Mobilā versija
+4.2°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Daudzveidīgās mūsdienu dejas

Foto - LETAFoto - LETA

Kāda Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” ideja? Vai savākt daudz bērnu, kuriem bija jāvārtās pa grīdu, jāskrien un jāvingro? Izskatījās, ka tās nav dejas, bet gan sporta nodarbības. Jānis Kalniņš

Kas tad ir mūsdienu dejas? Tās ir dejas, kas radušās pavisam nesen, un, lai radītu šī koncerta koncepciju, nebija nevienas grāmatas, ko nolikt priekšā, un tad pēc tās vadīties, stāsta VISC speciāliste, mūsdienu deju lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. Tāpat kā par visām citām svētku norisēm, arī par šo Valsts izglītības satura centrs (VISC) kā svētku rīkotājs jau 2013. gadā izsludināja koncepcijas konkursu. Taču, kad neviens nepieteicās, uzaicināja koncepciju veidot radošo horeogrāfi Edīti Ābeltiņu. Koncepciju apstiprināja Mākslinieciskā padome. Katru gadu novados notiek mūsdienu deju konkursi, kur tiek vērtēta gan horeogrāfija, gan tehniskais izpildījums. Šajos konkursos var redzēt, ka bērni šīs dejas uztver kā savu domu un jūtu paudējas un tās ir daļa no viņu dzīves. Ē. Ābeltiņa izskatīja simtiem deju no pēdējo piecu gadu konkursu repertuāra un izraudzījās, kuras iekļaut lielkoncerta repertuārā. Hip hopa, breika dejas ir nākušas no ielu kultūras, un tajās ir arī akrobātiski elementi. Tāpat pie mūsdienu dejām pieder šova dejas, kam raksturīgi krāšņi kostīmi un izteiksmīgas pozas. Tā nu kolektīviem, kuri bija izvēlējušies piedalīties šajā koncertā, vajadzēja apgūt arī daudz jaunu 
elementu.

Lasītājs J. Kalniņš arī vaicā: “Kāpēc koncerta laikā bērni aiz skatuves tika turēti tumsā?” Z. Mūrniece atbild, ka šā koncerta sastāvdaļa bija vērienīgas videoprojekcijas uz 60 metru gara ekrāna, un gaismā tās nevarētu saskatīt.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atkritumu monopols

Rīgas domes deputāti otrdien atbalstīja kopsabiedrības veidošanu uz 20 gadiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Opozīcijas deputāti izteica bažas, ka, veidojoties monopolam ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, palielināsies tarifi. Uz to tika atbildēts, ka tas nebūšot monopols, jo uzņēmums, ar kuru veidot kopsabiedrību, tiks izraudzīts iepirkumā. Un uzņēmums piedāvājumā norādīšot atkritumu apsaimniekošanas tarifus 20 gadiem, bet cenu pēc tam paaugstināt varēs tikai ar domes lēmumu. Tomēr arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka Rīgas domes lēmums ir tuvredzīgs un ka Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt.

Kā vērtējat Saeimas priekšsēdētājas izvairīšanos no tikšanās ar Krievijas vēstnieku?
Lasītāju aptauja
Kā vērtējat Kučinska valdības gada veikumu?
Draugiem Facebook Twitter Google+