Foto – AFP/LETA

Atis Klimovičs: Diplomāts Šteinmeiers nevar atrisināt to, ko pastrādājis karavīrs Putins 11

Aizvien mazāk šaubu palicis par to, ka “Boeing 777” virs Donbasa notriekuši tieši krievu karavīri – eks­pertu grupa “Bellingcat” izpētījusi, ka malaiziešu lidmašīnu nogāzusi Krievijas 53. zenītraķešu diviziona vienība. Turklāt pētnieki secinājuši, ka par nozieguma paveikšanu pirmkārt atbildīga esot Krievijas Federācijas bruņoto spēku vadība un virspavēlnieks Putins. Nevajadzētu sevi mānīt arī ar nepamatotām cerībām par miera iestāšanos Ukrainā – krievu atbalstītie “separātisti” regulāri apšauda ukraiņu spēkus, ievainojot karavīrus. Diezin vai jāšaubās, ka tam ir sakars ar Donbasā esošajiem 8 – 9 tūkstošiem krievu karavīru, kuru klātbūtni pērn atzina Putins. Gluži tāpat der pievērst uzmanību tam, ka pagājuši divi gadi, kopš sākās iepriekš izplānotā Krimas sagrābšana ar “zaļo cilvēciņu” izmantošanu un situācija pussalā aizvien pasliktinās. Tiek izvērstas arvien nopietnākas represijas pret ukraiņiem un Krimas tatāriem.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Noziegumu ir tik daudz, ka saprotama būtu nopietnāku sankciju pasludināšana pret Krieviju. Tomēr tā vietā Ungārijas un Itālijas līderi pieļauj atteikšanos no tām. Vācijas ārpolitikas galva Šteinmeiers par to nerunā, tāpat kā līdz šim nav piedāvājis vērā ņemamu Donbasa “problēmas” risinājumu, bet tā vietā nesen aicinājis Ukrainas politiķus nopietni pievērsties valsts reformēšanai. Aktuāls pamudinājums, taču tas drīzāk norāda uz Berlīnes nespēju piedāvāt izeju no krīzes Austrumukrainā (par Krimu nemaz nerunājot). Saprotamā kārtā diplomāts Šteinmeiers nevar atrisināt to, ko pastrādājis karavīrs Putins. Diplomātijai pietrūkst spēka, ja ceļā ir nepiekāpīgs bruņots spēks. Berlīnes ārējā resora darba kārtībā tā sauktajā Normandijas formātā vai Minskas sarunās nav kategoriskas prasības par krievu vienību izvešanu no Ukrainas teritorijas un Krimas okupācijas pārtraukšanas. Tā vietā vērojami centieni piebalsot Kremlim, kas vēlas uzspiest ukraiņiem valsts interesēm neatbilstošu prasību pieņemšanu. Galvenā no tām attiecas uz federālā modeļa ieviešanu, kas, pēc Kremļa plāna, būtu labs instruments Ukrainas suverenitātes graušanai.

Kopumā – Ukrainas krīze ir kārtējais apliecinājums Eiropas Savienības diplomātijas vājumam. To parāda rezultātu trūkums – sākumā ES smagsvari Parīze un Berlīne neļāva piešķirt gruzīniem un ukraiņiem plānu dalībai NATO un notika militārs Krievijas iebrukums Gruzijā. Sešus gadus vēlāk karš ES robežām pietuvojās vēl vairāk. Arī diplomātijas efektivitāti vērtē pēc rezultātiem, pagaidām Vācijas diplomātijai – vismaz austrumu virzienā – tādu nav. Trūkst pazīmju, kas liecinātu par pārmaiņām. Tā ir nevēlēšanās saskatīt realitāti, ko pavada draudu un izaicinājuma nenovērtēšana. Savukārt tas noved pie agresora pielabināšanas un pakāpeniskiem zaudējumiem.