Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Dzintars Rasnačs: Daudziem Nacionālā apvienība ir bubulis
 (31)

Foto - Timurs SubhankuloivsFoto - Timurs Subhankuloivs

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas sekretārs, deputāts DZINTARS RASNAČS (Nacionālā apvienība). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Pirmām kārtām jautājums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un politiķu reakciju sakarā ar Baltijas Pirmajā kanālā izrādīto pārraidi par 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā. Lietuvā uz trim mēnešiem slēguši retranslāciju melīgā raidījuma dēļ, bet kas notiek Latvijā? Te PBK ir reģistrēts.


Dz. Rasnačs: – Manuprāt, līdzšinējie sabiedrisko mediju uzraugi strādājuši vāji un pelnījuši daudz kritikas. Tika ielaistas nepatīkamas lietas, un bija cerība, ka tagadējā NEPLP skatītos stingrāk. Taču uz minētā raidījuma analīzi, situācijas skaidrošanu saeimas Cilvēktiesību komisijā NEPLP priekšsēdis Dimants pat neieradās. Aizņemts akadēmiskajā darbā, kaut algu viņam maksā padomē, – tāda attieksme nav pieņemama. Tikmēr komisijas vadītāja Ināra Mūrniece solīja aktīvāk sekot līdzi NEPLP darbam, arī tam, kādas sankcijas piemērojamas, ja ēterā izskan līdzīgi sižeti kā PBK raidītais. Bija piešķirta papildu nauda TV pārraižu monitorēšanai, tomēr atbildi par to, kā un kad pēdējoreiz ticis monitorēts, komisija nesaņēma. Kas attiecas uz “mūsu puses” reakciju, to varēja vērot arī “Panorāmas” sižetā, ko Ziņu dienesta korespondents gatavoja no Viļņas. Šajā reportāžā uz ielām viņš citus iedzīvotājus nebija sastapis, vien tos, kuri apgalvoja, ka “Cilvēkā un likumā” redzētais viņus neuztrauc un ka vienas pārraides dēļ kanālu nevajag slēgt. Lietuvas avoti apliecina citu – simtu un tūkstošu – lietuviešu sašutumu par Maskavā ražoto janvāra notikumu interpretāciju.

– Rīgā arī ir LTV uzskatu veidotāju balsis, kas paceļas pret “mediju ierobežošanu”. Bet beigu beigās – vai šeit ir runa par okupantu vārda brīvību vai cilvēka tiesībām? Cik komisijas te grasās dibināt, kuras lauzīs rokas un vaimanās par brīvību apspiešanu, plurālisma noliegšanu? Ziniet, vērts paskatīties, ko šis kanāls sastrādājis arī Latvijā, kopš te reģistrēts. 


– Padomē sākta lietvedība divās administratīvajās lietās, un, ja konstatēti vairāki pārkāpumi, kanāla darbību var apturēt vai pat izbeigt apraidi. Manuprāt, Latvijā uzkrāts pietiekams likumu spēks, lai medijos nepieļautu faktu falsifikācijas un sodītu par to, bet problēma ir likumu piemērotājos, gribēšanā tos lietot. Arī operatīva reakcija parasti izpaliek.

– Kuram jārīkojas? Kalnmeiera kungam, Drošības policijai?


– Vispirms – NEPLP, kad tās monitorēšanas centrs fiksē pārkāpumu. Tad nekavējoties jāinformē Drošības policija, kurai jāsāk kriminālprocess, jo, manuprāt, konkrētajā sižetā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

– Konsultants dep. Cilevičs pamāca vērsties Cilvēktiesību tiesā, kur “savaldīs” mediju ierobežotājus. EDSO būšot neapmierināta, ka Lietuva tā dara!


– Asās debates ap vienu raidījumu ir vēršamas plašāk un dziļāk. Praktiski visā informatīvajā telpā ar gan šeit ražoto, gan retranslēto saturu regulāri notiek šādi latviešu un Latvijas valsts aizskārumi. Otra nepatīkamā lieta, ka ļoti daudzas valsts amatpersonas sabiedriskā LTV7 kanālā uzstājas kā uzstājušās – krieviski, nevis valsts valodā. Latvijā piegādāto propagandu es salīdzinātu ar lielu kūdras purvu. Tas visu laiku gruzd, burbuļo, plaiksnī – līdz kādā vietā izšaujas malduguns liesma, kā šis pats “Cilvēks un likums”. Bet purvs deg un kvēlo apakšā, ik pa laikam laužoties uz āru. Kremlim ir rupori (ziņu aģentūras, TV “Russia Today” u. c.), ar ko aizsniegt visu pasauli, no tiem ņem ziņas citi mediji – un, protams, Latvijai tie nav skaidrākie, tīrākie avoti. Latvijā arī netrūkst plašsaziņas līdzekļu, kuri tiražē Kremļa aģentūru maltās ziņas. Gruzdošais purvs visspilgtāk izklājās pēc 2008. gada iebrukuma Gruzijā, kad rādošie, rakstošie, runājošie mediji translēja Kremļa viedokli, ka konfliktā vainīgā puse ir Gruzija.

– Pētnieki stāsta par Krievijas maigās varas ietekmes izpausmēm, bet augstāk tādos gadījumos iestājas nāves klusums. Neviens neko nav redzējis, nevienam nav pienākuma atbildēt no purva kūpošai dvingai. Dzēst to.


– Klusums nav pilnīgs, tomēr piekrītu, ka sabiedrība nedabū informāciju, ko tai vajadzētu saņemt. Aizsardzības ministrs reizēm paskaļāk par to runā, reizēm ārlietu ministrs – bet daudz biklāk. Maigajai Kremļa varai ir gana daudz iedarbības sfēras…

– Jā, piemēram, Gapoņenko uzņemšana Maskavā, un, pēdējoreiz atgriezies, viņš paziņoja – mēs sagatavosim dokumentālo filmu, kas būs patiesīga, pretstatā tam, ko te rāda! Vai neviens neinteresējas, par kādu naudu Gapoņenko veic savas akcijas?


– Domāju, ka tāds Gapoņenko ir stingrā Drošības policijas kontrolē, bet minēšu citu gadījumu. Rīgas mērs brauc tikties ar Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu un saņem norādījumus palielināt krievu valodas lomu Latvijā. Un, ja Ušakovs regulāri dodas uz Maskavu, sabiedrībai neatskaitīdamies, ar ko vēl viņš tiekas un kādus norādījumus saņem, tad jājautā, kāpēc jaunais analītiskais LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” tirda lauku pašvaldību darbiniekus, bet nepaseko līdzi ar “slēptu” kameru, ko Ušakovs dara Maskavā? Atgriežos pie Maskavu interesējošām sfērām – ietekme plašsaziņā, enerģētikā, transportā, sakaros, dalībā privatizācijā, banku sektorā ar nerezidentu noguldījumiem, amatpersonu un bijušo varasvīru uzpirkšana, ieskaitot viņus labi apmaksātos amatos – piemēram, bijušo kancleru Šrēderu. Daudz interesanta un mums noderīga par “maigo varu” grāmatā “Jaunais aukstais karš” uzskaitījis Edvards Lūkass un minējis, ka Kremlis šīs metodes izmanto tiklab “tuvajā pierobežā, kā visā pasaulē”. Latvijā “maigo varu” realizē arī tās sadarbības ietvaros, ko “SC” noslēdzis līgumā ar Krievijas varas partiju. Tā kā fronte ir plaša, ir viens sīks iecirknis.

– Un kas no mūsu iestāžu puses tiek darīts pretī?


– Ļoti maz, un tas pats mazumiņš ne vienmēr atspoguļojas plašsaziņas līdzekļos. Dažos no tiem ir grūti caursitama siena, ja “runā sliktu par Krievijas centieniem” un ja grib panākt nacionālai valstij vēlamo rezultātu. Sižets no Viļņas liecina, ka pat sabiedriskā TV ziņu dienestā notiek kas nelāgs.

E. Līcītis: – Kas nelāgs?


– Šajā gadījumā tāda kā pieskaņošanās Kremļa propagandai. Es to saku ne jau par visu informatīvo bloku, bet vietām īleni izspraucas. Kremļa propagandas instrumenti vairāk un vairāk paņem daļu mūsu informācijas telpā. Sabiedriskajā televīzijā ar jauno vadību atrodu daudz labu lietu. Progresē kultūras raidījumi, sabiedrība arvien biežāk diskutē par LTV programmām, arī seriālu izvēle ir gaumīgāka, un izglītojošās pārraides interesantākas. Es pats 1. kanālu izvēlos kā pirmo. Taču, piemēram, politologa Sprūda ārpolitikas raidījumā par ekspertiem diezin kāpēc uzstājas “SC” politiķi. Ziņu elementā, pieklājīgi izsakoties, spektrs ir “saīsināts”. Sabiedriskajos medijos pro-
blēma, manuprāt, ir daudzu jaunu žurnālistu ienākšana bez pietiekamām zināšanām un pieredzes, bez īstas saprašanas, kas ir nacionāla valsts. Par tādiem tagad mēdz teikt – viņiem ir “izskaloti pamati”.

V. Krustiņš: – Nē, kāpēc – dažiem ir ļoti liela saprašana. Piemēram, Streipa raidījumos pieaicinātā Olga Dragiļeva no “Latvijas radio 4” lietas izskaidros ne sliktāk par Jāni Urbanoviču.


– No kurienes radušies nacionālas valsts ideju atbalstošam skatītājam nepieņemami “komentētāji”? Kas viņus veidoja skolās, kas lasīja lekcijas augstskolās?

E. Līcītis: – Varbūt, piemēram, tie paši politoloģijas profesori?


– Tās saknes jāpameklē. Žurnālistus tagad māca ne tikai universitātē, bet, cik saprotu, vieni un tie paši mācībspēki skrien pa augstskolām un visur…

– … cenšas atstāt savu pēdu nospiedumu sliedi.


– Jā, savu dziļo sliedi, un man bijušas dažkārt pat asas debates ar jauniem žurnālistiem, politologiem par demokrātijas, pamatvērtību jautājumiem (nācija, tauta, valsts, ģimene, ticība), un, šķiet, viņi mācījušies pavisam citā valstī, ar pavisam atšķirīgām vērtībām un principiem no tiem, kādus nesa sirdī, piemēram, 1990. gadā, šo valsti atjaunojot. Ar uzplūdiem un atplūdiem, bet 20 gadus esam dzīvojuši “maigās varas” ietekmē, un tas daudz ko samaitājis. Ja salīdzina atmodas latviešus un viņu to dienu cerības ar šodienas vidējo latvieti, tad ir stipri vien redzama novirze no pamatvērtībām un ideāliem. Egils Levits šo aizvirzīšanos prom nosauca skarbā vārdā – par gļēvlatviskumu. Bet vai tā nav verga domāšana, ja latvietis sociālos tīklos paziņo, ka viņš jūtas lepns, kad sāk runāt krieviski, jo tad kļūstot piederīgāks lielākai un spēcīgākai nācijai?

– Jūs teicāt, ka propaganda notiek pa visu perimetru. Pabriks daudzina maigās varas iespaidu, un te minat par novēršanos no pamatvērtībām. Bet dodiet vērtējumu – ko tas Latvijai tuvākā nākotnē nozīmēs?


– Cerību pilnā, optimistiskā scenārijā – ka Latvijā ievēl prezidentu, kas spēj iedvesmot tautu un palīdz tai piecelties kājās. Kas tai atdod nacionālo pašapziņu un pašcieņu. Pesimistiskais scenārijs – ka krabja gaitā mūsu noslīdēšana turpinās. Skola pastāv segregēta, plašsaziņas telpa sašķelta. “Baltajā variantā” nerunāju par prezidentu kā stipro roku ar palielinātām pilnvarām. Runāju par personību kā tautas garīgo līderi. Te nav pro-
blēma nedz Satversmē, nedz prezidenta amata pilnvarās – personībām ir milzīga loma gan valsts panākumos, gan kļūdās. Šāda spilgta prezidenta ievēlēšanas izredzes ir riskanta lieta, bet šobrīd man nav redzams cits risinājums.

– Vai tad 13 NA Saeimas deputātu svars patriotisma gara uzturēšanā nav pietiekams? Kāpēc NA, piemēram, nav paudusi sašutumu par lietuviešus nonicinoša, aizvainojoša sižeta izrādīšanu?


– Vai tam ir nozīme, ja sekotu tūlītējs liberālo aprindu, tā paša Streipa nopēlums tikai tāpēc, ka NA izteikusi šādu atbalstu? Jūs taču zināt, ko viņi teiks – populisms, balsu vākšana pirms vēlēšanām, nacionāla histērija, neapdomība – un pārējās tirādes. Mēs taču esam bubuļi, nievājošā nozīmē “nacionāli”. Lai cik cēlām idejām mēs nāktu, norietu rindā visus pēc kārtas. Lai arī rējēju nav pārmēru daudz, viņi ir skaļi un tāpēc ar nozīmi sabiedriskās domas veidošanā. Vai mums katrreiz provocēt rējējus? Varbūt vērts mēģināt panākt atbalstu plašākā frontē kopā ar domubiedriem.

V. Krustiņš: – Kā politiķi nacionāļi esat pārāk uzmanīgi un piesardzīgi. Kāpēc domājat, ka publika vairāk uzticēsies pretējam melīgajam viedoklim, nevis nacionālajam?


– Nē, es saku – acīmredzot vajag vairāk skaidrot mūsu pozīciju. Ko dod noteiktība, parādīja Seima deputāte, bijusī aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene Lietuvā. 
Kaut tagad viņa ir opozīcijā, reaģēja pirmā un ļoti asi uz televīzijā izskanējušo. Bet lieta tāda, ka šo signālu Lietuvā uztvēra, tas aizgāja līdz vēlētājiem. Latvijā, es domāju, līdzīgu protestu censtos bloķēt, negribētu dzirdēt.

– Daudz kur jā. Taču, ja būtu NA paziņojums par atbalstu lietuviešiem, mēs publicētu. Taču, ja nav paziņojuma, nav ko publicēt. 


– Taisnība, piekrītu. Pretspars jādod.

E. Līcītis: – Zināmās aprindās asi uzņemta Satversmes preambulas rakstīšana. 


– Priekšvārda stāsts ir vienkāršs. Egils Levits parādījis, ko preambula nozīmē daudzām pasaules valstīm, kur nostiprinātas valstiskuma izcelšanas un radīšanas galvenās pamatvērtības. Minēts val-stiskuma mērķis – nācijas pašnoteikšanās tiesību īstenošana. Par to, ka arī mēs to rakstām, uztraucas divu kategoriju ļaudis. Pirmie – tie, kam nepatīk viss, kas saistās ar vārdu “nacionāls”, nepatīk jēdziens “valstsnācija” un nekas tāds, kas nostiprina latviskās pamatvērtības. Otrie ir tie, kurus aiz nezināšanas vai citu iemeslu dēļ provocē pret jēdzienu “latviskā dzīvesziņa”, gan pret preambulā iekļautajām, pieminētajām kristīgajām vērtībām. Kopā viņus varētu apzīmēt par radikālāk noskaņotu cilvēku grupu, kas pretojas citām vērtībām, kas nav viņējās. Svešvārdā tos sauktu laikam par liberāļiem, bet es domāju, ka otrādi. Viņi ir dogmatiķi. Visai kareivīgi dogmatiķi.

V. Krustiņš: – Reducēsim lietu līdz galvenajam, par ko, manuprāt, vairāk uztraukušies šie ļaudis. Viņiem netīk apgalvojums, ka šo valsti esot nodibinājuši latvieši. Tur ir klupšanas akmens. Svinīgās runās augstas amatpersonas mūsdienās arī stāsta, ka “daudzu tautību” cilvēki dibinājuši valsti, tagadējos uzrunā par “Latvijas tautu”, nekad neuzsverot latviešus. Runāsim atklāti – šodien ir vajadzīgs, ka latvieši nav dibinājuši Latviju. Ka viņiem nepienākas valstsnācijas tituls un attiecīgi atbildība. Tomēr ne vācu muižniecības, ne krievu monarhijas interesēs Latviju neradīja! Tā arī ir valstsnācija, kas to darīja!


– Radīšanas protokolos skaidri var izlasīt, ka runa ir par latviešiem un viņu valsti.

– Nuja, var jau pajautāt, kas Krievijas valsti dibināja. Vai tikai ne mongoļi tatāri? Vai tā necēlās kā Kijevas Krievzeme?

– Tur arī droši vien daudzas tautības būs stāvējušas pie šūpuļa. Mūsu preambulas projekts sākotnēji radās kā Egila Levita zinātniski akadēmiska interese, un viņš par to rakstījis piecus gadus. No akadēmiskā uz realizēšanas līmeni viņš projektu pacēla pēc tā Satversmes apvērsuma mēģinājuma, ko 2012. gadā rīkoja par otro valsts valodu. Sekoja vēl viens pamatu ļodzīšanas mēģinājums – Latvijas pilsonības izpārdošana visiem tās pašas zināmās kompānijas izpildījumā. Ar to pacietības mērs bija pilns, Levits sāka rīkoties. Iepriekš NA bija nākusi klajā ar ideju par konstitūcijas kodola pantu negrozāmību, taču Konstitucionālā komisija piedāvāja identificēt šo kodolu, sarakstot preambulu. Nu redakcija ir gatava, un vasarā pirmoreiz to apsprieda Bīriņos vadošo juristu seminārā. Juristi balsoja, ka šādai preambulai jābūt. Tālākajā ceļā 25. oktobrī universitātes aulā ir vēlreizējā Satversmes ievada prezentācija, apspriešana, piedaloties plašākām zinātnieku, vēsturnieku, politiķu, sabiedrisko darbinieku aprindām. Redziet, preambula nav gluži juridisks teksts. Tā būtu jāapspriež tādiem cilvēkiem kā Māra Zālīte, pirmskristietības un kristietības laika pozitīvo un vienojošo vērtību nesējiem, arī citiem pilsoņiem.

E. Līcītis: – Bet Elksniņš netika deleģēts un pielaists pie rakstu darbiem!


– Kāpēc “SC” viņu nedeleģēja?

– Jūs aizliedzāt, viņš tikai pa atslēgas caurumu dabūja lūrēt, ko tie citi dara. Jau tagad paredzams, ka diskusijā valkās divus pretargumentus: ka preambula šķelšot pilsoņus un kā tad varot noteikt, kas pieder pie valstsnācijas. 


– Nē, pirmais un galvenais, ka priekšvārds apvienos tautu. Vienos valstsnāciju un minoritātes, kas sapratīs, ka kopā veido Latvijas tautu, pilsoņu kopumu. Sašķelt var tikai tādā veidā, ka vienā pusē ir Latvijas pilsoņi, bet otrā pusē paliek tie, kuri neatbalsta Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu. Piemēram, tiem pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, varētu būt pārdomu brīdis, kurā pusē nostāties.

V. Krustiņš: – Vai vispār jāliekas zinis par izdomām, ar kurām katrs gribēs nākt? Viens teiks, ka viss ir šķeļošs, runā viņam ko runādams. Valstsnācija radās, kad runājam par vēsturisku faktu. Tā ir nācija, kurai šī valsts bija vajadzīga, un to tā uzcēla. Pēc 1940. gada situācija mainās, vairs nav tā pati Latvijas tauta, bet pavisam citu iedzīvotāju kopa, kas te veidojās okupācijas gados. 


– Šādos skaidrojumos mūsu pretinieki, protams, negrib klausīties. Ir stereotipi un ir klišejas, ko izmanto, lai vestu cilvēkus nesaprašanā un apjukumā. Būs diezgan asa, pat nežēlīga cīņa par preambulas pieņemšanu. Arī NA ir gatava runāt ļoti tieši, tāpat kā šobrīd to darām gan uzturēšanās atļauju, gan demogrāfijas sakarā. Bet pretspiediens ir, pār mums gāž melno reklāmu, domājams, spiediens tikai pieaugs. nepiekāpsimies, jo mums ir daudz atbalstītāju.

E. Līcītis: – Kā skatāties uz preambulu kā jurists un politiķis? Vai izdosies piepildīt mūsu lasītāju vēlmi, ja Satversmes priekšvārdu pieņem šī Saeima, jo nākamajā tas var nenotikt?


– Tās ir bažas, ka nākamā Saeimā būs sarkana. Piekrītu, ka preambula jāpieņem, bet nāks gan tiešā veidā izprovocēta Kremļa pretestība, gan pašu tautiešu vientiesības un lētticības izraisīta pretestība.

V. Krustiņš: – Kuri būtu tautieši vientieši?


– Nu, piemēram, preambulas pieņemšanas nepieciešamību apšauba Zaļās partijas vadība.

E. Līcītis: – Brigmaņa kungs nosaka, kā ZZS lemt Saeimā, zaļais deputāts Vējonis nav lētticīgs, lieku galvu ķīlā, ka viņa paraksts būs pirmais zem preambulas!


– Redzēsim, taču atgādinu, ka lēmumam par preambulas pieņemšanu vajag 67 balsis, un “SC” balsis atkrīt automātiski. Kaut gan – viens deputāts, Reskājs, no viņiem aizgāja.

– Labi, ka esat pārliecināts, ka zatleriešus pat ar tankiem neizdzīs no preambulas atbalstītāju pozīcijām. 


– Nezinu, tas nav prognozējams spēks. Drošs ir tikai tas pamats, ko lika Bīriņu seminārā, kur bija juristi, akadēmisko aprindu pārstāvji, ideju nesēji. Domāju, viņiem ir ietekme organizācijās, viņu prātus nesamusinās ar demagoģiju. Procesu virzītāju lielākā vēlēšanās gan Saeimā, gan ārpus – nepartijizēt preambulas lietu. Tam jābūt valstiski domājošo spēku kopdarbam – protams, atzīmējot Egila Levita autorību.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Apvienību jau redzam gan, jautājums, kad tā būs beidzot nacionāla?

  2. NA daudziem nav tikai bubulis, bet daudz kas vairāk.
    Vajadzēja redzēt, kā vakar Rēders LTV, rokām mētādams, vai bez elpas palikdams, gribēja samalt miltos Dzintaru. Nez cik ilgi bija sēdējis, pats gudrodams vai studēdams “no augšas” piespēlētos jautājumus, kuriem nu Dzintaru būtu jāsatriec drupās. Jautājumi bija kā no “Privātās dzīves” arsenāla. Izskatījās, ka Rēderam pietrūka vien bildītes, lai skatītājiem nodemonstrētu, kā mazais Raivītis nelabi uzvedies arī bērnu dārzā…
    Ko tik nenākas darīt, lai dažiem palīdzētu novāktu no ceļa nevēlamus konkurentus.
    Bet Raivis Dzintars par spīti turējās braši!

  3. Prieks klausīties, ko saka Zīles kungs, bet tie ikdienas NA, piedodiet, kvekšķi ar saviem nepārdomātajiem tekstiem un izdarībām ļoti kaitē kopējai apvienības politikai.Pietrūkst kultūras!

  4. Pie varas esošā kliķe nolēmusi izrēķināties ar Atmodas aizsācēju Linardu Grantiņu, kuram piesūtīta pavēste ierasties DP. Sikāku informāciju atradīsiet Grantiņa mājaslapā

    tautastribunals. e u

  5. kamēr Parādnieks ARSAVIEM PARĀDIEM DELIFĒS VISU LATVIJAI, čaumala no Visu Latvijai ir un būs.

    • Kapēc tev tik ļoti rūp deputāta Parādnieka finansiālais stāvoklis? Vai viņš ir no tevis naudu palienējis? Vai nevienam citam deputatam parādu nav?

  6. Daudzi jautājumi ko NA virza ir svarīgi, bet tie gan nav patlaban svarīgākie kuriem ir jāpievērš uzmanība. Man gan neliekas ka NA ir tautas dots mandāts lai darbotos ar šiem jautājumiem – tas ka viņi ir prihvatizējuši nacionālo jautājumu vēl nenozīmē, ka viņi arī darbojas latviešu labā.

  7. Lai NA tik strādā. Atbalstītāju pulks pieaug ar katru dienu.

  8. tieslietu sistēma patiesi ir bubulis, izņemot, protams, jaunos biezos

  9. Nevienai no veco KP nomenklatūras izveidotām partijām nav nākotnes. NA ir jaunu cilvēku veidojums, viņiem vēl nav tās politikas “virtuves” pieredzes un tas ir labi. Tikai viņiem un, ja izveidosies īsta pēc butības sociāldemokrātiska partija bez socialstiskas piešpices. tām būs nākotne. Ir vajadzīgs lidzsvars politikā. Valstīs, kurās ir šis līdzsvars nav ka tgeica vācieši paradīze bagātiem, elle nabagiem, ko viņi uzskatījhas par savasnācijas briesmām. NA un gudrakajiem no LNNK vēlu stiprumugurkaulu un kurlumu pret nevabvēļiem un kolabracionistiem, kas bija un būs

  10. Nacionālā Apvienība tik tiešām ir “bubulis” jo sākusi runāt un darboties “pret” svešo interesēm.

  11. Kapec VL neizmantoja valodas referendumu Tautas laba? Ta bija milziga uzvara. Otra tada var nebut nekad!
    +++
    Vai tad tā ir uzvara, ka 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas latviešiem referenduma dienā bija jāstāv garās rindās, lai cīnītos par savas tautas valodu, vai tas nebija pazemojums?
    Valsts par referendumu samaksāja 2,5 miljonus, nožēlojami.
    Tagad, lai novērstu šo referendumu sērgu, jāpieņem satversmes preambula.

  12. Taču uz minētā raidījuma analīzi, situācijas skaidrošanu saeimas Cilvēktiesību komisijā NEPLP priekšsēdis Dimants pat neieradās. Aizņemts akadēmiskajā darbā, kaut algu viņam maksā padomē, – tāda attieksme nav pieņemama.
    ————————————————————
    Attieksme pret tiešo darbu ???

  13. VL kaut arī sirdī esmu par jums, tomēr jūs neaataisnojat uz jums liktās cerības. Kāda tam nozīme ko par jums domā vai saka tie kam latviska Latvija ir kā dadzis acī? Dariet savu darbu ar pilnu atdevi nevis atskatoties uz citiem. Pat ne uz koalīcijas partneriem. To ka Latvijas televīzija navis valstiska, bet partejiska – to mēs redzam vai katru dienu. Labi atceros skolu valodas referenduma sakarā visu panorāmas sieviešu žurnālistu irgošanos par NA. Arī tagad jaunās vadības paspārnē savākti visi pretlatviskie elementi. Cīnīeties pret to – nepārtraukti un enerģiski. Citas partijas jums palīgā nenāks, jo tās visas ir saistītas ar SC tikai katra savā līmenī. Izbeidziet to parlamentāro māžošanos.

  14. Kļockins ----o NEPLP Atbildēt

    Par vārda brīvības apspiešanu
    – – – – – – – – – – –
    Tava brīvība vicinat dūres beidzas tur, kur sakas mans deguns. Visam ir robežas.

  15. Ko nu par Streipu runāt!
    Žurnālists ierastā skolnieciskā manierē sasēdina rindiņā sev lielākoties uzticamus, “pareizi” runājošus cunftes brāļus un lieta darīta.
    Visi “nepareizie”, īpaši jau NA, tiek atbilstoši noslānīti, ik reizi Streipam paturot “pēdējo vārdu”, lai gan kā raidījuma producentam viņam nāktos tikai to vadīt, nevis uzspiest savu viedokli.
    Tas ir nepārprotams mājiens, ka “Skatā no malas” tiek pausta visaugstākās raudzes patiesība.

  16. Bojāra “Aizliegtais paņēmiens” LTV ar savu “Burku” bija žurnālista demonstrācija ar sitienu vienos vārtos. Nu nesanāca pat ar provokatora palīdzību izprovocēt latviešus uz rasismu.
    Uzbrukums neapšaubāmi bija mērķēts arī uz NA. Arī šoreiz, lai kā Bojārs centās Sileniekam uzkūdīt DP, pat izteica šaubas, vai kā nelikumīga nebūtu jāpasludina visa NA, provokācija neizdevās.
    Te kā eksperte jāuzteic Godmanes kundze, kura nepakļāvās šai Bojāra izmestajai “ēsmai”.
    Lai gan provokācijā iesaistītā “Bauskas musulmāne” no krievvalodīgo puses internetā bija izraisījusi četras reizes lielāku neapmierināto skaitu, žurnālists neuzskatīja par vajadzīgu uz sarunu TV uzaicināt arī kādu viņus pārstāvošo partiju runātāju.
    Vai ar nolūku? Cerams, ka Bojārs nākamreiz izraudzīsies žurnālistam cienīgāku paņēmienu patiesības noskaidrošanai.

  17. Piekdienas “Aizliegtais paņēmins” nebija nekāds eksperiments bet apzināta pastulba provokācija ar augstas valsts amatpersonas iesaistīšanu, vērsta pret NA par Uzturēšanas atļauju tirdzniecības ierobežošanas mēģinājumu. Idejas autori varētu būt Stendzenies-Liepnieks, tikai viņiem savas reklāmas jāpasniedz labāk “iepakotas” nevar tā kā Bojārs “ar mietu pa galvu” NEPLP sankcionēta raidijuma ietvaros.

  18. Diemžēl “baķkas” blicītes pārpalikumi Visu Latvijai jaunos ideālistus ir veiksmīgi koptējuši savā pērkamajā politiskajā šļurā, kas tiek zaimota ar Latvijas un tās tautas vārdu. Nožēlojami. Un Rasnačs ar savu zem viduvējības intelektu ir tipisks šīs šļuras pārstāvis.

  19. Riebjas lasīt,kangaru, komentārus, SC līdzskrējējus

  20. smeiser42> Dz. Rasnačam Atbildēt

    Kopš 5.saeimas vēlēšanām TB/LNNK bija kā jēlas olas ,tādēļ arī šodien daudzi vēlētāji ir arvien visai skeptiski noskaņoti ,lasot veco Tevzemiešu izteikumus .Skanīgs partijas nosaukums vēl negarantē tikpat “skanīgu” darbu Latviešu Tautas labā . Diemžēl NA arī sakusi iet tādus pat neceļus ka savulaik TB/LNNK , tas ir – aiz patriotiskām frāzēm un aicinājumiem nav reāla darba. Vai NA sagaida TB/LNNK liktenis ?…cerēsim,ka tas tā nenotiks.

  21. sociāli atstumtais Atbildēt

    … virs zemes nav taisnības , dūrei ( naudai un vēlreiz naudai ! ! ! ) tik spēks – ari jūs t.i. ,, nacionāļi,, esiet nopirkti un gļēvi līdz riebumam – pusdūšas ! jūs esiet tādi paši nodevēji un nozieguma līdzzinātāji ! par eiro nobalsojāt kāāā ??? a ?

  22. Plašmanipulācijas saknes, manuprāt, nāk no Latvijas iestāšanās līguma ES, kas, kā rakstījis I.Kalviņš, ir slepens, un iespējams, ar vēl slepenāku papildprotokolu. Un tas savukārt nāk no Buša solījuma Gorbijam Maltā par neiejaukšanos Baltijas norisēs. Jampampiņiem divreiz nav jāsaka, kas “kotējas”. Banku (Bilderbergas grupas) lakstīgalas, perversu “cilvēktiesību” un melīga neoliberālisma lakstīgalas, ko ar micītēm rokā godājam par ekspertiem.

  23. Krasa latviesu mantiska noslanosanas,prihvatizacijas seku raditais posts un bankieru patvala izdzina no latvijas 300000 ekonomiskos beglus,radot latvija tukumcietejus,bezdarbnieku tukstosus-sis ir tas galvenais celonis valsts pagrimumam un to pilsonu vienadzibai un nolemtibas sajutai.Sada situacija nekads nacionals lideris prezidenta izskata neuzradisies,prezidentus izvelesies ari turpmak zoodarzam lidzigas iestades. Preambula butu tikai iluzors ielaps satversmei ,kam nebus nekadu praktisku seku pat tad ja notiktu brinums un so preambulu pienemtu.

  24. Kapec VL neizmantoja valodas referendumu Tautas laba? Ta bija milziga uzvara. Otra tada var nebut nekad!

  25. Latvijā nekas nav mainījies pēdējo, nu jau vairāk kā 20 gadu laikā, un paredzamā nākotnē laikam arī nemainīsies, proti: atbildības nogrūšana uz citiem. Kāpēc NEPLP jāsanīstas ar pārrobežas domu biedriem? Lai taču to dara citi! Tie ,,citi” savukārt atbild, ka tas nav viņu kompetencēs un iznākumā darīts netiek nekas. Tie, kas cīnās par demokratiju un vienlīdzīgām pilsoņu tiesībām (visi NA nāvīgākie pretinieki), nesēž dīkā un trūkstot jēbkādai pamanāmai pretestībai, pilnībā īstenos importētos Latvijas gremdēšanas plānus.

Draugiem Facebook Twitter Google+