Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Daudzveidīgās mūsdienu dejas

Foto - LETAFoto - LETA

Kāda Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” ideja? Vai savākt daudz bērnu, kuriem bija jāvārtās pa grīdu, jāskrien un jāvingro? Izskatījās, ka tās nav dejas, bet gan sporta nodarbības. Jānis Kalniņš

Kas tad ir mūsdienu dejas? Tās ir dejas, kas radušās pavisam nesen, un, lai radītu šī koncerta koncepciju, nebija nevienas grāmatas, ko nolikt priekšā, un tad pēc tās vadīties, stāsta VISC speciāliste, mūsdienu deju lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. Tāpat kā par visām citām svētku norisēm, arī par šo Valsts izglītības satura centrs (VISC) kā svētku rīkotājs jau 2013. gadā izsludināja koncepcijas konkursu. Taču, kad neviens nepieteicās, uzaicināja koncepciju veidot radošo horeogrāfi Edīti Ābeltiņu. Koncepciju apstiprināja Mākslinieciskā padome. Katru gadu novados notiek mūsdienu deju konkursi, kur tiek vērtēta gan horeogrāfija, gan tehniskais izpildījums. Šajos konkursos var redzēt, ka bērni šīs dejas uztver kā savu domu un jūtu paudējas un tās ir daļa no viņu dzīves. Ē. Ābeltiņa izskatīja simtiem deju no pēdējo piecu gadu konkursu repertuāra un izraudzījās, kuras iekļaut lielkoncerta repertuārā. Hip hopa, breika dejas ir nākušas no ielu kultūras, un tajās ir arī akrobātiski elementi. Tāpat pie mūsdienu dejām pieder šova dejas, kam raksturīgi krāšņi kostīmi un izteiksmīgas pozas. Tā nu kolektīviem, kuri bija izvēlējušies piedalīties šajā koncertā, vajadzēja apgūt arī daudz jaunu 
elementu.

Lasītājs J. Kalniņš arī vaicā: “Kāpēc koncerta laikā bērni aiz skatuves tika turēti tumsā?” Z. Mūrniece atbild, ka šā koncerta sastāvdaļa bija vērienīgas videoprojekcijas uz 60 metru gara ekrāna, un gaismā tās nevarētu saskatīt.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+