Mobilā versija
+19.8°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
24. februāris, 2017
Drukāt

Dators veido kartotēku medijiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš (no kreisās) kopā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti lietišķajā zinātnē ieguva balvu par precīzu datorizētu semantiskās analīzes tehnoloģiju.

“Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kurā dabas resursi vairs nav neapšaubāms pamats valsts ekonomikas uzplaukumam. Latvijas veiksmes stāsta pamats ir izglītība. Mūsu uzdevums ir panākt, lai Latvijā būtu pēc iespējas vairāk augsti kvalificētu cilvēku. Ar izcilu izglītību no bērnu dienām. Tikai tā Latvija spēs piedāvāt nevis šodienas aktuālos risinājumus, bet tehnoloģiskos risinājumus rītdienai,” balvu pasniegšanas ceremonijā sacīja pasākuma ģenerālsponsors “LNK Group” padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda rīkotā “Gada balva zinātnē” pasniegta jau 14. gadu. Šoreiz LZA eksperti novērtējuši 11 sasniegumus Latvijas zinātnē, kā arī sešiem projektiem pasniegti atzinības raksti.

 

Pasaulē precīzākais tulks

“Mašīnmācīšanās pašlaik ir karsta tēma daudzās jomās. Mūsu risinājums ir dabiskās valodas dziļa izprašana. Dators ar formulu palīdzību saprot teikuma jēgu, spēj izvilkt faktus un kārtot pēc tematiem, uzvārdiem u. c. šķirkļiem,” stāsta LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš.

Viņš kopā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti lietišķajā zinātnē ieguva balvu par pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija, izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Būtiski, ka tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai. No idejas līdz realizācijai pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

“Daudzi ar to nenodarbojas, jo pagaidām vēl rezultāti nav tik precīzi. Apmēram 60% gadījumu dators darbu paveic pareizi. Taču ir jomas, kurās jau tagad risinājums ir ļoti noderīgs. Ikdienas cilvēks risinājumu tiešā veidā neizmanto, taču mediju monitorings ir mūsu jājamzirdziņš. Mūsu tehnoloģiju jau izmanto ziņu aģentūra LETA. Ienāk visas ziņas, dators no A līdz Z tās izlasa un ar formulu palīdzību kārto, veidojot varenu palīgu žurnālistiem, jo tiek uzkrātas visas publikācijas par noteiktu personu, tematu u. c. lietām,” norāda zinātnieks.

“Latvijas Avīze” jau rakstījusi par mūsu pašu uzņēmumu “Applyit”, kurš mašīnmācīšanos izmanto propagandas ķerstīšanai, taču G. Bārzdiņš sacīja, ka viņu rīks ir nedaudz citāds. “Propagandā ļoti svarīga ir nokrāsa, emocionālas nianses, bet mūsu tehnoloģija velk ārā tieši faktus.” Izrādās, ka bez LETA mūsu zinātnieku risinājumu izmanto arī pazīstami pasaules mediji, piemēram, BBC un “Deutsche Welle”. Eiropā noteikti latviešu risinājums esot labākais, kamēr pasaulē ir vēl tikai daži līdzīgie.

 

Cerība rast zāles malārijai

Teorētiskajās zinātnēs atzinība tikusi arī Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījumam “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei. Tāpat nav aizmirsts arī LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis, kurš atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas, kā arī pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Nozarē izcēlušies arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki, kuri sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas noskaidrojuši vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 vīrusveidīgās daļiņas un MS2 trīsdimensionālo struktūru, līdz ar to gūti pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) pētnieku grupa saņēma balvu par meldonija farmakoloģisko efektu pētīšanu un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem. LOSI sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, kā arī Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši arī jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhibitoro aktivitāti un selektivitāti, kas ļauj cerēt uz pretmalārijas zāļu izveidošanu.

 

Diedzētās pārslas un bērza tāss kosmētika

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts, kā arī Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem izstrādājuši tehnoloģiju diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieku grupa izstrādājusi komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Tādējādi izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Sadarbībā ar “Latvijas finieri” pirmo reizi Latvijā uzsākta arī kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija.

 

Prezidents: “Pavasaris arī zinātnē.”

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Zinātnes fonda valdes loceklis Ojārs Spārītis:

“Latvijas zinātnieki aizvadītajā gadā noslēguši vairākus apjomīgus pētījumus, kas sniedz būtisku ieguldījumu ne tikai zinātnes attīstībā un veicina mūsu tautas garīgo un intelektuālo attīstību, bet dod arī pievienoto vērtību dažādām tautsaimniecības nozarēm, jo vairāki no projektiem tapuši sadarbībā ar uzņēmumiem un atsevišķi zinātnieku izstrādātie projekti jau reāli darbojas dzīvē, atvieglojot ikdienas darbu uzņēmumiem. Ceru, ka beidzot iestāsies pavasaris ne tikai dabā, bet arī Latvijas zinātnē.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+