Mobilā versija
-1.9°C
Zane, Zuzanna
Pirmdiena, 19. februāris, 2018
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Daudzveidīgās mūsdienu dejas

Foto - LETAFoto - LETA

Kāda Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” ideja? Vai savākt daudz bērnu, kuriem bija jāvārtās pa grīdu, jāskrien un jāvingro? Izskatījās, ka tās nav dejas, bet gan sporta nodarbības. Jānis Kalniņš

Kas tad ir mūsdienu dejas? Tās ir dejas, kas radušās pavisam nesen, un, lai radītu šī koncerta koncepciju, nebija nevienas grāmatas, ko nolikt priekšā, un tad pēc tās vadīties, stāsta VISC speciāliste, mūsdienu deju lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. Tāpat kā par visām citām svētku norisēm, arī par šo Valsts izglītības satura centrs (VISC) kā svētku rīkotājs jau 2013. gadā izsludināja koncepcijas konkursu. Taču, kad neviens nepieteicās, uzaicināja koncepciju veidot radošo horeogrāfi Edīti Ābeltiņu. Koncepciju apstiprināja Mākslinieciskā padome. Katru gadu novados notiek mūsdienu deju konkursi, kur tiek vērtēta gan horeogrāfija, gan tehniskais izpildījums. Šajos konkursos var redzēt, ka bērni šīs dejas uztver kā savu domu un jūtu paudējas un tās ir daļa no viņu dzīves. Ē. Ābeltiņa izskatīja simtiem deju no pēdējo piecu gadu konkursu repertuāra un izraudzījās, kuras iekļaut lielkoncerta repertuārā. Hip hopa, breika dejas ir nākušas no ielu kultūras, un tajās ir arī akrobātiski elementi. Tāpat pie mūsdienu dejām pieder šova dejas, kam raksturīgi krāšņi kostīmi un izteiksmīgas pozas. Tā nu kolektīviem, kuri bija izvēlējušies piedalīties šajā koncertā, vajadzēja apgūt arī daudz jaunu 
elementu.

Lasītājs J. Kalniņš arī vaicā: “Kāpēc koncerta laikā bērni aiz skatuves tika turēti tumsā?” Z. Mūrniece atbild, ka šā koncerta sastāvdaļa bija vērienīgas videoprojekcijas uz 60 metru gara ekrāna, un gaismā tās nevarētu saskatīt.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mūsu profils ir mazgāšanas līdzekļi…

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā ziņojumā teikts, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas Latvijas komercbankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties nepieļaut pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Banka savukārt paziņojusi, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem. Banka sniegšot ASV institūcijām visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu. Tāpat bankas kategoriski noliedz, ka tās darbinieki būtu devuši kukuļus Latvijas amatpersonām.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+