Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Daugavas stadiona un LVS nesaskaņu dēļ vieglatlētiem var nākties individuāli maksāt par treniņiem

AFP/LETAAFP/LETA

Daugavas stadiona un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) nesaskaņu dēļ valsts vadošajiem vieglatlētiem, tostarp vasarā gaidāmo Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniekiem, no nākamās nedēļas var nākties pašiem maksāt par treniņu iespēju stadiona sporta objektos.

Par izmaiņām Daugavas stadiona izmantošanas noteikumos tieši vieglatlētiem pirmā publiski pavēstīja Latvijas izlases dalībniece Gunta Latiševa-Čudare, kura savā “Twitter” kontā publicēja fotogrāfiju ar stadiona administrācijas paziņojumu, ka no 22.februāra LVS sportistiem par stadiona infrastruktūras izmantošanu jāveic iepriekšēja apmaksa par individuālu apmeklējumu 2,50 eiro apmērā.

Latiševa-Čudare ir viena no deviņiem Latvijas vieglatlētiem, kuri jau ir izpildījuši 2016.gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvus. Izpildīti normatīvi ir arī Jeļenai Prokopčukai, Ilonai Marhelei un Valērijam Žolnerovičam maratona skrējienā, Laurai Ikauniecei-Admidiņai septiņcīņā, šķēpmetējiem Rolandam Štrobinderam, Sintai Ozoliņai un Madarai Palameikai, kā arī soļotājam Arnim Rumbeniekam.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” vēstule LVS un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), uzņēmums atsaucas uz LVS vēstuli, kurā uzsvērts, ka savienība neesot oficiāli informēta par to, ka IZM dotācijā šogad netika piešķirti līdzekļi LVS izdevumu segšanai. Līdz ar to LVS turpina uzskatīt, ka norēķinos tiek saglabāta līdzšinējā kārtība. Tāpat LVS no Daugavas stadiona saņemtos rēķinus uzskatot par informatīviem un tos neapmaksājot.

Daugavas stadions, pamatojoties uz LVS pērn sniegto informāciju, piedāvāja LVS parakstīšanai līgumus par neapdzīvojamo telpu un sporta bāzes infrastruktūras nomu mācību treniņu procesa nodrošināšanai, kuros tika noteikta rēķinu apmaksas kārtība, kas nav vienāda ar iepriekš esošo kārtību, jo 2016.gadā Daugavas stadions nav saņēmis finanšu līdzekļus LVS vajadzību nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka līdz šim LVS izmanto stadiona sporta bāzes infrastruktūras objektus treniņu procesa nodrošināšanai pieprasītajā apjomā, taču parakstītais līguma eksemplārs par šo objektu izmantošanu nav saņemts, Daugavas stadions ir nosūtījis savienībai rēķinu par faktisku sporta bāzes infrastruktūras izmantošanu, aprēķinot cenu par manēžas trešdaļu. Tā kā LVS nav veikusi saistību izpildi par Daugavas stadiona sporta objektu izmantošanu un telpu nomu, kā arī nav rasts risinājums par turpmāku sadarbību, Daugavas stadions informējis, ka no 22.februāra LVS sportistiem, izmantojot Daugavas stadiona infrastruktūru, būs jāveic iepriekšējā apmaksa par individuālu apmeklējumu.

LVS prezidents Guntis Zālītis par Daugavas stadiona sporta objektu izmantošanas noteikumu izmaiņām un stadiona administrācijas vēlmi no vieglatlētiem iekasēt priekšapmaksu uzzināja no aģentūras LETA.

“Diemžēl mums (LVS) šobrīd nav nekādas tiešas komunikācijas ar stadiona vadību, lai gan atrodamies “vienās trepēs”. Tas, kāpēc ir izvirzītas šādas prasības, jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras pārvaldībā ir stadions. Komunikācija notiek tikai ar vēstuļu starpniecību, tāpēc risinājumu situācijai rast nav izdevies. Dialogs nenotiek, jo no otras puses interese par šīs lietas atrisināšanu bijusi tikai formālu vēstuļu veidā,” skaidroja Zālītis.

Viņš uzsvēra, ka LVS iepriekš nevienam parādā nav palikusi un ir gatava savas saistības pildīt arī šoreiz, taču savienība nepiekrīt piestādītajam rēķinam. “Mēs viņiem nosūtījām vēstuli, kurā izskaidrojām savu nostāju, taču pretī saņēmām formālu atbildi. Tagad atkal esam nosūtījuši vēl vienu vēstuli un gaidām atbildi, bet sajūta ir tāda, ka mūs vienkārši “atfutbolē”,” piebilda LVS prezidents.

Viņš neatklāja, cik liels ir LVS parāds par stadiona infrastruktūras izmantošanu. “Vispirms ir jāformulē, vai tas vispār ir parāds. Mums tika piestādīts rēķins par Daugavas stadiona sporta objektu izmantošanu, taču tajā norādītajai summai mēs nepiekrītam. Mūsu sportisti nav tik daudz izmantojuši Daugavas stadionu, tāpēc uzskatām, ka rēķina summa neatbilst patiesajam izmantojumam. Cik liels ir parāds? Tie noteikti nav simti tūkstoši,” piebilda Zālītis.

Vieglatlēti Rīgā var trenēties vēl tikai Rīgas sporta manēžā. “Citu vietu nav, bet kāpēc tā, šis jautājums ir jāpāradresē IZM. Diemžēl Latvijas olimpiskās komandas skaitliski lielākajai sportistu grupai – vieglatlētiem – olimpiskajā gadā galvaspilsētā ir problemātiski gatavoties sezonai,” sacīja Zālītis, piebilstot, ka tāpat joprojām nav skaidrības par stadiona nākotni. “Projekts ir, taču lielas skaidrības mums, vieglatlētiem, nav joprojām”.

Trešdien stadionā izlikto paziņojumu pamanījusi arī viena no Latvijas labākajām vieglatlētēm Aiga Grabuste, kura pēc tam sociālajā tīklā “Facebook” ierakstīja “boikots Latvijas čempionātam”. Sarunā ar aģentūru LETA sportiste pastāstīja, ka šis bijis ļoti nepatīkams pārsteigums.

“Varbūt tieši šis ieraksts bija ar sarkastisku noskaņu, tomēr jebkurā gadījumā ļoti nepatīkami un jocīgi, ka izveidojusies šāda situācija,” izteicās Grabuste, uzsverot, ka faktā vaino LVS, nevis stadionu. “Ja man tiek aprauti treniņi, kā varu sagatavoties Latvijas čempionātam, kurā obligāti jāstartē, lai pēc tam varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs? Šāda situācija sanikno. Ieejot stadionā, tas likās ļoti nepatīkami.”

“Olimpiskajās spēlēs lielāko Latvijas delegācijas daļu veido tieši vieglatlētika. Nepatīkami, kad finanses turpina apgriezt pat tad, kad vairāk nevar apgriezt,” secināja Grabuste.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+