Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Daudzveidīgās mūsdienu dejas

Foto - LETAFoto - LETA

Kāda Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” ideja? Vai savākt daudz bērnu, kuriem bija jāvārtās pa grīdu, jāskrien un jāvingro? Izskatījās, ka tās nav dejas, bet gan sporta nodarbības. Jānis Kalniņš

Kas tad ir mūsdienu dejas? Tās ir dejas, kas radušās pavisam nesen, un, lai radītu šī koncerta koncepciju, nebija nevienas grāmatas, ko nolikt priekšā, un tad pēc tās vadīties, stāsta VISC speciāliste, mūsdienu deju lielkoncerta projekta vadītāja Zanda Mūrniece. Tāpat kā par visām citām svētku norisēm, arī par šo Valsts izglītības satura centrs (VISC) kā svētku rīkotājs jau 2013. gadā izsludināja koncepcijas konkursu. Taču, kad neviens nepieteicās, uzaicināja koncepciju veidot radošo horeogrāfi Edīti Ābeltiņu. Koncepciju apstiprināja Mākslinieciskā padome. Katru gadu novados notiek mūsdienu deju konkursi, kur tiek vērtēta gan horeogrāfija, gan tehniskais izpildījums. Šajos konkursos var redzēt, ka bērni šīs dejas uztver kā savu domu un jūtu paudējas un tās ir daļa no viņu dzīves. Ē. Ābeltiņa izskatīja simtiem deju no pēdējo piecu gadu konkursu repertuāra un izraudzījās, kuras iekļaut lielkoncerta repertuārā. Hip hopa, breika dejas ir nākušas no ielu kultūras, un tajās ir arī akrobātiski elementi. Tāpat pie mūsdienu dejām pieder šova dejas, kam raksturīgi krāšņi kostīmi un izteiksmīgas pozas. Tā nu kolektīviem, kuri bija izvēlējušies piedalīties šajā koncertā, vajadzēja apgūt arī daudz jaunu 
elementu.

Lasītājs J. Kalniņš arī vaicā: “Kāpēc koncerta laikā bērni aiz skatuves tika turēti tumsā?” Z. Mūrniece atbild, ka šā koncerta sastāvdaļa bija vērienīgas videoprojekcijas uz 60 metru gara ekrāna, un gaismā tās nevarētu saskatīt.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+