Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

Dārzkopjiem iesācējiem – maza izmēra polikarbonāta siltumnīca

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aizvien vairāk privātmāju īpašnieki iekārto siltumnīcas savos pagalmos, dārzos, lai dārzeņus varētu audzēt pašu spēkiem. Gatavo siltumnīcu klāsts kļuvis vēl plašāks, jo dārzkopju vajadzības un vēlmes atšķiras, gan materiālu, gan siltumnīcu izmēra ziņā. Vēlme izaudzēt tomātus vai gurķus pašu spēkiem ir ļoti pozitīvi vērtējama – pašu audzēti dārzeņi ir veselīgāki, turklāt rosīšanās dārzā ļauj praktizēt daudziem jau aizmirstās audzēšanas prasmes.

“Reģionos siltumnīcas bieži būvē paši, bet Rīgas iedzīvotāji, ekonomējot laiku, visbiežāk izvēlas iegādāties gatavas, rūpnieciski ražotas siltumnīcas, nevis pašu būvētas. Rūpnīcā izgatavotas siltumnīcas parasti ir mazākas nekā laukos pašbūvētās. Dārzkopji visbiežāk izvēlas siltumnīcas 6 – 12 kvadrātmetru izmērā, kas ir pilnībā pietiekami privātmāju saimniecībām. Priecājamies, ka nelielo dārzu īpašnieki jau novērtējuši šī gada jaunumu – 3×4 un 2×4 kvadrātmetru lielās polikarbonāta siltumnīcas. Laukos aizvien tradicionāli ir būvēt koka karkasa siltumnīcas un pārvilkt ar plēvi,” portālam “LA.lv” pastāstīja stāsta veikalu tīkla “K-rauta” projektu vadītājs Viesturs Praulītis.

Mazā siltumnīcā daudzi izmanto arī labu risinājumu, iekārtojot vēl plauktus, kas siltumnīcā nodrošina papildu audzēšanas telpu un reizē arī lielāku ražu. Tāpat populāri kļuvis siltumnīcai izmanot polikarbonāta plāksnes, jo tās ir vieglākas svara ziņā. Polikarbonāts ir ļoti elastīgs, kas atvieglos siltumnīcas konstrukcijas veidošanu. Jāatzīmē, ka polikarbonāta bloka vēl vien priekšrocība ir tā labā siltumizolācija.

Tieši gatavās siltumnīcas parasti ir izgatavotas no polikarbonāta. Savukārt stikls kā pārklājuma materiāls ir vairāk gaismas caurlaidīgs nekā polikarbonāta bloki, bet tam nepieciešama noēnošana. Stikls arī vieglāk plīst, siltumnīcas būvēšana būs sarežģītāka, kā arī ziemā stikls bieži vien neiztur sniega kārtu.

Ja siltumnīcu iegādes plānošana un interese par materiāliem to būvniecībai šogad sākās jau februāra beigās, tad papildu aprīkojumu, kas palīdzētu stādu audzēšanā, piemēram, minerālmēslus, dobju apmales, laistīšanas sistēmas iedzīvotāji iegādājas tagad un noteikti turpinās visas siltās sezonas garumā. Siltumnīcu īpašnieki katru gadu uzlabo tās ar papildu aprīkojumu, lai uzturēšana sagādātu iespējami mazāk pūļu, bet reizē iegūtu lielāku ražu. Dārzkopji līdz šim retāk izvēlas iegādāties automātiskās ventilācijas sistēmas, kaut gan tas ļoti ir lēts ieguldījums temperatūras uzturēšanai, kas savukārt lielā mērā labvēlīgi ietekmēs augu labsajūtu un ražas augšanu.

Ja siltumnīcu būvē pašu spēkiem, jāatceras, ka svarīgākais tās konstrukcijā ir labi pamati. Parasti pamatiem izmanto lietus betona pamatus vai bloku pamatus. Lai pamati būtu drošāki un kalpotu ilgāk, neizkustētos, vēlams siltumnīcai zem pamatiem izveidot smilšu vai grants slāni. Jāatceras arī nostiprināt siltumnīcu pie pamatiem ar metāla stiprinājumiem, lai siltumnīcas apakšējā karkasa statne piegulētu pamatu virsmai. Starp siltumnīcas pamatu un statni kā izolējošo materiālu ieklāj ruberoīda plāksni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+