Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. janvāris, 2016
Drukāt

Datori negarantē labākas sekmes (2)

Foto - LETAFoto - LETA

“LA” 23. decembrī rakstā “Nepatīk mācīties” teikts, ka “vidēji katram ceturtajam jaunietim darbs stundās nepatīk”. Nožēlojami.

Mērķtiecība un zinātkāre taču ir galvenais dzinulis mācībās! Mācībspēku (72%) viedoklis, ka “mācības uzlabot palīdzētu moderns aprīkojums”, diemžēl radījis pārāk daudz maldīgu cerību tehnoloģiju izmantošanā mācībās.

Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijas pētījums visā pasaulē (“Mist” 1.10.2015.) liecina, ka datoru plaša izmantošana izglītības procesā neuzlabo skolēnu sekmju rezultātus. Visefektīvākajās izglītības sistēmās (Austrumāzijā) ļoti piesardzīgi izmanto tehnoloģiju klasēs. Tomēr labākajā gadījumā datoru ietekme uz skolēnu sekmēm vienlaikus ir jaukta – pozitīva un negatīva. Vislabākos sasniegumus uzrāda skolu sistēmas (Dienvidkoreja, Ķīnas Šanhaja), kas mācībās mazāk izmanto datorus. Skolas tehnoloģijas skolēnus var novērst no mācīšanās un rosināt no interneta vienkārši kopēt atbildes mājas darbiem. Visvairāk internetu skolās izmanto septiņās valstīs, no tām Austrālijā, Jaunzēlandē, Zviedrijā ievērojami pasliktinājusies lasītprasme, bet Spānijā, Norvēģijā, Dānijā – sekmju rezultātiem ir stagnācijas pazīmes. Starptautiskajos testos toties labākus rezultātus uzrāda Dienvidkoreja, Šanhaja, Japāna, jo skolās vismazāk izmanto internetu. Vienlaikus eksperti norāda, ka pētījuma rezultātus nedrīkst izmantot kā iemeslu, lai atteiktos no tehnoloģijām skolās.

Vislielāko vilšanos sagādāja tie pētījuma rezultāti, kuri liecina, ka sociāli ekonomiskā plaisa starp skolēniem nekļūst mazāka tehnoloģiju dēļ, bet gluži otrādi – pat palielinās. Šīs plaisas mazināšanu vairāk ietekmē visu skolēnu matemātikas labāka izpratne, nevis iespēja piekļūt modernām ierīcēm.

Klaudija Tiltiņa

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ar atbildes kopēšanu mājas darbiem ir viegli cīnīties – pamaina kādu lielumu(nosacījumu) uzdevumā un nopumpētā atbilde zaudē jēgu.

  2. DATOPRS KA BUBLIOTEKA VAI MĀCĪBU GRAMATAS – PERFEKTI MATERIALI = ,KONSPEKTIŅI-SPTKERĪŠI. – ĻOTI ĀRTI VAR LIEKUS IBFAS APJOMUS APZINĀT

    TĀLAK IR PROBLĒMA == IZGRAUZTIES TIEM CAURI – SAPRAST FORMULAS UN CITUS SMALKUMUS – IZGUDROT KĀ TIE PIELIETOJAMI UZDEVUNU RISINAŠANĀ + PRAKTISKIE RISINĀJUMU ĢENERĒŖŠANAS TRENIŅI …… MANA PIEREDZE (MAN 56 GADI) SAKA:
    :

    MĒGINAT DATOTRĀ RISINĀT UZDEVUMUS UN PROBLĒMAS PRECĪZAJĀS-TEHNISKAJĀS ZINATNĒS – GALĪGI GARĀM – DATORS NEPIEĻAUJ RADOŠUMU – TIKAI KOPĒŠANU – DATORA SŪTĪBA IR TIKAI SAMEKLĒT ATLASĪT SAKĀROT DATUS – VISS PĀREJAIS JĀDATRA AR CILVĒKA SMADZENĒM UN ROKĀM – JA TO NEDARA – PAT LABI IZGLĪTOTS CILVĒKS pie datora 15-20 GADOS KĻŪST GALĪGI STULBS — piem man sieva vairs neprot no galvas pankūku recepti- datorā jāskatās ikreizi…

    Saikne ar realitāti pazūd – jaunatnei sevišķi ātri –

    ESMU IZMISIS KONTAKTĒJOTIES AR TIEM (NODERNI IZJLĪTOTAJIEM) KAS GATAVAS ATBILDES NO DATORA MĀCĀS – TIE IR GALĪGI TUPAKI – NEATKARĪGI NO ZINĀŠANU DAUDZIMA – VIŅU KĻUST BEZSPĒCĪGI LĪDZKO DATORS GATAVU ATBILDI NEDOD – VIŅI NESPĒJ PAT REĀLO PROBLĒMU IZPĒTĪT UN NOFORMULĒT – VIŅI PADODAS …(ŠĶIETAMI NEATRISINĀMAS PROBLĒMAS PRIEKŠĀ)

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+