Foto – LETA

Datu pārraides maģistrāle šķērsām Latvijai
 0

Kamēr ātrgaitas automaģistrāle ir vēl tālu gadu desmitu sapnis, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs “Telia Latvija” sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” un “TeliaSonera International Carrier” (“TSIC”) cauri Latvijai izvilkusi 403 km lieljaudas optisko maģistrāli. Tā ir otrā tik jaudīga maģistrāle, kas Latviju ieauž globālajā tīmeklī.


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Datu pārraides maģistrāle izbūvēta posmā Valka/Valga–Rīga–Jelgava–Liepāja un ir savienota ar Lietuvu un Igauniju. Latvijā piekļuve lieljaudas optiskās maģistrāles resursiem ir iespējama Liepājā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Dobelē, Jelgavā, Olainē, Rīgā, Siguldā, Līgatnē, Cēsīs, Valmierā, Valkā, kā arī vairāk nekā 50 mazāk apdzīvotās vietās jaunizveidotās infrastruktūras tuvumā (skatīt karti).

Jāatgādina, ka Latvijā jau pastāv ātrgaitas maģistrāle “Baltic Highway”, ko 2012. gada rudenī ievilcis lielākais optisko kabeļu tīkla īpašnieks Latvijā “Lattelecom” kopā ar Krievijas “Megafon” un Vācijas “Deutsche Telekom”. Tā visātrāk savieno Maskavu ar pasaulē lielāko datu centru Frankfurti. “Lattelecom” izveidoja 1000 km optiskās šķiedras trases garumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Telia Latvija” jaunizveidotā pārrobežu datu pārraides infrastruktūra savieno visas Baltijas valstis. Katram kabelim ir 96 optiskās dzīslas un kopēja datu pārraides jauda (ar esošām tehnoloģijām) ir 9,6 terabiti sekundē (Tbps). Tādējādi šis projekts nodrošina iekšējai un tranzīta datu pārraidei nepieciešamo kapacitāti Latvijā vismaz tuvākajiem desmit gadiem, apgalvo projekta īstenotāji.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss augsti vērtē privātā sektora iesaisti liela infrastruktūras projekta realizācijā. Viņaprāt, tas radīšot labākas datu pārraides iespējas Latvijas uzņēmējiem un valstij – labākas pozīcijas datu pārraides tranzītā.

“Jo Latvija būs vairāk savienota, jo tā būs pievilcīgāka [investīcijām],” vakar preses konferencē uzsvēra Eriks Halbergs, “TSIC” prezidents. Viņš piezīmēja, ka zviedru “Telia Sonera” ir otrs lielākais datu pārraides uzņēmums pasaulē ar atzariem 60 valstīs un 200 pieslēguma punktiem.

Mikus Ozols, “Telia Latvija” valdes priekšsēdētājs, uzsvēra digitālā tranzīta ceļa izveidošanai pāri Baltijas valstu robežām: “Praktiski nav ierobežojumu datu pārsūtīšanai no, uz un caur Latviju. Īstenotais projekts paver jaunas iespējas vietējiem uzņēmumiem, to IT&T pakalpojumu eksportam, kā arī paaugstina Latvijas konkurētspēju augstas kapacitātes datu pārraides jomā, nodrošinot starptautisku datu tranzīta savienojumu.”

Tā kā “Telia Latvija” apkalpo korporatīvos klientus, tad iedzīvotāji un uzņēmumi ieguvumus no uzlabotās datu pārraides iegūs, interneta operatoriem slēdzot līgumus par datu pārraides pakalpojumiem.

Vienu pieslēgumu paredzēts ierīkot Rīgā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Zaķusalas televīzijas tornī. Ozols apliecināja, ka jau notiekot sadarbība ar LVRTC, lai maģistrālei pieslēgtu “vidējo jūdzi”, kas lauku interneta platjoslas attīstības projektā paredz optisko kabeļu aizvilkšanu līdz pagastu centriem, kur tiem savukārt pieslēgtos vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji.

Reklāma
Reklāma

Maģistrālais vads 393 kilometru garumā ir ie-rakts gar dzelzceļu. VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents finanšu jautājumos Aivars Strakšas vakar apliecināja, ka, izmantojot optisko kabeli, “Latvijas dzelzceļš” nodrošinās drošību dubultā: pirmkārt, drošu datu pārraidi, kas nepieciešama vilcienu satiksmei, un, otrkārt, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas videonovērošanu tiešsaistē. “Līdz šim apdraudējumu radīja tas, ka pazuda skapji ar vara vadiem un slēdžiem, tagad visa sistēma balstās
uz mikroprocesoriem un kabeļi ir ierakti zemē,” viņš paskaidroja.

 

 

Fakti

“Telia Latvija” lieljaudas optiskā maģistrāle

Kopējais maģistrāles garums Latvijā ir 403 km.

Latvijā piekļuve ir iespējama Liepājā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Dobelē, Jelgavā, Olainē, Rīgā, Siguldā, Līgatnē, Cēsīs, Valmierā, Valkā, kā arī vairāk nekā 50 citās apdzīvotās vietās.

Divu gadu laikā tās izveidē investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

Ieguldījumi varētu atmaksāties trīs četros gados.