Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Kādas ieceres saistās ar kopīgu Daugavas apsaimniekošanu? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Skats uz Daugavu un Kokneses pilsdrupām no Likteņdārza.

Vairākas pašvaldības izteikušas gatavību atbalstīt Kokneses novada domes iniciatīvu izveidot pašvaldību aģentūru Daugavas un citu publisko ūdeņu un tiem pieguļošo teritoriju kopīgai apsaimniekošanai.

 

Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs: “Ideja par kopīgu apsaimniekošanu man radās jau agrāk, kad domāju par to, ka likteņupe Daugava daudzām pašvaldībām ir milzīgs resurss. Pirmā doma bija par makšķerēšanas iespējām. Vispārzināms, ka daudzi brauc uz Somiju un citām valstīm, kur makšķerēšanas vaļaspriekam radīti lieliski apstākļi. Kāpēc tādi nevarētu būt pie mums? Mūsu novadam ir saistība ne vien ar Daugavu, bet arī ar Pērses upi. Jau gadiem tiek runāts, ka Daugavā samazinās zivju daudzums. Tātad jārīkojas, lai būtu palielinājums. Konsultējāmies ar zivju speciālistiem par iespējām Daugavā ielaist zivju mazuļus. Mūsu novadā top Likteņdārzs. Bet jādomā arī par laivu un kuģīšu piestātni. Jau tagad iespējams baudīt Daugavas dabas skaistumu, taču, ja nodibinātu pašvaldību aģentūru, tā sadarbībā ar uzņēmumiem “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” varētu daudz vairāk izdarīt krastu un tiem piegulošās teritorijas sakopšanā, dabas skaistums atklātos daudz iespaidīgāk.”

 

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novada domes sēdē deputāti jau atbalstīja Kokneses iniciatīvu par aģentūras izveidošanu. Līdz šim vienmēr nepietiekamo līdzekļu dēļ mums nācies atteikties no ūdens tuvuma priekšrocību nopietnākas izmantošanas. Īpaši lielas cerības liekam uz to, ka kopīga apsaimniekošana ļaus daudz veiksmīgāk vērsties pret maluzvejniecību. Valsts resursu cīņai pret šo sērgu nav pietiekami, pašvaldību koordinēta rīcība ļautu nostiprināt zivju aizsardzību. Tiesa, pagaidām vēl daudz neskaidrību, taču, ja liksim prātus kopā, rezultāts var būt ļoti labs.”

 

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Nav šaubu, ka pašvaldību aģentūra veicinātu, piemēram, Pļaviņu HES ūdenskrātuves labāku izmantošanu gan tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai, gan iedzīvotāju atpūtai un dabas daudzveidības atklāšanai. Jau tagad Daugava kalpo izbraucieniem ar laivām un motorlaivām, arī dažādām ūdens atrakcijām, Staburaga pagastā ir pat nelielas laivu piestātnes. Taču jāpiekrīt vietējiem entuziastiem, ka Daugava vēl arvien ir mūsu lielais neizmantotais potenciāls. Pašvaldībām kopīgi darbojoties, rastos jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, tūristu pievilināšanai, zivju resursu palielināšanai un makšķernieku piesaistīšanai.”

 

Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Pirms parakstām nodomu protokolu, vispirms vēlējāmies iepazīties ar kādu labāko pieredzi ūdeņu apsaimniekošanā. Bijām Alūksnē, tur patiešām jau daudz paveikts, lai palielinātu zivju resursus Alūksnes ezerā, izceltu dabas skaistumu un piesaistītu tūristu uzmanību. Mūsu novada bagātība ir ne vien Daugava, bet arī Mežezers. Esam parūpējušies par laivu piestātni Daugavā, ezerā vairākas reizes ielaidām zivju mazuļus. Domāju, ka mums izdosies vienoties par kopīgu ūdeņu apsaimniekošanu, vismaz sākuma pozīcija ir cerīga.”

 

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Mums tikko bija domes sēde, deputāti pagaidām baidās iesaistīties kopīgajā projektā. Riskus rada Daugavas plūdi, īpaši sakarā ar Zeļķu tiltu. Mūs attur arī finansiālā atbildība. Vēl nav droši zināms, kas tur galu galā var sanākt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem un Aūksnes ezeru labāk nebūtu pieminējuši ,tur visu jau sen sagrābuši un pieradinājuši priekš savām vajadzībām ,licenzītes arī maksā apmēram tā kā paši būtu to ezeru izrakuši.

  2. … un tad attapās HES – kas vēl nebūs! Kas te saimnieko pa mūsu energoresursu?! Un pie labākas gribas ar viņiem neko nesaskaņosiet.

Draugiem Facebook Twitter Google+