Foto – LETA

Datu nesēju atlīdzība – “taisnīgi sadalīta vilšanās”? 0

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos priekšlikumus nesēju atlīdzības jomā var dēvēt par “taisnīgi sadalītu vilšanos” starp tiem, kas maksā, un tiem, kas saņem, šodien preses konferencē vērtēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Ministrija esot vērtējusi arī citus iespējamos modeļus, kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību autoriem, bet nelikt maksāt visiem, neapliekot nesējus. Lielpēters uzsvēra, ka ir vērtēti visi teorētiski iespējamie modeļi, taču ekspertu vidū atzīts, ka KM izvēlētais modelis Latvijai ir piemērotākais.

Ja autoriem tiktu maksāts no valsts budžeta, slodze būtu katram nodokļu maksātājam neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto vai varbūt vispār neizmanto modernās tehnoloģijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nesēju aplikšanu ministrija uzskata par krietni precīzāku instrumentu, jo cilvēki maksā proporcionāli tam, cik un kādas tehnoloģijas izmanto.

KM juriskonsults Rihards Gulbis biznesa portālam “Nozare.lv” arī minēja, ka ne vienmēr nesēju atlīdzība atspoguļojas cenā, jo tas atkarīgs no preču ievedējiem un pārdevējiem.

Gulbis informēja, ka nesēju atlīdzības mehānismi ir 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet KM īpaši vērtējusi situāciju kaimiņvalstīs. Lietuvā nesēju atlīdzības likmes esot augstākas nekā Latvijā, tādējādi ministrija uzskata, ka jaunie noteikumi neapdraudēs informācijas tehnoloģiju nozares konkurētspēju Eiropas tirgos.

Tikušas ņemtas vērā arī sabiedrības intereses, dodot iespēju iegādāties nesējus un iekārtas par samērīgām cenām un ne dārgāk kā ārzemēs, teica Gulbis. Vaicāti par datoriem, USB zibatmiņām un citām apliekamajām precēm, ko iedzīvotāji ievedīs no ārvalstīm, KM pārstāvji norādīja, ka šādos gadījumos būs jāmaksā attiecīgajā valstī noteiktās nodevas, kas, piemēram, Lietuvā ir augstākas.

Lielpēters kā ieguvumu minēja atbalstu latviešu autoriem. Viņš pauda pārliecību, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs netieši ir ieguvējs no tā, ka ir pieejami latviešu autoru darbi, mūzika. Viņaprāt, tas ir ieguldījums autoru darbā un kultūrā.

KM pārstāvis norādīja, ka, apstiprinot KM priekšlikumus, normatīvā bāze atbildīs ES Informācijas sabiedrības direktīvas prasībām, bet taustāmākais labums ir tieši nelielā atlīdzība autoriem par darbu. Patlaban informācijas sabiedrībā autori ir vismazāk aizsargātā grupa, uzskata Lielpēters. Viņš vērtēja, ka datorprogrammu nozarē aizsardzība ir krietni augstāka. Pēc viņa spriestā, nevienam pat neienāktu prātā, ka var iegādāties datorprogrammu un pārkopēt uz citiem datoriem, kā arī izmantot plašāk, nekā paredzējis ražotājs.

Reklāma
Reklāma

“Domāju, ka šie noteikumi palīdzēs nedaudz uzlabot situāciju autortiesību aizsardzības jomā,” teica KM pārstāvis.

Kā ziņots, par nesēju atlīdzības noteikšanu šodien lemj valdība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.