ko vairāk izveidot un labāk nostāvēt mazākumā.

Cik daudz spēka paņēma septiņas minūtes mazākumā?

Ļoti daudz.

Un beigām pietrūka?

Abas komandas beigās bija nogurušas. Varbūt kāds ekstra solis būtu vairāk, taču jāspēj atrast rezerves arī šādā situācijā. Maiņas sanāca pajaukt un arī tas ritmu nojauca, bet neteiktu, ka spēks pietrūka.

Kā atgūties pēc tāda zaudējuma?

Jāgatavojas. Jau pirms turnīra runājām – lai kas notiktu, jāspēlē līdz galam un tad redzēsim, kas notiek ar tabulu. Šodien bija milzīga spēle, bet jau rīt nākamā. Visi saprotam, ka nav laika pārdzīvot. Sāpīgi tas ir, bet rīt pirmajā maiņā kādu ietrieksi bortā vai tevi ietrieks un tas viss aizmirsīsies.

Pēc mača pret Zviedriju tev kolēģi prasīja, kā ir labāk – 1:8 vai 1:2. Tagad jāprasa vēlreiz.

No tabulas viedokļa šī bija ļoti svarīga spēle, tāpēc tas ir liels zaudējums. Protams, ir sāpīgi. Žēl, ka netikām pat līdz pagarinājumam.

Kādus vārdus ģērbtuvē ceri dzirdēt?

Tas lai paliek komandā. Bet runāsim, nebūs tā, ka katrs savā stūrī noslēpsies. Nūjas nelūzīs, nepsihosim – tas neko neatrisinās. Konstruktīvi parunāsim.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+