Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Daudzveidīgās mūsdienu dejas

Foto - LETAFoto - LETA

Kāda Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” ideja? Vai savākt daudz bērnu, kuriem bija jāvārtās pa grīdu, jāskrien un jāvingro? Izskatījās, ka tās nav dejas, bet gan sporta nodarbības. Jānis Kalniņš

Kas tad ir mūsdienu dejas? Tās ir dejas, kas radušās pavisam nesen, un, lai radītu šī koncerta koncepciju, nebija nevienas grāmatas, ko nolikt priekšā, un tad pēc tās vadīties, stāsta VISC speciāliste, mūsdienu deju lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. Tāpat kā par visām citām svētku norisēm, arī par šo Valsts izglītības satura centrs (VISC) kā svētku rīkotājs jau 2013. gadā izsludināja koncepcijas konkursu. Taču, kad neviens nepieteicās, uzaicināja koncepciju veidot radošo horeogrāfi Edīti Ābeltiņu. Koncepciju apstiprināja Mākslinieciskā padome. Katru gadu novados notiek mūsdienu deju konkursi, kur tiek vērtēta gan horeogrāfija, gan tehniskais izpildījums. Šajos konkursos var redzēt, ka bērni šīs dejas uztver kā savu domu un jūtu paudējas un tās ir daļa no viņu dzīves. Ē. Ābeltiņa izskatīja simtiem deju no pēdējo piecu gadu konkursu repertuāra un izraudzījās, kuras iekļaut lielkoncerta repertuārā. Hip hopa, breika dejas ir nākušas no ielu kultūras, un tajās ir arī akrobātiski elementi. Tāpat pie mūsdienu dejām pieder šova dejas, kam raksturīgi krāšņi kostīmi un izteiksmīgas pozas. Tā nu kolektīviem, kuri bija izvēlējušies piedalīties šajā koncertā, vajadzēja apgūt arī daudz jaunu 
elementu.

Lasītājs J. Kalniņš arī vaicā: “Kāpēc koncerta laikā bērni aiz skatuves tika turēti tumsā?” Z. Mūrniece atbild, ka šā koncerta sastāvdaļa bija vērienīgas videoprojekcijas uz 60 metru gara ekrāna, un gaismā tās nevarētu saskatīt.

Pievienot komentāru

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+