“Daugavas stadiona” rekonstrukcijā ieguldīs ap 50 miljoniem eiro 2
“Daugavas stadiona” rekonstrukcija izmaksās apmēram 50 miljonus eiro, intervijā intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Viņš atgādināja, ka valdībā “Daugavas stadiona” pārveides iecere tika izskatīta pagājušā gada augustā un tad arī tika pateikts, kurš variants tiks atbalstīts. “Mēs to iesniedzām arī Eiropas Komisijas izvērtējumam un tika saņemts apstiprinājums, ka tas atbilst pilsētas revitalizācijas projektu būtībai. Tāpat mums ierosināja iziet tā saucamo notifikācijas procedūru un pašlaik mēs gaidām projekta saskaņošanu tās ietvaros no Eiropas. Tas mums dod dubultu garantiju par to, ka projekta īstenošanas gaitā nekas nevar mainīties. Proti, šis projekts sastāv no vairākiem objektiem un tos nevar atdalīt. Sporta sabiedrībai tas ir ļoti aktuāls jautājums, jo ir dzirdētas bažas, ka šis projekts ir pakļauts Kultūras ministrijai, tādēļ kad uzbūvēs kultūras pasākumiem nepieciešamās paplašinātās tribīnes, par sporta objektiem tiks aizmirsts. Tagad ir pateikts, ka visi objekti ir jāuzbūvē, pretējā gadījumā tam nebūs pieejams Eiropas fondu līdzfinansējums un viss smagums gulsies uz valsts budžeta,” stāstīja Martinsons.
Viņš atklāja, ka kopumā pārveides projekta ietvaros ir septiņi objekti. “Tiks izbūvēta multifunkcionālā halle, kur būs vieta komandu sporta spēlēm, sākot no tenisa un beidzot ar volejbolu, basketbolu un florbolu. To, kāds pieprasījums ir pēc šādas būves, mēs redzam analoģijā ar olimpiskajiem sporta centriem. Tas ir vajadzīgs,” norādīja “Daugavas stadions” valdes loceklis.
Tad taps vieglatlētikas manēža. “Tā ir Rīgas sāpe numur viens. Pašlaik Rīgā gluži vienkārši nav pilnvērtīgas manēžas. Pašlaik “Daugavas stadionā” zem tribīnēm atrodas 150 metrus garš skriešanas celiņš, kur ar saviem audzēkņiem trenējas padsmiti treneru un kopā ir gan augstas klases sportisti, gan bērni. Manēža Maskavas ielā pēc izstādes “Titāniks”, kura tur bija vasarā, dabūja papildus naudu un ielika jaunu segumu, bet šī ēka ir fiziski un morāli novecojusi,” teica Martinsons.
Tāpat būs jauna ledus halle. “Tagadējā halle un vēl dažas ēkas, kuras tagad faktiski ir grausti, ir ar apgrūtinājumu, jo 1998.gadā tika nodotas privātam nomniekam. Mēs šīs ēkas neveram ne nojaukt, ne sakārtot. Pašlaik par šo īpašuma daļu notiek tiesvedība, bet perspektīvā tur būs jauna ledus halle,” atklāja viņš.
Viņš stāstīja, ka gar ielu pašlaik ir izbūvēta bobsleja starta treniņu estakāde, kurā trenējas gan Latvijas bobslejisti, gan brauc Korejas, Krievijas izlases. “Līdz ar to šis objekts ir pietiekami noslogots, bet ar savu specifiku. Proti, tajā laikā kad iznomāja ledus halli, nomnieki šai ēkai vairāk nenodrošināja ledu. Tagadējais Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis jau toreiz šo estakādi pārveidoja uz riteņiem, bet būtu vēlams, lai tajā atkal būtu ledus,” teica Martinsons.
“Pašā stadionā mēs savukārt izbūvēsim paplašinātas tribīnes. Tās ir nepieciešamas gan, lai šeit notiktu liela mēroga vieglatlētikas sacensības, gan – deju svētku koncerti. Tas ir veiksmes stāsts, kad ar kultūras rokām mēs spējam sakopt arī sporta infrastruktūru. Ir jāsaprot, ka Eiropā sportam naudu nedod, jo tas lielā mērā ir bizness, bet šī teritorija ir jāsakopj. Pasaulē lielie stadioni pieder sporta klubiem un izņēmums ir tikai Ziemeļvalstis, kur tie pieder pašvaldībām,” stāstīja Martinsons.
“Daugavas stadions” valdes loceklis arī norādīja, ka tagadējo tenisa kortu vietā ir paredzēta vieta objektam, kurš taps par privātām investīcijām. “To paredz arī revitalizācijas projektu nosacījumi – līdztekus ES fondu un valsts līdzfinansējumam ir jābūt arī privātām investīcijām. Mēs esam konsultējušies gan ar arhitektu savienību, gan Rīgas arhitektu kolēģiju, kā arī uzrunājuši lielākos investorus. Pēc viņu domām pie šādiem objektiem kā “Daugavas stadions” ir jābūt kādai tirdzniecības vietai. Tāpat iespējams šajā ēkā var atrasties ūdens rekreācijas centrs, dienesta viesnīca, iespējams, arī ofisa telpas sporta veidu federācijām,” teica Martinsons, piebilstot, ka tāpat tiks rekonstruēts vieglatlētikas treniņu laukums.
Savukārt līdz 2020.gadam ir iecerēts izbūvēt vieglatlētikas manēžu un multifunkcionālo halli, kā arī sakārtot vieglatlētikas treniņu laukumu. Līdz ar to tiks sakārtotas galvenās ar sporta infrastruktūru saistītās lietas. 2021.gadā ir paredzēts pabeigt ledus halles izbūvi, bet 2022.gadā noslēgt visus labiekārtošanas darbus.
“Vienlaikus mums ir jādomā par autostāvvietām un Rīgas pilsēta piedāvāja stadionu veidot arī kā “park and ride” mezglu, ko mēs pašlaik arī esam paredzējuši projektā. Tas nozīmē, ka zem ledus halles un vieglatlētikas manēžas būs apakšzemes stāvvietas. Iespējams, ka laikā, kad nenotiek pasākumi, kādu no šīm stāvvietām varēs izmantot arī kā kartingu trasi,” piebilda “Daugavas stadions” valdes loceklis.
Viņš arī atzīmēja, ka paralēli projekta īstenošanai ir jānodrošina arī objekta dzīvotspēja. “Tas nozīmē, ka maksimāli ir jāsaīsina laiks, kurā sportisti nevarēs trenēties. Tāpat, tikko būs izbūvētas tribīnes, ir jādomā par pasākumiem stadiona laukumā, piemēram, koncertiem. Šis projekts ir pilsētvides revitalizācija un šai infrastruktūrai ir jābūt dzīvotspējīgai – tā nevar būt tukša un tai ir jāspēj pašai sevi uzturēt,” sacīja Martinsons.
Uz jautājumi, kādi vēl lēmumi vēl ir jāpieņem, lai ķertos pie projekta īstenošanas kopumā, Martinsons atzīmēja, ka valdība jau ir apstiprinājusi konceptuālo ziņojumu, kura ietvaros ir arī “Daugavas stadiona” attīstības stratēģija un tas, kādi objekti šī projekta ietvaros tiks izbūvēti. “Tālāk ir jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par šo pašu aktivitāti, kuri definēs veidu, kā projekts tiks īstenots, kādi būs kritēriji utt. Paralēli mēs saņemsim Eiropas notifikāciju, “Daugavas stadions” gatavo projekta pieteikumu un viss var sākties,” teica Martinsons.
