Latvijā
Praktiski

Dārzs ar mūžīgā skaistuma noslēpumu. Ciemos Ritas Krūmiņas daiļdārzā Salaspilī 1


Dārza dīķītis izklāts ar plēvi. Ūdens tuvuma iespaidu paspilgtina dienziežu lapu puduri krastmalā.
Dārza dīķītis izklāts ar plēvi. Ūdens tuvuma iespaidu paspilgtina dienziežu lapu puduri krastmalā.
Foto – Uldis Muzikants

Ej, kad gribi, dārzs nevainojami sakopts un skaists – tā par salaspilietes Ritas Krūmiņas daiļdārzu var teikt jau gadus divdesmit. Kā tas izdodas, devāmies jautāt pašai dārza saimniecei.

Uz Ritas Krūmiņas dārzu kā uz klasisku daiļdārza paraugu pasniedzēji ved dārzkopības studentus. Saimniece gan mazliet skumst, ka nevar vairs kā agrāk to uzturēt tik perfektu pēc sev vien zināmiem augstiem standartiem, taču ienācējs šīs nianses nepamanīs. – Man ir daudz kas nepadarīts, bet to es nevienam nerādīšu. Ij neceriet! – viņa brīdina.

Kad pirms 23 gadiem nopirkuši šo dārzu un māju, saimniece nav zinājusi, ar ko sākt, un bez gumijniekiem tos džungļus nav varējusi izbrist, bet viena doma bijusi skaidra – gribu sakoptu un skaistu apkārtni. – Devos uz Dārzkopības biedrību Rīgā un lūdzu padomu. Man iedeva trīs daiļdārzu adreses. Apskatīju un ķēros pie darba. Tādu žurnālu un grāmatu kā tagad tolaik nebija.

No vecajiem saimniekiem palicis ražena auguma dzīvības koks un ābeles, kam jau sakopti vainagi. Dārzs ir labi saaudzis un veido vienotu veselumu. Kaut ko radikāli mainīt būtu grūti un nez vai vajag, spriež Rita Krūmiņa.

Meklē puķu domubiedrus

– Mums, daiļdārzu saimniekiem, izveidojies draugu pulks: Jirgeni Plakanciemā, Maija Einere Kalngalē, Strūbergi Vecumniekos, Irbes un Maneki Siguldā u.c. Maināmies ar stādiem. Manā dārzā aptuveni puse augu ir iemainīti, dāvināti. Dots devējam atdodas, – atklāj Rita. Viņa jau četrus gadus dārzu kopj viena. Lielākā vajadzība dārzā – normālas, prasmīgas vīrieša rokas. Saimniece priecājas, ja tādas izdodas noalgot kaut vai pāris dienu. Grūtākie darbi ir baseina tīrīšana un kompostam nederīgo augu atlieku dedzināšana mucā rudenī. Lielākā vērtība tad ir draugi un labi kaimiņi, kuri palīdz neatliekamos darbos, piemēram, kapli uzasināt, atslēgas salabot.

Ik gadu saimniece dodas uz puķu draugu saietu, kur satiekas ar līdzīgi domājošiem, smeļas iedvesmu un vienmēr neplānojot nopērk pa kādam stādam.

 

Galerijas nosaukums

Veido ērtu kopšanas modeli

Labāk izvēlēties augus, kas iztiek bez papildu laistīšanas, piemēram, tādas puķes kā ledenes un begonijas. Laistīšana ir grūts un dārgs pasākums, it īpaši, ja valgums plūst no pilsētas ūdensvada.

Sevišķi skaistas begonijas savulaik uzdāvinājusi Maija Einere. Pavasaros dalot gumus, var izaudzēt daudz augu. Siguldas daiļdārzu saimnieki uzdāvinājuši savu dārzu lepnumu – begonijas dzelteni oranžos toņos. Rita iesaka citiem nepieļaut kādu kļūdu. Lielos gumus pavasarī pārgriezusi un salikusi podos, lai aug. Taču – nekā! Mācība – begoniju gumus droši var dalīt tikai tad, kad tie krietni pamodušies un izdzinuši dzinumus. Vēl jāielāgo, ka begonijām nepatīk pārāk spilgta saule.

Saimniece atzīst, ka ļoti reti ir brīži, kad dārzā viss skaisti un labi, nekas nav steidzami darāms, taču to stāsta, nevis lai žēlotos, bet gan dalītos pieredzē ar tiem, kuri tikai sāk veidot dārzu un vaino sevi, ka netiek galā ar darbiem. Dārzā tas nemaz nav iespējams.

Kompozīciju veido glezniecisku

Dārza kompozīcijas pamats ir sulīgi zaļais mauriņš. Tas veido liektas līnijas centrā, radot ilūziju, ka platība ir daudz lielāka nekā patiesībā, turklāt vairs neatgādina pilsētas kvadrātveida standartdārziņu. Agrāk Rita ļoti rūpējusies, lai zāliens būtu viendabīgs, nevainojams, taču pamazām ieviesusies sūna, dažādas nezāles. Tagad to var dēvēt par mauriņu, taču regulārā pļaušana to uztur acij tīkamu.

Saimniece veido lielas augu grupas, bet tā, lai viscaur dārzā kaut kas ziedētu.

Viņai patīk krāsu laukumi. Šim nolūkam labi der ledenītes, kas ilgi un bagātīgi zied. Skaistu laukumu veido arī parūkkoks, dekoratīvās ābeles. Dārza kompozīcijā mīļākā ir zilā krāsa, kas ziedu pasaulē ir diezgan liels retums. Tāpēc saimniecei jo īpaši tīk kaķumētra, vijolītes, genciānas, arī zilganās miķelītes un mārtiņrozes.

Krāsas dēļ viens no dārza mīluļiem ir arī pieclapu mežvīns. Kad ar to apaugusī siena rudens pusē nosarkst, skats ir iespaidīgs.

Rita iesaka dārzā audzēt arī lielo puķu tabaku, vakaros tā jauki smaržo, baltie ziedi mirdz krēslā, bet augums veido izteiksmīgu apjomu, turklāt tā minimāli jākopj.

Dārzs ir tajā vecumā, kad skujeņi, dekoratīvie krūmiņi jau sakuplojuši un vietumis sāk traucēt cits citam. Saimniece atzīst: stādot jaunus, tomēr jāievēro šķirnei raksturīgie parametri un attālumi starp tiem. Neko darīt, nākas pārstādīt vai apgriezt, lai nebojā kopskatu.

Konkursi liek saņemties

Dārzs tiek kopts ne jau atzinības dēļ. Bijis tā: Ritas dārzs sešus gadus pēc kārtas ieguvis pilsētas sakoptākā īpašuma nosaukumu, bet citi dārzu saimnieki sākuši protestēt, jo netiek pie cerētā goda. Konkursa organizētāji nolēmuši pāris gadu nevērtēt uzvarētājus. Sak, divus gadus saimniece varot dzīvot mierīgi, ne ravēt, ne pļaut, taču tas nav iespējams, jo tad vairs nevar tikt galā. Mauriņš jāpļauj ik pēc sešām vai septiņām dienām. Dobes ar kaplīti jāaprušina regulāri, arī dobju malām vienmēr jābūt asām.

Rita brauc apskatīt arī tos dārzus, kas guvuši atzinību, jo idejas vienmēr noder. Ja spētu, arī savu dārzu pārveidotu citādi, bet tas ir pārāk liels darbs. Patlaban viņas dārzs līdzinoties pirmo daiļdārzu saimnieces Maijas Eineres puķainajam kolekcijas stilam. Saimniece tomēr gribētu mazāk grūti kopjamu puķu, vairāk krūmu, skujeņu kā slavenajā Strūbergu dārzā.

Taču pārmaiņas palēnām notiek visu laiku. Piemēram, pirms dažiem gadiem mauriņa vidū bijusi rožu dobe, bet tā ir grūti kopjama, prasa lielu uzmanību. Ja katru rītu nenolasa rožu ziedlapiņas, apbirušais laukums izskatās bēdīgi.

Nedrīkst aizmirst arī sevi

Rita Krūmiņa vienmēr ir glīti saposusies dāma. Viņa uzskata, ka nedrīkst ļaut dārzam sevi nomocīt, jo arī pati saimniece ar savu izskatu ir dārza daļa.

Dārzu kopējiem gados viņa iesaka ieklausīties savā pašsajūtā, nepārstrādāties. Svarīgākais vasarā – necepināties saulē. Pati ceļas ap sešiem no rīta, jo tad dārza darbi sokas labi un viegli, piemēram, vienu rītu nopļauj zāli, citu rītu aprušina pa dobei. Skaistas ir arī pievakares, kad dārzs izceļas vakara gaismā.

Divreiz nedēļā Rita dodas uz vingrošanas nodarbībām, jo ir pārliecināta, ka tieši tāpēc ir gana lokana un spēj uzturēt kārtībā savu dārzu. Daži apgalvo, ka vingrot nozīmē rušināties dārzā, bet viņa tam nepiekrīt un uzskata: tas ir smags darbs, lai gan daudz veselīgāks, nekā sēdēt pie televizora.

Dārza pase

• Vieta: Salaspils, Saules iela

• Saimniece: Rita Krūmiņa

• Dārza vecums: 23 gadi

• Platība: neliels pilsētas dārziņš

• Augsne: neauglīga, smilšaina, stādot ielabota

• Atzinības: skaistākā un sakoptākā dārza nosaukums pilsētas un valsts līmeņa konkursos

Idejas špikošanai

Stabils iebraucamais ceļš

Pagalma daļai likts bruģis, taču iebraucamajam ceļam tā būtu pārāk liela greznība, tāpēc tas nobērts ar irdenām šķembām. Izskatās glīti, iebraukt labi, bet daudz mīnusu: pa to ir grūti staigāt un savākt lapas. Ik pa laikam ceļu aplaista ar Raundapu, lai tiktu galā ar nezālēm. Kad arī tas nelīdz, ķeras pie kapļa un ravē. Vienā dienā ar iebraucamo ceļu var tikt galā.

Vīnogulāju jumtiņš

Viena no dārza veiksmēm – vīnogulājiem apaudzētais lievenīša jumtiņš. Nojumes segumam izmantots caurspīdīgais polikarbonāts, kas pasargā no nokrišņiem un stiprās saules. Senāk iestādītā vīnoga balstus sev atradusi pati. Lietus nebojātie ogu ķekari karājas tieši virs ēdāju galvām. Labi koptas vīnogas neslimo pat ar miltrasu. Augus apgriež pēc izjūtas, bet rudenī pieliec pie zemes, apsedz ar skujām un viegli pārklāj ar plēvi.

Atvēl vietu ēdamlietām

Dārza malās aug plūmes un avenes, bet tālākajā stūrī atvēlēta vieta sakņu dārziņam, kā arī izvietota kompostkaudze. No daiļdārza sakņu dārzu norobežo liela auguma ziemcietes, krūmi un sēta.

Veido krūmiņus

Dārzā aug dažādu sugu un šķirņu spirejas, kas zied atšķirīgā laikā. Spireju un veigelu krūmi izskatās kā skaisti bumbulīši. Tos apgriež tūliņ pēc ziedēšanas, kad izveidojas brūnas ziedkopas. Darot to ar dzīvžoga šķērēm, darbs sokas ātri un var izveidot vēlamo formu.

Saimniece piefrizē arī citus augus, kas zaudējuši izskatu. Piemēram, sarkanlapu fizokarps ‘Diabolo’ pieļauj gan augstāku, gan zemāku apcirpšanu. Ziedi gan tad neveidojas vai to ir maz, bet kopskats ir tā vērts, jo krūmam dārza kompozīcijā jābūt izteiksmīgam krāsu akcentam.

Meklē lietpratējus

Ābeļu vainagu kopšana uzticēta dārzniekam Andrim Dišleram, jo saimniece uzskata, ka dārzā jāizvērtē, ko pats var, ko nevar, un jāuzticas profesionāļiem. Dārznieks krietni izretinājis zarus un katrā kokā uzpotējis vairākas šķirnes, no dažām ābelēm var ievākt pat 20 šķirņu ābolus.

Tā nedariet!

Veidojot dārzu, tajā atvestas 40 kravas melnzemes, purva zemes. Saimniece iesaka izvēlēties rūpīgāk, jo var mainīties augsnes skābums un ievazāt invazīvas nezāļu sugas. Piemēram, no purvaines atvestajā bijusi nejauki audzelīga zāle. Tiklīdz nopļauj mauriņu, šī tūlīt kā makaronu kāti izšaujas gaisā, jāpļauj atkal. Arī zemesvēži ir nejauks ieguvums, no kura nevar atbrīvoties.

Veiksmīgi pirkumi

Barība augiem

Lai viss labi augtu, augiem vajag daudz papildmēslojuma. Dārza saimniece kopā ar draudzenēm noliktavā nopērk lielo maisu ar minerālmēsliem un sadala. Iegādājoties to pašu mazākos iepakojumos, nāktos krietni pārmaksāt. Mēslojumu augi vislabāk un ātrāk uzņem, ja tas atšķaidīts ūdenī. Augus bagātīgāk mēslo pavasara sākumā, bet vasarā mēslojuma daudzumu samazina.

Rīki griešanai

Saistītie raksti

Dzīvžogu Rita agrāk apgriezusi ar elektriskajām šķērēm, taču traucējis elektrības vads un strādāt nav bijis droši. Tagad iegādātas šķēres ar akumulatoru. Tās saimniece slavēt slavē: – Vieglas, tikai pieeju – žu, žu, žu – un gatavs! Ar trimmeri aplīdzinu apdobju maliņas. Ar viena akumulatora uzlādi pietiek pagarā dzīvžoga apkopšanai, un varu vēl pastrādāt ar trimmeri.

Šķēres, trimmeris un mazās dzirkles darbojas ar vienu akumulatoru. Saimniece pārliecinājusies, ka nelielam dārzam šo instrumentu pilnīgi pietiek, nav vajadzīgs nekas superjaudīgs un dārgs.

LA.lv