Latvijā
Sabiedrība

Datubāze par teju 2 miljoniem eiro: vai mēģinājums “aizbāzt” caurumus e-veselībā? 16


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto – LETA/Sintija Zandersone

Ministru kabinets otrdien piešķīra vairāk nekā 1,85 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Nauda ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei un uzturēšanai. Datubāzē tiks iekļauti visi, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī 21 personu grupa, kura atbrīvota no sociālās apdrošināšanas iemaksām un ikgadējā brīvprātīgā maksājuma. Respektīvi, šajā datubāzē tad būtu redzams, kam pienākas un kam nepienākas valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Par tik milzīgas naudas summas prasīšanu, kas vajadzīga tikai datubāzes veidošanai, sašutumu pauduši gan iedzīvotāji, gan arī vairākas partijas. “Tā kā Nacionālajā veselības dienestā (NVD) nav tādu cilvēku resursu, lai varētu veikt sagatavošanas darbus, kā šīs dažādos laika periodos izveidotās datubāzes var salikt kopā jeb kāda būs to arhitektūra, tika veikts ārpakalpojums, kas izmaksāja 50 tūkstošus eiro. Eksperti tad arī aprēķināja, cik liela naudas summa būs nepieciešama, lai varētu izveidot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi,” skaidroja veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) padomnieks komunikācijas jautājumos Sergejs Ancupovs.

Gandrīz divi miljoni eiro, rīkojot iepirkumu konkursus, būs jāapgūst līdz šā gada beigām, tāpēc, kā, paudusi veselības ministre, “mēs esam diezgan lielā stresā”.

Vienotā sistēmā tikšot saslēgtas 19 jau valstī izveidotās datu bāzes, kuras atrodas Veselības ministrijas (VM), Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Pirms datu nodošanas veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzei ministriju informācijas sistēmas tiks pilnveidotas, piešķirot katrai no nosauktajām ministrijām daļu no vairāk nekā 1,85 miljoniem. Vislielākā summa – 1,6 miljoni ir piešķirta NVD.

Kāpēc šī apjomīgā naudas summa jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja aizvadītā gada nogalē, kad tika pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums, bija zināms, ka būs nepieciešama nauda datubāzei? Ministre skaidroja, ka tikai janvārī esot bijusi precīza informācija, kurām iedzīvotāju grupām būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, nemaksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) atgādināja, ka VM iesniegtais likumprojekts bijis vāji sagatavots, ka tas tika uzlabots parlamenta komisiju sēdēs. Darbs pie likumprojekta esot ievilcies, tāpēc ministrija laikus nav paspējusi izstrādāt arī Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes noteikumus. Ministru kabinets tos pieņēma otrdien, jo bez tiem nevarētu saņemt pieminētos miljonus datubāzes izveidei.

Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) uzskata, ka pieprasītie 1,85 miljoni eiro no Veselības ministrijas esot vislielākā bezkaunība, ko tā atļaujas. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts gatavots pieņemšanai pusgadu, un tajā laikā jau bijis skaidrs, ka būs nepieciešama papildu nauda un uzlabojumi datubāzēs. “Kad veicam grozījumus pensiju likumā, jau laikus dodam signālu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kas būs jāmaina datubāzēs,” sacīja Klementjevs. Deputāts uzskata, ka gan VSAA, gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan citām institūcijām ir jau sen izveidotas datubāzes un nav nekas jāveido no jauna, tāpēc nav saprotams, kāpēc tiek piešķirta tik liela naudas summa. Klementjevs uzskata, ka tas ir mēģinājums aizbāzt caurumus e-veselībā, kā arī tiesiskā nihilisma paraugs, par kuru vajadzētu prasīt atbildību.

Domstarpības par pieprasīto naudu radās arī valdības ministru vidū. Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”): “Divus miljonus tikai datu pārraidīšanai piešķir nedēļas laikā, kamēr visas sistēmas izveidei jau iztērēti desmit miljoni eiro.” Veselības ministre gan centās oponēt, ka nevarot salīdzināt e-veselības plānoto tīklu ar to laiku, kad šī nauda tika iztērēta, un šodienu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) neslēpa, ka viņš, būdams matemātiķis, pēc vairākkārtējiem valdības sēdē sniegtajiem Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas ierēdņu paskaidrojumiem neko nesaprotot. “Datubāzei būs jātiek galā ar 2000 pieprasījumiem minūtē, tā strādās astoņas stundas, tātad tajā laikā saņems tuvu diviem miljoniem pieprasījumu. Vai tā kapacitāte būs uz 100 miljoniem iedzīvotāju?” Šadurskis bija pārsteigts.

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka savienojumu izveidošana ar citām valsts informācijas sistēmām ir viens no galvenajiem risinājumiem, lai varētu īstenot veselības aprūpes reformu.

Veselības ministri uz tikšanos uzaicinājusi Saeimas “Vienotības” frakcija, jo deputāti uzskatot, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana noritot neapmierinoši. “Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas process šobrīd ir zem katras kritikas – Veselības ministrija vēl tikai apzina, cik daudz cilvēkiem nebūs obligātās veselības apdrošināšanas seguma, sniedz kļūdainus skaidrojumus par veselības apdrošināšanas maksājumiem, un pāri tam visam šodienas “dāvana” valdībā – lēmumprojekts par gandrīz 1,9 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem apdrošināto personu datubāzes izveidei! Mēs vēlamies no veselības ministres Andas Čakšas uzzināt, kādi vēl pārsteigumi būs gaidāmi no Veselības ministrijas, un skaidru vēstījumu, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nebūs “e-veselība nr. 2″.

Saistītie raksti

Tāpat mēs no ministres sagaidām skaidru atbildi par to, vai no 2019. gada 1. janvāra obligātā veselības apdrošināšanas sistēma sāks strādāt,” pauž Hosams Abu Meri, “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs.

Savukārt apvienības “Attīstībai/Par” valde uzskata, ka VM lūgums valdībai piešķirt vairāk nekā 1,85 miljonus eiro, lai tikai tagad nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu, liecina, ka VM absolūti nav gatava jaunās sistēmas ieviešanai. Neesot arī skaidrs, kas ietilps tā sauktajā veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozā.

LA.lv