Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. oktobris, 2014
Drukāt

Daudzveidīgajā kultūras saliņu pilsētā Jūrmalā

Foto - LETAFoto - LETA

Nupat piektdien pēc divu gadu renovācijas durvis vēra Aspazijas māja Dubultos, bet vēl mēnesi iepriekš – jaunais multifunkcionālais kultūras centrs Majoros. Taču līdz ar gandarījumu arī šos jaunos kultūras infrastruktūras objektus ne viens vien jūrmalnieks sauc par atsevišķām kultūras saliņām. “KZ” noskaidroja, kāda ir kopējā kultūrtelpa Jūrmalā, cik tā latviska un pieejama.

Elzas dienā

Ar Raini un Aspaziju Jūrmalā saistās gandrīz ikkatra pieturvieta. No Rīgas puses pārbraucot pāri Lielupei, klāt Bulduri jeb kādreizējie “Bilderingshof”, kur 1920. gadā Rainis piedalījās Baltijas starptautiskajā konferencē, kas sprieda par mieru pie Baltijas jūras. Nākamā pieturvieta ir Majori ar skaisto 1926. gadā Raiņa iegādāto vasarnīcu, tolaik Aleksandra ielā, kas vēlāk ieguva Pliekšāna vārdu un kur aizritēja pēdējās dzejnieka vasaras līdz 1929. gadam. 3. oktobrī, tieši Elzas dienā (Aspazijas vārds ir Elza Rozenberga), pēc renovācijas par pašvaldības naudu 1,26 miljonu eiro apjomā kā ieskaņa Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadam durvis vēra Aspazijas māja Dubultos. 1903. gadā celtajā ēkā Aspazija pavadīja savas dzīves pēdējo cēlienu no 1933. līdz 1943. gadam. Priecē mazi brīnumi, tautas dvēseles dāvinājumi rakstniekiem. Kā, piemēram, 30. gadu galma mākslinieka Kārļa Siliņa veidots Aspazijas portrets, Eduarda Metuzāla gleznots Raiņa portrets, Normunda Brasliņa vecmāmiņas Betijas Brasliņas, vienkāršas Kurzemes lauku sievas, franču stila izšuvumi.

Muzejs, kas būs atvērts ik dienu un par brīvu tāpat kā visi muzeji Jūrmalā, glabā abu leģendāro personību auru. Te viesojusies arī komponiste Lauma Reinholde. Kopā ar Jaņa Rozentāla dzīvesbiedri Elliju Aspazija vērusies “dzīvajā Purvītī” – brīnišķīgā ainavā pretī Lielupei, no kuras šo ēku dzelzceļa malā šķir nedaudz vairāk kā 300 metri. Bet visamizantākais gadījums saistās ar Augustu Kirhen­šteinu, bijušo sociāldemokrātu, kurš 1940. gadā, pārgājis citā pusē, atnācis dzejnieci apciemot ar ziņu, ka viņai piešķirta prēmija. Kā vecs draugs paņēmis līdzi pagatavoto liķierīti, kas viņam, kā jau pēc profesijas biologam, labi padevies. Uzsaucis tostu un vaicājis – ko jūs, mīļā dzejniec, vēl gribētu? Aspazija nopūtusies un atteikusi, ka vēlētos, lai vadonis nāk atpakaļ. Žurnālists Kārkliņš piebakstījis dzejniecei ar elkoni, mīļā, ko jūs runājat, pazaudēsiet vēl visu!

Mūsdienās muzejā VEF ražotā radioaparātā varēs dzirdēt gan Aspazijas dzeju Birutas Skujenieces lasījumā, gan dzejnieces pašas balsi. Kad nākamgad tiks īstenots muzeja digitalizācijas projekts, reālā vidē projicējot fotogrāfijas, redzēsim “dzīvu” Aspaziju sēžam un rakstām gultā viņas autentiskajā guļamistabā. Mākslinieks Jānis Mitrēvics sola, ka, tiecoties pēc modernas ekspozīcijas, netiks radīts “televizoru veikals”, jo modernajām tehnoloģijām un autentiskai videi nevajag karot, bet gan vienai otru papildināt. Uzlūkojot klavieres, kas savulaik piederējušas Operas direktoram Jānim Zālītim, varēs iztēloties, kā spēlējusi Aspazija. Arī Jānis Zālītis dzīvoja Jūrmalā, jo pirmās brīvvalsts laikā te piešķīra zemi un ēkas valsts izciliem kultūras darbiniekiem.

Zaudētais un iegūtais

Salīdzinājumā ar toreizējo pieeju īpaši netīkama tagad ir jaunās Krievijas naudas varas masīvā klātbūtne caur stikla geto arhitektūru, caur necaurredzamiem augstiem žogiem ap villām… Kā saka Jūrmalā dzīvojošā rakstniece un diplomāte Anna Žīgure, pilsētā dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, taču nelāgais ir vietējās un Eiropas kultūras ignorance no jaunkrievu naudas maisu puses. “Divdesmit pieci atjaunotās neatkarības gadi Jūrmalai izrādījušies ļoti nelabvēlīgi, jo pilsētā turpinājusies okupācijas laikā iesāktā agresīvā apbūve, kas gandrīz vēl vairāk nekā padomju gadi izpostījusi Jūrmalas kopības sajūtu,” viņa teic.

Nodzeltējušā vēstuļu papīrā lasot, kā Aspazija devusies uz peldēm Marienbādē un ķinīti Dubultos, daudzi atcerēsies: vēl padomju gados vai katrā Jūrmalas pieturvietā bija kinoteātris un tikai pēc ilga pārtraukuma pie šāda kultūras objekta tikts līdz ar jauno kultūras centru Majoros.

Pašā Jūrmalas sirdī leģendārajā Horna dārzā iepriekšējā novecojusī kinozāle nu pārtapusi par daudzfunkcionālu, kas piemērota kino, teātra izrādēm, koncertiem, semināriem, konferencēm, nākotnē arī ballēm.

Jūrmalas kultūras centra direktors Agnis Kristvalds teic, ka korus, deju kopas un citus amatierus viņam drīzāk gribētos saukt par radošiem kolektīviem, jo tas ir atslēgas vārds, lai veiksmīgi iekļautos profesionālos risinājumos. Jūrmalā priecājas par jauniešu deju kolektīva “Vēlreiz” šajā pavasarī iegūto “Grand Prix” folkloras festivālā Sanktpēterburgā. Jauniešus ieinteresēt var ar iespēju uzstāties kopā ar profesionāliem visdažādāko jomu māksliniekiem. Daži no viņiem kļuvuši par savējiem. Piemēram, bijusī balerīna Inta Karule strādā ar bērnu baleta studiju, Žoržs Siksna vada estrādes mūzikas jauniešu vokālo studiju. Viens no krāšņākajiem profesionālu māk­slinieku un Jūrmalas radošo kolektīvu sadarbības projektiem ir vasaras saulgriežu svētki ar ugunskuriem jūras malā, koncerti ar 200 koklētāju piedalīšanos no visas Latvijas, oriģinālprogrammas ar 30. un 70. gadu skaistākajām latviešu melodijām. Bet Kauguros vēl atceras vērienīgo izstādi vidē ar vēsturisku atskatu uz 18. novembra svinībām dažādos laikposmos. Šogad 18. novembrī Kauguros tiks būvēta īpaši aprīkota skatuve, kur uzstāsies Jūrmalas apvienotais koris un profesionālas pavadošās grupas.

“Astoņdesmit procenti no visiem kultūras notikumiem Jūrmalā ir latviski pasākumi ar latviskām vērtībām,” uzsver Agnis Kristvalds. “Ja kāds piestrādājis pie savādāka stereotipa, es tam nekādi nevaru piekrist. Atlikušie 20 procenti ir starptautiski projekti, ar “Jauno vilni” tajā skaitā. Cits jautājums, ka tiem ir lielāks budžets un cita vēriena publicitāte…”

Grāmatnīca krieviska, bibliotēka – brūkoša…

Priecājoties par vienu no septiņām Jūrmalas bibliotēkām, nelielo lasītavu Asaros, kur notiek arī dažādas interesantas tikšanās ar literātiem, jūrmalniece, rakstnieka Andreja Skaiļa atraitne Astrīda Skurbe izsaka absolūti visu domas: otru tik sliktā stāvokli esošu centrālo bibliotēku, kāda ir Jūrmalā, neatrast visā Latvijā. Cilvēki, kas tur strādā, ir varoņi, un lasītāji, kas turp iet pēc grāmatām, arī varonīgi, jo ēkas stāvoklis ir ārpus katras kritikas, piebilst Anna Žīgure. Jūrmalas domes kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa zina teikt, ka piemērota vieta Jūrmalas centrālajai bibliotēkai un bērnu bibliotēkai būs jaunajā kompleksā Strēlnieku prospektā, kurp no dažādām piemeklētām un dažādiem īpašniekiem piederošām telpām pārcelsies arī Jūrmalas mūzikas vidusskola ar šobrīd visiem saviem 400 audzēkņiem. Tur būs vieta arī Jūrmalas māk­slas skolai, kas līdz ar to varēs atstāt tai nepiemērotās telpas Jūrmalas teātra ēkā, ko arī tuvākajos divos gados gaida neliela renovācija, piemērojot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Starp citu, tieši Jūrmalas teātrī pirmizrādi 2015. gada martā piedzīvos jauna Leldes Stumbres luga “Aspazija. Vakara laivā”, rak­stīta īpaši dzejnieces jubilejai.

Bet nez vai ar iespēju apmeklēt bibliotēkas var attaisnot faktu, ka Jūrmalā, Majoros, vienīgajā grāmatnīcā nav nevienas grāmatas latviešu valodā! Arī ne angļu, franču vai vācu. (Tiesa, Kauguros veikalā “Maxima” un Lielupē, kur savukārt vairs nav kultūras centra, “Rimi” lielveikalā ieslēpusies neliela Jāņa Rozes grāmatnīca.) Kritiku neiztur atrunas, ka grāmatnīcas ir privāts bizness. Tāpat kā valstij, arī pašvaldībai ir tiesības to ietekmēt, ja vien ir vēlēšanās. Kā man sacīja Astrīda Skurbe, viņa nejūtot vietējās varas pietiekamu interesi par rakstniekiem, kaut šajā pilsētā dzīvo kultūrvēsturisko romānu autors Jānis Lejiņš, “Likteņa līdumnieku” režisore Virdžīnija Lejiņa, rakstnieks Andris Kolbergs… Arī vietējā avīze “Jūrmalas Vārds” gaužām maz pievēršot uzmanību rakstniekiem un viņu daiļradei. Neesot arī tādas īstas vietas patiesai saskarsmei, domu apmaiņai. Kā teic Ārija Vanaga, vārda meistari cer, ka varbūt kādreiz par rezidenci rakstniekiem, mainot ēkas juridisko statusu, varētu kļūt “Pēperkoka namiņš” Mellužos – Aspazijas un Raiņa tikšanās vieta, kur tika aizvadīta pirmā kopīgā laimīgā vasara dzejnieku dzīvē. Mellužos istabu īrēja Rainis, bet Aspazija mitinājās Dubultos.

Varbūt arī paši Jūrmalas literāti varētu būt aktīvāki, neslēpj Ārija Skurbe, kā, piemēram, Jūrmalas māk­slinieki, kuru darbu izstāde patlaban aplūkojama Saeimas ēkā. “Izstādē piedalās divdesmit viens Jūrmalas mākslinieks, katrs ar vienu gleznu, bet kopīgais ir tas, ka no tām visām elpo jūra,” saka viens no izstādes ierīkotājiem, gleznotājs Jānis Jēkabsons. Horna dārzā nupat ir atvērts neliels māk­slas darbu vasaras saloniņš, kura pievienotā vērtība, kā teic keramiķe Rudīte Jēkabsone, ir iespēja ne vien nopirkt kādu skaistu lietu, bet vaigā skatīt arī pašu tās darinātāju. Runājot par kultūrvidi pilsētā, māksliniece teic, ka daudz kas ir it kā nenozīmīgs un pakārtots. Vietējie jūrmalnieki uz Jūrmalas centru, Majoriem, tikpat kā nebrauc, un viņi nav lielākie mākslas darbu pircēji. Maciņus atver franču, vāciešu, itāliešu un krievu tūristi. Kāpēc ne vietējie? To var izskaidrot ar ekonomisko situāciju, taču jāatzīst, ka cilvēks ir pakūtrs, viņam visu vajag tepat pa rokai. Pat Jūrmalas pilsētas muzejā var just, ka tas ir kvartālu tālāk no paša centra.

“Jaunā viļņa” laikā 
arī Majoros neguļ

Tā mēļo Jūrmalā, jo tik skaļa ir vide ap šo sarīkojumu. Tādi notikumi kā “Jaunais vilnis” un “humora vakari” gan nevienā citā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā valstī nebūtu iedomājami, uzskata Anna Žīgure. Turpretim Agnese Miltiņa ir citās domās: “Esmu bijusi klāt, kad Jūrmalas uzņēmējiem jautā par šo festivālu un viņi vienā balsī saka, ka tāds ir vajadzīgs. Ja runājam par nacionālām lietām, visam ir sava cena. Nedrīkstam būt mazi, nobijušies, nepārliecināti. Ja viņi maksā – lūdzu. Uzskatu, ka arī Zigmars Liepiņš pareizi rīkojās, Krutojam iznomājot Operu, jo ziedojums bija tiešām apjomīgs.” “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis uzsver, ka viņam kā pašvaldības kapitālsabiedrības, kāda ir Dzintaru koncertzāle, vadītājam pret īrniekiem jābūt pilnīgi vienādai attieksmei, bet noteikt un veidot kultūrpolitiku Jūrmalā ir tās domes uzdevums. Jautāts tieši, vai tiks turpināts līgums ar “Jauno vilni” un krievu asprātības un atjautības šoviem, Guntars Ķirsis teic, ka arī 2015. gadā joprojām būs spēkā daži iepriekšējie līgumi: “Vai pēc 2015. gada turpināsim sadarboties ar tiem pašiem pasākumu rīkotājiem, rādīs laiks un sabiedrības pieprasījums.”

Taču Dzintaru koncertzālē jūtamas arī jaunas vēsmas. Cilvēki labprāt brīvdienu rītos dodas uz muzikālajām brokastīm, cerības tiek liktas arī uz to, ka nākamgad būs renovēta Ziemas koncertzāle. Nupat Guntars Ķirsis uzrunājis arī aktrisi un režisori Rēziju Kalniņu veidot koncertuzvedumu “Rainis un Aspazija”, kas Dzintaru koncertzālē izskanēs 2015. gada 6. jūnijā.

Dažādības pievilcība?

Jūrmalā labi darbojas pilsētas muzejs, ir atdzīvojusies Mellužu estrāde, lielisku iespēju baudīt mūziku piedāvā evaņģēliski luteriskā baznīca Dubultos. Taču vispār ir grūti runāt par Jūrmalas kopējo kultūrtelpu, saka Anna Žīgure, jo visas pieminētās vietas šķiet kā jaukas saliņas, kur patverties.

Savukārt Kultūras akadēmijas un Mākslas akadēmijas studenti, kuri nupat piedalījās starptautiskā dizaina darbnīcā ar Austrijas vies­profesoru, izteikušies, ka tieši ar šo daudzveidību Jūrmala ir šarmanta. Vairāk nekā 30 kilometru garumā no Priedaines līdz Ķemeriem starp upi un jūru izpletusies pilsēta ir tik dažāda. Ir klusākas zonas un skaļākas, ir centrs ar savu tūristu radīto pieprasījuma piesitienu. Taču Pumpuros, Mellužos, Asaros, Vaivaros un visvairāk Ķemeros pārsteidz tieši nomaļās ieliņas, kur redzi, ar kādu mīlestību katrs privātīpašnieks kopj savu namu un vidi ap to. Un patiesībā arī tā būtu tūristu kultūras marš­rutu uzmanības cienīga.

Muzeji Jūrmalā

Aspazijas māja Dubultos

Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca Majoros

Jūrmalas pilsētas muzejs Majoros

Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē

Amatieru kolektīvi Jūrmalā

Jūrmalas kultūras centrā Majoros – 14

Kauguru kultūras namā – 11

Mākslinieku namā Bulduros – 3

Aptauja

Kā vērtējat kultūras dzīvi Jūrmalā?

Diāna Jance (jūrmalniece, muzeja “Billītes” vadītāja): “Vēl pirms četriem gadiem es Jūrmalā laikam nejustos kā Latvijā, bet tagad vide tiešām mainījusies uz labo pusi. Ir latviski un eiropeiski koncerti, plaša mēroga izstādes un Jūrmalas muzeji vairs nav saturā tik mazpilsētnieciski.”

Francs Prikuls (Jūrmalā dzīvo divus gadus): “Brīnišķīgi ir ērģeļmūzikas koncerti evaņģēliski luteriskajā Dubultu baznīcā. Gājām uz “Jauno vilni”, taču apnika. Krievijas zvaigznes labākā kvalitātē esam gana dzirdējuši Maskavā, bet nupat bijām uz brīnišķīgās dziedātājas Ineses Galantes koncertu.”

Anita Skvirecka (dzimusi, augusi jūrmalniece): “Brīvdienās mazos vedu uz visnotaļ jaukiem sarīkojumiem Mellužu estrādē. Nav normāli, ka Majoru grāmatnīcā nav nevienas grāmatas latviešu valodā!”

Edīte Ezeriņa (Jūrmalā dzīvo 14 gadus): “Darbojos Latviešu biedrības dāmu komitejā, biedrībā “Aspazijas mantojums”, labi sarīkojumi notiek Aspazijas mājā Dubultos, saistošas izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā. Mums ir laba amatieru fotostudija “Aspazija”, kas arī Jūrmalas pilsētas muzejā bieži rīko savas izstādes.”

 

Ko vēl Jūrmalā plānots darīt, sakārtojot kultūras infrastruktūru?

Nosaukums Termiņš
Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukcija un restaurācija. Darbus plānots pabeigt 2015. gada aprīlī
Mākslas skolas rekonstrukcija. Darbus plānots pabeigt 2014. gada novembrī
Jūrmalas centrālās bibliotēkas un Bērnu bibliotēkas izbūve. Pabeigta projektēšana, būvdarbus plānots uzsākt 2015. gadā
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas izbūve. Projektēšanu pabeigs novembrī. Par būvdarbu uzsākšanu lems dome 2015. gada budžeta kontekstā
Jūrmalas pilsētas muzeja 3. kārta. 3. kārtas īstenošana un realizācijas termiņi atkarīgi no domes lēmuma
Jūrmalas Teātris. Jautājums tiks skatīts 2015. gada budžeta kontekstā
Kauguru kultūras centrs. Līdz 2014. gada gada beigām izstrādās detālplānu
Mellužu estrādes restaurācija. Līdz 2014. gada decembrim pabeigs projektēšanu
Ķemeru pasta ēka. Iekļauta rekonstruējamo ēku sarakstā
Avots: Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļa

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+