Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. marts, 2015
Drukāt

Anda Līce: Nenovērtējam demokrātijas priekšrocības un neizmantojam tās gudri (18)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Paņemot rokās Māra Bērziņa romānu “Svina garša”, es sākumā nesapratu, ko nozīmē grāmatas beigās uz vairākām lappusēm teksta vietā ieliktās zvaigznītes. Pēc grāmatas izlasīšanas šī metafora kļuva skaidra – ar zvaigznītēm ir domāti vācu laikā Rumbulā nošautie cilvēki. Zvaigznītes mani uzrunāja spēcīgāk par vārdiem un vedināja domāt arī par citām Latvijas vēstures traģiskām lappusēm. Ar martu vien ir saistītas divas tādas. Tāpēc jau mēs pieminam 14. jūniju, 16. un 25. martu, ka ir zaudēts tik daudz dzīvību, kuras varēja mirdzēt pie Latvijas debesīm kā zvaigznes. Tā nav tikai pagātne – te vienā, te otrā pasaules malā tas notiek nemitīgi. Neviens šodien nevar pateikt, cik dzīvību gada laikā jau ir izdzēsušas lodes Ukrainā.

Laikā, kad tik daudz tiek runāts par cilvēka vērtību un neaizstājamību un kad pasaulē pilnīgi visam ceļas cena, cilvēka vērtībai un līdz ar to arī dzīvībai cena krītas. Tam pierādījums ir nebeidzamās politiskās spekulācijas gan ar 16. martu, gan 9. maiju. Kad piemiņas dienās pulcējamies piemiņas vietās, pajautāsim sev: “Vai es nāku godināt piemiņu vai uzturēt spēkā naidu, un kas ir tie, ar kuriem es šeit kopā stāvu?”

Mēs tik daudz ko nespējam panest – dažādus pārtikas produktus, bezmiegu, piesārņotu ūdeni un gaisu, stresu, tomēr labprāt paciešam melus. Ne tāpēc, ka patiesība nav pieejama, bet gan pateicoties kādai īpašai deformācijai uztverē, kuras frekvence sakrīt ar melu frekvenci. Kremļa propagandai tic ne tikai daudzi Latvijas krievi, bet, lai cik tas liktos savādi, arī daļa latviešu, kuri ir dzīvojuši padomju laika orveliskajā pasaulē un kuriem taču it kā vajadzēja uz visu atlikušo mūžu kļūt imūniem pret totalitāristu meliem. Var apmāt jaunos prātus, bet kas darās sirmajās galvās, kuras piekrītoši māj līdzi tiem, kas zākā demokrātiju (kura, tāpat kā daudz kas pasaulē, ir nepilnīga), tomēr vienīgā ļauj cilvēkam izvēlēties? Mēs nenovērtējam demokrātijas priekšrocības un joprojām neizmantojam tās gudri. To apliecina attieksme pret vēlēšanām, kurās mēs sējam, nedomājot, ko pļausim. Tāpēc jau valsts mīdās uz vietas un slīd atpakaļ vilcēju apkampienos. Nenogurstoši ir jāuztur spēkā neapgāžamā atziņa, ka patiesība cilvēku dara brīvu un stipru.

Pirms gadiem divdesmit piemiņas dienās bija jārunā par mūsu tautai nodarītajām vēsturiskajām netaisnībām. Tās bija jāizraud, jāizrunā un jāuzraksta. Šodien ir jāmaina uzsvars – jānovērtē un daudz biežāk jāatgādina par cilvēka spēju robežām, kuras mēs neapzināmies, iekams tās nav pārbaudījusi dzīve. Ir atkal un atkal jāceļ gaismā mums atstātā ne tikai izdzīvošanas, bet arī dzīvošanas pieredze, ar kuru ir bagāta ik dzimta, un tas, kas cilvēkam piešķir līdzību ar zvaigzni.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Un cik cilvēku, saprātīgu dzīvju un likteņu mēs zaudējam ik dienas nemākulīgā izglītībā?

  2. ko nu vairākums ievēl, tas ir…………….varbūt muļķiem neiet vēlēt, ja nezin par ko?

  3. “Par dziedāšanu būs jāmaksā.” Knuts Skujenieks, 1991.
    Pavērojiet, pilsonīši, vietnē debt.lv kā griežas Latvijas valsts kopējā ārējā parāda cipariņi – nu jau > par
    25 000 000 000 sakrājies kopš 1990.g.4.maija. Cik ta ilgi par demokrātiju un tās priekšrocībām varēs vāvuļot, bez reālās ekonomikas (ražošanas) e-projektos naudiņu pelnīt?

  4. jā ir jārespektē 9 maijs

  5. Pirms spriest par demokrātijas priekšrocībām un to gudru izmantošanu, vispirms vajadzētu padomāt, vai Latvijā vispār ir demokrātija!
    Starp demokrātiju un partokrātijus ( partiju varas diktatūru) ir milzīga atšķirība.
    Ja pieņemam, ka Latvijā valda demokrātija ( tautas vara, vairākuma vara), tad jāpieņem, ka vairākums no mums ir vēlējies Latvijas valsts izzagšanu un izsaimniekošanu. Tad jāpieņem, ka visa sagrautā tautsaimniecība, likvidētās skolas un slimnīcas, nesamērīgi augstie nodokļi un zemās algas – tā ir mūsu vairākuma griba.
    Un pirms runāt par “attieksmi pret vēlēšanām, kurās mēs sējam, nedomājot, ko pļausim”, ir vispirms jāparunā par to, cik demokrātiskas ir tās vēlēšanas mūsu valstī. UN vai šajā “urnu talkā” vispār ir kāda jēga piedalīties. NOrmālās vēlēšanās cilvēki izvēlas no labākajiem labākos. Bet mums tiek iespiiesta saujā kaudzīte ar partiju sastādītiem sarakstiņiem, starp kuriem jāsameklē priekš sevis “mazākais ļaunums”.
    Neiedziļinoties būtībā, bet spriežot virspusēji jau var taisīt rakstiņus par to, kā te visu vajadzētu uzlabot, kā te visu vajadzētu pareizi sakārtot, optimizēt, “gudri izmantot demokrātiskās vērtības” u.t.t. Bet tas ir apmēram tas pats, kā jājot uz ēzeļa spriedelēt par to, ko šeit varētu uzlabot tā, lai ēzelis auļotu kā tīrasiņu sacīkšu zirgs. Ir jāmaina SISTĒMA, nevis tā jāuzlabo! Mums ir vajadzīga demokrātija un nacionāla valsts, nevis partokrātija un kosmopolitiska, globalizēta teritorija, kur saimnieko ārvalstu kapitāls.

    • “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs!”
      Laiks apjēgt, ka vairākums pirms ceturdaļgadsimta aiz nezināšanas pats sevi ar saldajiem vārdiņiem par
      “demokrātiju,( kas ļaus izvēlēties)”, “tirgu, (kas visu sakārtos)” un “neatkarību, (kas ļaus kredītus ņemt)”
      pats sevi apmānīja:
      “”Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.” Aivars Kļavis, rakstnieks (4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta?LVportalsLV)

  6. ..................... Atbildēt

    sirsniņ, kurš viņiem māca, kas ir demokrātija?????????????? ‘skolotājas’ -atkritumi, kuras lasa dzelteno presi??????????????????
    staļinismu sita ar dūiu iekšā, bet tagad aug NEKAS

  7. Kā vienmēr, arī šis Andas Līces raksts ir ar saturu un Latvijas labklājību fonā.

  8. Svētīgi ir tie garā nabagie,jo viņi nezina ko dara.Šīs rindas var attiecināt arî uz vairāku doktora grādā ieguvušajiem cilvēkiem,kad jādiskute vai jāruna par latvisko kolaboracionismu.Šajā jomā kolaboracionistiem dievs ir atņēmis prātu un spēju izprast sava nozieguma dziļumu un jēgu un viņi savā neprātā turpina savu noziedzīgo darbību paši to neapzinoties.Tas attiecās arī uz sociālo politiku,nacionālo politiku.Ir redzamas šīs darbības katastrofālās sekas iedzīvotāju skaitā.Čekas maisu epopeja arī tiešas sekas.

  9. Visu cieņu autorei!

  10. 14. jūnija un 25.marta vēsturiskās netaisnībām tauta tika pāri,pamazām atkopās, lauku kopsaimniecību teritorijās bija skolas,bērnu dārzi,pasta nodaļas, bankas filiāles,feldšeru punkti un cilvēkiem darbs.Tagad laukos tukšums,skolas slēdz,bērnu maz ,tautas paliekas izmirst un emigrē.

    • Nav vajadzības nodarboties ar demagoģiju. Tauta netika pāri ne 14, jūnijam ne 25. martam. Šodien tās sekas tikai mēs redzam un to postu ko šīs deportācijas nodarīja vēl ilgi izjutīsim. Pat 90. gadā Latvijas lauki ražoja mazāk kā pirmskara Latvijā, Tie āži ar partbiļetēm, kas tika salikti par kolhozu priekšsēdētājiem, noveda laukus līdz bezdibenim. Kolhozi bija jālikvidē un to vietā dibināja sovhozus, lai varētu izmaksāt kaut kādu algu par slaistīšanos. Un tie kas šodien plēšas pēc pabalstiem, bet negrib strādāt, tās visas ir šo notikumu tiešās sekas. Un ja gadījumā kāds arī man nostājas blakus pie memoriālā akmens piemiņas brīdī, tad tas ir cilvēks ko vietējā vara ir nozīmējusi lai no pagasta noliek kādu puķīti un arī tad ja tā nav brīvdiena. Un tie jūsu cildinātie labumi tika doti tāpēc, lai jau 1970. gadā lauki nebūtu tukši. Kas tad baros to pliko nišņurkušo Krieviju?

  11. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    “Pirms gadiem divdesmit piemiņas dienās bija jārunā par mūsu tautai nodarītajām vēsturiskajām netaisnībām. Tās bija jāizraud, jāizrunā un jāuzraksta. Šodien ir jāmaina uzsvars.”

    Tātad par šīm mūsu tautai nodarītajām vēsturiskajām netaisnībām tagad jāpārstāj runāt, tās jāaizmirst, kā uz to jau sen uzstāj Krievijas propaganda un mūsu vietējā 5. kolonna?
    Tipisks gļēvlatviskums. Un tad brīnāmies, ka pasaule mūs nesaprot. Kā lai pasaule saprot, ko negribam saprast paši?

  12. Daudzi, kas Ulmaņlaikus piedzīvojuši un “dzīvojuši padomju laika orveliskajā pasaulē” – tie jau šodienas demokrātiju ne novērtēt, ne izmantot spēj. Toties jaunajai paaudzei, kas pēc 1990.g.4.maija dzimušie – tie gan var “izbaudīt” uz nebēdu visus jaukumus:
    “Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti.” LETA,18.03.2015.

    • “Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti.” LETA,18.03.2015.

      Te nu mēs redzāms kādu postu ir nodarījusi okupācijas vara, kur visu noteica stingrā roka un indivīda domāšanana un pašiniciatīva nebij vajadzīga. Šos jauniešus ir audzinājuši vecāki, kam okupācijas varas apstākļos, nebij iespēju pašizpausties, bet vien gļēva eksistēšana.

      • Rietumu demokrātijas priekšrocības vajag gudri izmantot, tad nebūs par nabadzīgākajiem okupantiem jāvaimanā:”Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 000 cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotie dati. Kopumā no 2000. līdz 2014.gadam iedzīvotāju skaits valstī sarucis par 16%.”
        BNS, 2015. gada 4. martā.

        • Te nu muldat! Statistika melo uz nebēdu, valsti pametuši vismaz 70% Par jauniešiem arī murgots, jaunieši pēc skolas un augstskolas beigšanas ir lielakā daļa prom. 50 000 tūkstoši nestrādā????????? kur tāda glupība izzīsta!!!!!! Latvijā NAV 50 000 , viena daļa izbraukusi ar vecākiem, citi atsevišķi. Kur tu redzi 50 000? kurās pilsētās ir jaunieši? Pensionāri gan. Nav statistikas un ja ir tad slēpj.Nevajag izgudrot skaitļus , kuru nemaz nepastāv.

          • Vajag izmantot demokrātijas priekšrocības gudri jeb, kā izteicās iepriekšējās sistēmas laikos (kad ar statistiku “izzīda” ):”Gribi labāk dzīvot, mācies smērēt / Хочешь жить – умей вертеться!”
            Paldies Eiropai, ka var labāk dzīvot (ne visi, tikai izveicīgākie):
            “Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, ar Eiropas Komisijas atbalstu tiek īstenota programma «Jauniešu garantija», kas jauniešiem palīdz apgūt darba tirgum piemērotu profesiju un atrast darbu. Projektā iesaistīta Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādes Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) vadībā un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar vietējām pašvaldībām visā Latvijā.”

Draugiem Facebook Twitter Google+