Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. aprīlis, 2016
Drukāt

Daudzi sprieda, ka Vadonis izlems visu. Tā ir tā traģika, uzsver vēsturnieks Butulis (17)

Ilgvars Butulis, Dr., profesors. Foto: Timurs Subhankulovs Ilgvars Butulis, Dr., profesors. Foto: Timurs Subhankulovs

Jautājums, cik pareizi un juridiski korekti ierindot Kārli Ulmani Latvijas Valsts prezidentu rindā, ņemot vērā, ka viņu neievēlēja Saeima un viņš nedeva Valsts prezidenta zvērestu, ir viena no Latvijas vēstures problēmām, par kuru tiek diskutēts atkal un atkal, tā arī nerodot sabiedrībai skaidru atbildi un katram paliekot savās pozīcijās. Šogad aprit 80 gadu, kopš 1936. gada 12. martā Ministru kabinets pieņēma “Likumu par valsts prezidenta amata izpildīšanu” un tā paša gada 11. aprīlī, beidzoties Valsts prezidenta Alberta Kvieša pilnvarām, Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar Ministru kabineta akceptu kļuva arī par Valsts prezidentu, tādējādi apvienojot savā personā divus amatus. Ceturtdien, 7. aprīlī Kara muzejs, atceroties šo notikumu, rīko apaļā galda diskusiju, kurā viens no ekspertiem ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ilgvars Butulis.

Intervijā “LA” vēsturnieks saka: “Šodien mēs sakām, ka Kārlis Ulmanis bija prezidents, bet “Likumā par valsts prezidenta amata izpildīšanu” ir precīzi teikts, ka viņš “izpilda Valsts prezidenta amatu” līdz “Satversmes reformas izvešanai”, tas ir, līdz jaunajai Satversmei. Tātad, atbildot, vai Kārlis Ulmanis bija viens no Latvijas Valsts prezidentiem, pēc mana prāta, būtu jāsaka: “Kārlis Ulmanis ieņēma Valsts prezidenta amatu.” Tā tas būtu, atsaucoties arī uz viņa 1936. gada likumu.”

Latvijas Kara muzeja fotoLatvijas Kara muzeja foto

Kārlis Ulmanis kādā no braucieniem pa Latviju.

– Ja saka, ka 1940. gada jūnijā vienvadonība Latvijai izdarīja lāča pakalpojumu, sanāk, ka kļūda bija ne tik daudz 1934. gada 15. maijs, cik 1936. gada 11. aprīlis?

I. Butulis: – Man tam ir duāla pieeja. Latvijā 1940. gadā varēja būt visskaistākā demokrātija, taču rezultāts vienalga būtu tas pats. Pats sliktākais šajā ziņā bija tas, ka laikā no 1934. līdz 1940. gadam cilvēki tika atradināti no kritiskās domāšanas. No reālas piedalīšanās politiskajā dzīvē iedzīvotāji faktiski bija izslēgti. Politiskā dzīve kā tāda nenotika: viss tāpat ir skaidrs, jo visu izlemj Vadonis un cilvēki par to var nedomāt. Vismaz daļa tā arī sprieda, ka Vadonis izlems visu. Tā ir tā traģika. Mēs jau varam jautāt, kāpēc 1940. gadā notika tā vai šitā – diemžēl šie seši gadi daudz ko nozīmēja. Labi, kas bija prātīgāki, tie arī 30. gados par autoritārisma muļķībām smējās.

Ja vēl toreiz būtu bijis slikti ar ekonomiku… Bet tā gāja uz augšu. Lai vai kā, dzīves līmenis toreiz cēlās, nebija tāda bezdarba kā pirms tam. Tas nebija režīma dēļ, taču tas sakrita ar labvēlīgu ekonomisko periodu pasaulē. Un arī tas, ka tajā situācijā autoritārā vara kādu laiku spēja daudz ātrāk un rezultatīvāk darboties nekā demokrātija, kam vajadzētu piecpadsmit apstiprinājumus un divdesmit kompromisus. Es gan gluži nepiekrītu tiem, kas saka, ka Ulmaņa vara bija “modernizācijas diktatūra”, bet modernizācija, labiekārtošana, protams, notika. Arī kultūras ļaudīm bija pasūtījumi. Viņi labi pelnīja un nepīkstēja. Viens otrs automašīnu nopirka, kas toreiz bija kaut kas. Pat buntavnieki pamazām iekļāvās zobratiņu sistēmā.

Nekāda terora, kādu baiļu par savu dzīvību kā Ulmaņa autoritārismā jau arī nebija. Kādus gadus jau tas viss varēja tā notikt, bet ilgtermiņā…

Visu interviju lasiet 6. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Artūrs Malta VLT valdes loceklis Atbildēt

    Diskusijas nebija. To apliecina fakst, ka neļāva izteikties citiem. Izteicās tikai pie galda sēdošie. Zēlē sēdošiem bija atļauts tikai uzdot jautājumus.
    Par nožēlu arī neviens neatbildēja uz jautājumu, kāpēc Saeima izdeva tiesāšanai 18 deputātus?

    Neviens no profesoriem nepiemināja, kā pēc Saeima nevarēja izskatīt jautājumu par Valdības izsludināto Ārkārtas stāvokli?
    Noklusēja to, ka 18 maija Valdības dekarāciju, kuru parakstīja visi ministri, bet norādīja uz 15. maija valdības paziņojumu, kuru parakstīja tikai Ulmanis un Balodis.

    Tāpēc vajadzētu atkārtoti novērtēt diskusijā Ulmaņlaikus izejot no tā laika dokumentiem un dzīvo liecinieku atmiņām.

  2. Izdarīt varēja! Nebija 1939. gada rudenī jāslēdz pakts ar PSRS un jālaiž savā valstī PSRS karaspēks, ja vasarā viens pakts jau bija noslēgts ar Vāciju. Bija jāizvēlas, kurai pusei pieslieties, bet Munters sāka koķetēt ar abām pusēm … un iekrita padomijas slazdos! Pēc viņa izturēšanās spriežot, viņš pildīja PSRS ietekmes aģenta funkciju Latvijā, tāpēc arī palika dzīvs un vēlāk, strādādams ZA , slavināja šo režīmu.

  3. “….tajā situācijā [ laiks pirms 2.Pasaules kara sākšanās] autoritārā vara kādu laiku spēja daudz ātrāk un rezultatīvāk darboties nekā demokrātija, kam vajadzētu piecpadsmit apstiprinājumus un divdesmit kompromisus.”
    ================================================================
    Šodienas situācijā (hibrīdkarš) 4.maija vara sāk “pievilkt srūves” – īstais brīdis uzslavēt K.Ulmani par savas vēsturiskās misijas izpildi – Latvijas sagatavošanu 2.Pasaules karam. Tas fakts, ka nacistu un viņu Ostlandes pakalpiņu dankeru&bangersku plāns par 1 500 000 Latvijas iedzīvotāju evakuāciju 1944.g. izgāzās (sk. H.Biezais:”Latvija kāškrusta varā..”), ir lielā mērā K.Ulmaņa nopelns. “Palieciet savās vietās…”!

  4. Tā induve izplūst un kādēļ? Tas Kārlis to Latvijas lauciņu redzēja plašāk un varbūt arī lielo lauku. Jā un tur mazas valstiņas vadonis neko nevarēja darīt , kad gallu zeme un britu zeme taisīja Minheni , tad divi ūsaiņi paktu… ( kad Kličko ranga bokseri vīksta kulakus – es ar savējiem kaut kā kautrējos pat zīmēties tur acīs…varu vienīgi iebļauties, ka mazo sit …).

    • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijušais Vēstures institūta direktors, habilitēts vēstures doktors, profesors Indulis Ronis:”Ulmanis un Munters bija ļoti kompetenti, ar labām zināšanām. Domāju, ka daudzi mūsu tagadējie politiķi nav redzējuši tik daudz grāmatu, cik šie abi kungi izlasījuši… Ulmanis un Munters labi redzēja, kāda ir situācija. Par to liecina dokumenti. Viņiem jau 1938. gadā bija skaidrs, ka būs slikti. Pēc Pirmā pasaules kara daudzi uzskatīja, ka Baltijas valstis nav spējīgas ilgi pastāvēt. Meierovics gadumijā vienmēr esot teicis tostu pateicībā Dievam, ka vēl viens gads aizvadīts un ka Latvija vēl ir neatkarīga… Ko patiesībā nozīmēja Ribentropa–Molotova pakts? To, ka tiek atjaunotas divas – Vācijas un Krievijas – impērijas to sākotnējās robežās ar nelielām niansēm. Nekā cita tur nav. Pārējais ir vēsturnieku fantāzijas.” Ko saka izraidīts akadēmiķis (LA, 08.07.2009.)

  5. Ak cik tas ir neiedomājami svarīgi vai Ulmanis bija prezidents vai prezidenta amata izpildītājs.Un vai nav skaisti, ka Ulmanis viens pats atšķēla tautu no politiskās dzīves un domāšanas, bet šodien to dara 100 galvas, kas nemaz nelīdzinās tai vienai.Starpība tā, ka toreiz tauta patiesi priecājās, bet šodien raud no visas sirds.Un vai nevarētu būt, ka tas vispasaules saimnieciskais uzplaukums bija tieši tāpēc, ka lielā daļā pasaules valstu pie varas bija un saimniecības vadīja uzurpatori- vadoņi? Varbūt labāk tajā Kara muzejā būtu diskutēt par jautājumu kāpēc demokrātiskas valstis nespēj nodibināt kārtību, kas nepieļautu ieņemt valsts amatus noziedzīgi izturoties pret tautas īpašumu/policija, VID, CSDD, Uzņēmumu raģistrs, KNAB, Notariāti, Saeima…./

  6. kāpēc tāda rosīšanās ap Ulmani ? Atbildēt

    A tāpēc,ka nupat klusam un neatlaidīgi
    Kučinskis kļuvis par tādu Ulmaņa
    karikatūru: ministrus dzenā, neatsakās
    no idiotiskām saistībām u.t.t.
    Tikai ne jau Latvijas interesēs, bet
    globālā kapitāla interesēs !!!
    Leģitimizācija.

  7. “Vienkāršajiem” ješkām-šarikoviem
    pašreizējais bardaks ļoti pa prātam.
    Var realizēt iedzimto talantu – zagt, zagt, zagt…

  8. kremliniem par prieku Atbildēt

    uzpeldēja kremļa angažētais Ulmaņa ap.irsējs !
    Tāds pat” profesors”, kā es Āfrikas šamanis…
    Šarikovi uzbrūk !

  9. Butuli, beidz te kritizēt Ulmani un sāc beidzot pētīt padomju režīmu un ideoloģiju! Šinī okupācijas segmentā vēsturnieki joprojām tikpat kā neko nedara. Laikam jau nesenais režīms iedzinis pārāk lielas bailes.

  10. Kā reizi esošie varneši “krampjaini cenšoties saglābt savu varu un ietekmi”.
    25% Latvijas pilsoņu atbalsta SASKAŅU.

  11. Būtu interesanti uzzinat kaut ko par Ulmaņa sociālo politiku.Liekas ka bija kaut kas līdzīgs pašreizejai sociālās šķelšanas politikai un okupāciju viekāršā tauta uzņēma kā atbrīvošanu no Ulmaņa diktatūras,kas savukārt noveda pie diktatūras atbalstītaju atriebības aktiem izmantojot vācu aizsegu un mazskaitlīgu pretestību padomju okupantiem.Šīs sekas aktīvi tiek izmantotas arī šobrīd,padomju okupantu aktīvistiem krampjaini cenšoties saglābt savu varu un ietekmi,neskatoties uz nebijušiem dzīvā spēka zudumiem,kas savukārt apdraud valsts neatkarību.

    • pirmajos policijas bataljonos brīvprātīgo netrūka. Gribēja darīt to ko Vadonis nebija łāvis. Labi skolotā paklausība bija maksājusi dārgi.

      • brīvprātīgo netrūka, jo vajadzēja aizsargāties
        no “proletāriešiem”, kuri siroja pa naktīm,
        aizdzenot lopus un uzlaužot klētis.
        Pašlaik tāds siseņu-šarikovu mākonis iebrūk
        no Āfrikas – vietējie ŠARIKOVI gatavi
        pievienoties.

      • brīvprātīgo netrūka, jo vajadzēja aizsargāties
        no “proletāriešiem”, kuri siroja pa naktīm,
        aizdzenot lopus un uzlaužot klētis.
        Pašlaik tāds siseņu-šarikovu mākonis iebrūk
        no Āfrikas – vietējie ŠARIKOVI gatavi
        pievienoties.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+